Partiju programmas pirms 11.Saeimas vēlēšanām vērtē Iveta Reinholde.
Uz šīm vēlēšanām Vienotība publiskās pārvaldes reformas jautājumus ir ietērpusi pakalpojumu tērpā, uzsverot, ka pārvaldei jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi un jāizvairās no nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanas. Tajā pašā laikā Vienotība ir saglabājusi konsekvenci, jo gan šajā, gan iepriekšējo vēlēšanām programmā tika iekļauts uzstādījums par profesionālu un kompetentu civildienestu. Jāuzslavē Vienotības apņemšanās iesaistīt sabiedrību rīcībpolitiku izstrādes procesā. Tiesa gan, arī līdz šim nebija būtisku šķēršļu sabiedrības iesaistei. Diemžēl Vienotības apņemšanās pabeigt valsts pārvaldes reformas dikti izklausās pēc „vecās dziesmas“, jo reiz tālajā 1994.-1995. gadā kāds cits politiskais spēks solīja, ka valsts pārvaldes reformas būs drīz pabeigtas un tāpēc jālikvidē Valsts reformu ministrija.
Ņemot vērā faktu, ka ZPR ir pieteikusi sevi kā jaunu un no citiem atšķirīgu politisko spēku, varētu cerēt, ka arī programmā tiks piedāvātas saturiski jaunas idejas. ZPR deklarē, ka „pārvalde tikai tāda, kas nepieciešama cilvēku vajadzību nodrošināšanai — maza un praktiska”. Tas gan ir turpat vai standarta solījums katrai politiskajai partijai. Tāpat programmā “ZRP iestājas par efektīvu un nelielu valsts pārvaldi”. Tikai nav saprotams, kad maza pārvalde patiešām būs maza. Droši vien, salīdzinot Latvijas publiskās pārvaldes lielumu ar ASV vai Franciju, tā vienmēr būs maza. Savukārt Latvijas publiskās pārvaldes salīdzinājums Baltijas valstu kontekstā iegūst pilnīgi citādu nozīmi. Tikpat neskaidrs ir apzīmējums „efektīva pārvalde”, jo šo apzīmējumu var attiecināt gan uz publisko pārvaldi, kas sniedz pakalpojumu par viszemākajām izmaksām, gan arī uz publisko pārvaldi, kas sasniedz tai definētos mērķus. Kuru publisko pārvaldi piedāvā ZPR? Nav skaidrs.
Šlesera reformu partija LPP/LC
Šlesera reformu partija sola radikālas reformas valsts pārvaldē un krasu birokrātijas samazināšanu ES fondu apgūšanā. Papildus tiek solīts apkarot korupciju un piešķirt vairāk līdzekļu pašvaldībām. Lakoniski un vienkārši.
Saskaņas centra programmā attiecībā uz publisko pārvaldi nav nekā tāda, ko jau vēlētājs nebūtu dzirdējis. Gan decentralizācijas ideja un funkciju audits, gan ministriju, aģentūru skaita un publiskās pārvaldes samazināšana ir tradicionālo solījumu piedāvājuma klāstā ne vienai vien partijai. Attiecībā uz publisko pārvaldi šī partija savā programmā nav iekļāvusi nevienu citu ideju ārpus jau tradicionālā klāsta.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
VL!-TB/LNNK salīdzinājumā ar citām partijām publiskās pārvaldes jautājumus aplūko gana plaši. Programmā ir atrodami gan populārie solījumi par mazu un efektīvu publisko pārvaldi, gan arī sabiedrības uzticēšanās atjaunošanu tai. Apvienība uzskata, ka ir nepieciešams veidot īpašu uzdevumu ministra amatu pārmaiņu vadībā. Ja tiešām šādu amatu izdosies izveidot un ministram izdosies sasniegt ievērojamus rezultātus, cerams, tad pazudīs folklorizējies šāda amata apzīmējums „īpašu izdevumu ministrs”. Tāpat VL!-TB/LNNK sola gan starpnozaru funkciju optimizācijas plānu un birokrātijas samazināšanu, gan arī pieņemto likumu vienkāršību un lieko procedūru likvidāciju.
Ja izdosies VL!-TB/LNNK izpildīt solījumu par publisko personu un iestāžu vienoto reģistru, tad tas būs nozīmīgs sasniegums, jo beidzot valstī būs pieejama skaidra informācija par publiskās pārvaldes lielumu. Šī partija savu elektorātu saskata arī publiskās pārvaldes darbinieku vidū, jo sola pārkvalifikācijas iespējas un atalgojumu, kas piesaistīts izmērāmiem darba rezultātiem. Cerams, ka darba rezultāti netiks mērīti parakstos un apdrukāto lapu kategorijās. Nevar nepieminēt apvienības apņemšanos iestādēm ļaut ietaupītos budžeta līdzekļus izmantot divu gadu laikā. Ja partijai to izdosies panākt, tad tas būs nozīmīgs pagrieziena punkts valsts iestāžu finanšu pārvaldības pieejā.
Arī ZZS par savu galveno prioritāti deklarē efektīvu valsts pārvaldi un sola mazināt birokrātiju. Protams, detalizētāks paskaidrojums izpaliek, dodot iespēju pašam vēlētājam veidot efektīvās pārvaldes vīziju. Šī partija sola īpaši aprūpēt pašvaldības. Tā partijas skatījumā ir nepieciešams izveidot apriņķa pašvaldības un piešķirt tām likumprojektu iesniegšanas tiesības. Jāmin, ka ZZS sola ļaut pašvaldībām pašām lemt par ES finanšu līdzekļu izlietošanu. Šāds solījums ir ļoti dāsns, jo brīvība ES finansējuma izlietošanā ļautu dažām pašvaldībām risināt jautājumus, ņemot vērā vietējo specifiku. Taču par sabiedrības interešu ievērošanu un finansējuma lietderīgu izlietošanu ZZS nerunā.