Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Iveta Reinholde
Priekšvēlēšanu programmā skaidri definē, ka vēlas „samazināt motivāciju korupcijai” un „konsekventi izskaust politisko partiju ietekmi uz valsts un pašvaldību amatpersonām; tajā skaitā depolitizēt ministriju departamentu un pašvaldību domju vadību, valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību padomju un valžu vadību”. Tā kā nav skaidri definēts, kā SC samazinās motivāciju korupcijai, tad atliek vien zīlēt, vai priekšroka tiks dota drastiskākiem sodiem par korupcijas gadījumiem vai arī tiks celts atalgojums to sfēru darbiniekiem, kuri ir visvairāk pakļauti korupcijai. Savukārt solījums par politisko partiju ietekmes izskaušanu, visticamāk, ir reakcija uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par varas partiju vienošanos par vienas vai citas amatpersonas palikšanu vai nepalikšanu amatā.
Uzstādījums par publisko pārvaldi ir pilnīgi skaidrs — Latvijas publiskajai pārvaldei efektivitātes jomā jākļūst par līderi ES. To varot panākt ar publiskajā pārvaldē strādājošo skaita samazinājumu par 20%, ministriju skaita samazinājumu, ieviešot „ierēdņu efektivitātes novērtējuma sistēmu, balstoties uz tādiem kritērijiem kā IKP pieaugums un vidējā alga valstī par pagājušo gadu”. Partija arī apņēmusies attīrīt „valsts uzņēmumu vadību no politiskajiem ielikteņiem”, to vietā pieņemot profesionāļus. Atliek vien cerēt, ka jaunie un profesionālie valsts uzņēmumu vadītāji nebūs saistīti ar PCTVL. Tāpat partija sola atteikties „no nevajadzīgām un mazefektīvām valsts funkcijām” un deleģēt „daļu valsts funkciju sabiedriskajām un nozaru organizācijām, kā arī privātuzņēmumiem”. Šo apņemšanos izpildei PCTVL varētu izmantot jau esošas funkciju audita iestrādes, tā nodrošinot ideju pēctecību, taču jāšaubās, vai partijas lepnums pieļaus, ka tiek izmantotas idejas un darbi, kas radušies esošās „politikas elites” laikā. Turklāt, ja PCTVL pēc vēlēšanām būs opozīcijā, tad tās idejas būs un paliks tikai idejas bez praktiskām darbībām.
PLL atšķirībā no PCTVL ir konkrēta — būs tikai 8 ministrijas. Apvienības galvenās prioritātes ir „katram iedzīvotājam pieejami, ērti un kvalitatīvi valsts pārvaldes pakalpojumi; aktīvs dialogs starp iedzīvotājiem, pašvaldību un valdību, ieskaitot konsultatīvās iedzīvotāju aptaujas un referendumus, publiskās apspriešanas, atvērtos lēmumu forumus; atklāts, caurspīdīgs un no korupcijas brīvs lēmumu pieņemšanas process; iespēja ikvienam iedzīvotājam efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos gan fiziski, gan elektroniski; saskaņota un ieinteresēta valdības, pašvaldības un sabiedrības kopēja rīcība kopīgu mērķu sasniegšanai; normatīvisma un birokrātisma izskaušana”. Protams, prioritātes labi atspoguļo akūtākās publiskās pārvaldes problēmas pēdējos desmit gados, taču, PLL veidojošām Tautas partijai un LPP/LC, kas ir bijušas gan valdībā, gan pašas veidojušas valdības pēdējā desmitgadē, ir bijušas gan iespējas, gan instrumenti augstāk minētās problēmas novērst.
Vienlaikus PLL mēģina piedāvāt skatījumu uz potenciālo Latvijas reģionu politiku, kas līdz šim ir bijusi neveiksmīga. Tiesa gan, piedāvājums ir jau reiz dzirdēts — funkciju decentralizācija uz zemāku pārvaldes līmeni. Turklāt, TP jau krietnu laiku sevi ir netieši pozicionējusi kā partiju, kas „rūpējas par reģioniem”. Apvienības apņemšanās nodrošināt „finanšu decentralizāciju un atbildības nodošanu pašvaldībām” būtu jāuzlūko kritiski, jo finanšu decentralizācija bez attiecīgiem uzraudzības un kontroles mehānismiem nebūs automātisks mudinājums uz pašvaldību saimniecisku darbību. Savukārt ideja par policentrisku Latviju, šķiet, sevi izsmēlusi, jo saglabājas esošajām migrācijas tendencēm no laukiem uz pilsētām un tālāk uz Rīgu un uz ārzemēm. Policentriskā attīstība var notikt tikai tad, ja reģionos tiks iepludināti lieli finanšu līdzekļi, kas ekonomisko grūtību laikā ir faktiski neiespējams.
Valsts pārvaldes jautājumi tiek skatīti plaši, ietverot gan civildienesta, valsts pārvaldes atalgojuma, gan funkciju deleģēšanas, publiskās pārvaldes darbinieku politiskās neitralitātes un valsts pārvaldes izdevumu jautājumus. Atšķirībā no PCTVL un PLL Vienotība atturas minēt kādus konkrētus sasniedzamos mērķus kvantitatīvā izteiksmē. Toties apvienība mēģina vēlētāju pieradināt pie tā, ka visi pārvaldes līmeņi kalpo iedzīvotājam, tā netieši norādot uz visu pārvaldes līmeņu integritāti. Tas izskan arī Vienotības vēlmē „izveidot nelielu, vienotu, kompetentu, efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu valsts pārvaldi, ietverot arī pašvaldības”. Jauna vēsma ir Vienotības piedāvātā ideja „izveidot reintegrācijas sistēmu, kas domāta Latvijas pilsoņu — Eiropas Savienības ierēdņu, kā arī citu bijušo valsts pārvaldes darbinieku reintegrācijai Latvijas valsts pārvaldē”. Bijušo ES ierēdņu reintegrācija Latvijas publiskajā pārvaldē sniegtu ieguvumus kompetences un pieredzes ziņā, taču maz ticams, ka Latvija spēs piedāvāt bijušajiem ES ierēdņiem pievilcīgu atalgojumu.
ZZS mērķi publiskās pārvaldes jomā priekšvēlēšanu programma ir lakoniski — „samazināt valsts birokrātiju”. Tā vien šķiet, ka šis ieraksts programmā ir sava veida nodeva vēlētājam, jo kura gan partija nav gatava cīnīties pret birokrātiju?
Apvienība savā priekšvēlēšanu programmā ir paredzējusi veselu sadaļu publiskās pārvaldes jautājumiem, to nosaucot Laba pārvaldība un tā pieturoties pie svaigākajām tendencēm publiskās pārvaldes terminoloģijas attīstībā. Saturiski gan šī sadaļa neko tik svaigu nepiedāvā, jo „maza un efektīva valsts pārvalde, būtiska birokrātijas samazināšana un administratīvo procesu paātrināšana”, korupcijas izskaušana un funkciju nodošana NVO ir vēlētajam pazīstama tematika. Interesantāks šķiet apvienības redzējums par šīs „vecās” tematikas ieviešanas instrumentiem. Te apvienība piedāvā „procesu automatizāciju”, pārkvalifikācijas iespējas atlaistajiem publiskās pārvaldes darbiniekiem, „pilotprojektus kompaktām jauna tipa valsts pārvaldes institūcijām, kurās koncentrēti talantīgākie darbinieki, tādā veidā aizstājot daudz lielākas vecā tipa valsts institūcijas”. Savukārt e-pārvaldi apvienība piedāvā papildināt ar e-referendumiem un e-demokrātiju. VL!-TB/LNNK sola mainīt „valsts attieksmi pret uzņēmējiem no birokrātiski represīvas uz sadarbību”, un nodrošināt „uz klientu orientētu apkalpošanu valsts pārvaldē, daudzas funkcijas nodot privātam sektoram, kā arī uzskata, ka valsts pārvaldei ir jābūt mazai, kompetentai un efektīvai.