Foto: A.Jansons © AFI
Latvijas Attīstības plāns ir pirmais klajais pierādījums tam, cik nelietderīgi ministrijas izšķiedušas līdzekļus dažādu zemas kvalitātes pētījumu sagatavošanai. Ja šie līdzekļi būtu izmatoti lietderīgi, Latvijas Attīstības plāns varētu būt “labi izstrādāts augstas kvalitātes dokuments”, kas balstīts uz reālu un pamatīgu esošās situācijas analīzi.
Starp mūsdienās pārtikušajām valstīm ir atrodami piemēri, kad sabalansēta un mērķtiecīga valsts politika ilgstošā laika posmā ir radījusi ekonomisku uzplaukumu – pēckara Japāna, arī kaimiņvalstis Zviedrija un Somija. Šajās valstīs apzināta eksportu veicinoša politika paveica brīnumus un radīja ekonomikas uzplaukumu. Jā, šīs valsts lielā mērā “pašas tika galā”. Tiem, kas uzskata, ka arī Latvija šādā veidā varētu “pati tikt galā”, atliek vienīgi teikt – aizmirstiet to tūliņ un uz visiem laikiem! Līdz šim vienīgais attīstības redzējums Latvijā ir radīts pēc Eiropas Savienības (ES) pieprasījuma. Tas ir Latvijas Attīstības plāns jeb Vienotā Programmdokumenta projekts. Šis plāns piedāvā valsts attīstības redzējumu, uz kura pamata Latvija varēs saņemt ES Strukturālo fondu līdzekļus. Jāatzīst, ka šobrīd šis redzējums sirgst gan no tuvredzības, gan astigmātisma, gan tālredzības vienlaikus.
Latvija – jaunā Grieķija?
Grieķija cīnījās gandrīz 20 gadus, līdz iemācījās ES naudu apgūt pilnīgi un jēgpilni. Pašlaik šķiet neizbēgami, ka Latvija no ES pašreizējam kandidātvalstīm varētu kļūt par “jauno Grieķiju”.
Grieķijas vārds ilgāku laiku bija sinonīms ES strukturālo fondu izsaimniekošanai, veicot projektus, kas nesniedz ekonomisku atdevi; nespējai apgūt ES piešķirtos līdzekļus un arīdzan realizējot ieceres, kas nelabvēlīgi, pat postoši ietekmēja vidi. Par to, ka salīdzinājums varētu būt pamatots, liecina Latvijas Attīstības plāns, kas izpelnījies Eiropas Komisijas (EK) kritiku[1]. Vienlaicīgi, iepazīstoties ar EK komentāriem par Igaunijas Attīstības plānu, izskatās, ka tā, visticamāk, nākotnē tiks pielīdzināta Īrijai, kas no ES finansējuma guvusi maksimālu labumu un kur IKP uz vienu iedzīvotāju ziņā šodien pārsniedz ES vidējos rādītājus. Tiem, kam ir apnikuši mūžīgie salīdzinājumi ar Igauniju, gribu atgādināt, ka pašreizējais Strukturālo fondu finansējums Latvijai ir rezervēts līdz 2006. gadam. Pēc tam tiks vērtēts, cik veiksmīgi Latvija ir apguvusi tai piešķirto. Tad par ES finansējumu cīnīsies 10 jaunās ES dalībvalstis, kā arī Īrija, Spānija, Portugāle un Grieķija (ES sauktas par PIGS), kas savā negausībā jau tagad paziņojušas, ka nav gatavas atteikties no ievērojamā ES finansējuma.
Tāpēc būtu labi, ja Latvijas ierēdņi varētu sildīties nevis pašapmierinātības saulītē par to, cik labu plānu mēs sagatavojām, bet gan saņemt Igaunijai līdzīgu komplimentu no EK: “Plāns ir labi izstrādāts augstas kvalitātes dokments, kas nodrošina pamatīgu un labi dokumentētu bāzi Vienotā programmdokumenta izstrādei. Komisija augsti novērtē ieguldīto darbu”[2].
Redzējuma vājums
Lai īstenotu intensīvu un sabalansētu ekonomiskās attīstības programmu, valstij ir jāapzinās tās stiprās un vājās puses, ir nepieciešams precīzi fiksēt esošo situāciju. EK vērtējumā Latvija savā Attīstības plānā nav spējusi sniegt skaidrojumu esošo problēmu cēloņiem. Tajā trūkst datu, kas kvantitatīvā veidā raksturotu esošo situāciju, pārskata periodi ir tik īsi, ka nav iespējams noteikt attīstības dinamiku un trūkst izejas dati, uz kuriem bāzēt mērķus, kurus vēlamies sasniegt[3]. Izvērtējot Grieķijas spējas saņemt un izmatot strukturālo fondu finansējumu 1994-1998. gadā, viena no lielākajām problēmām projektu ieviešanā bijusi izejas un sasniedzamo datu trūkums, kas ļautu, pirmkārt, izvērtēt konkrēta projekta nepieciešamību un, otrkārt, ļautu ticamā veidā novērtēt projekta ietekmi[4]. EK vērtē Latvijas esošās situācijas analīzi kā “nepilnīgu un pat nepareizu”[5].
Aplūkojot Latvijas attīstības plānu, kļūst skaidrs, kāpēc EK ir tik kritiska. Piemēram, tajā atrodamas vispārīgas frāzes: “Tūrisms sniedz nelielu, bet potenciāli ļoti svarīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Ieņēmumi no tūrisma ir nozīmīgs avots, īpaši tajās teritorijās, kur ir zema tradicionālo rūpniecības nozaru aktivitāte”[6].
EK pamatoti norāda, ka Latvijai nav datu par to, kāda ir tūristu plūsma, vai tūrisms ir pašmāju vai starptautisks, cik dienas tūristi pavada Latvijā, kā tie ierodas, vai ir pietiekami daudz mītņu. Tikai no šādas analīzes ir iespējams saprast, kas nepieciešams šī “potenciāli ļoti svarīgā” sektora attīstībai. Pēc Grieķijas pieredzes, ja nav šādas analīzes, tiek atbalstīti bezjēdzīgi projekti un to izvēli nereti nosaka ierēdņu interpretācija par to, kas nepieciešams.
Tāpat Latvijas Attīstības plānā trūkst transporta sistēmas analīzes. Nav skaidrības, kur varētu rasties sastrēgumi, kāda ir ceļu kapacitāte, nav skaidrs, kuri tilti un ceļi uzlabojami steidzamā kārtā. EK arī iesaka Latvijai izanalizēt, kādas ir darbaspēka iespējas pārvietoties uz darbu no attālākām vietām (commuting facilities), bet Latvijas komentāros atrodama piebilde, ka šādi dati nav pieejami[7]. Iespēja viegli un ērti pārvietoties uz darbu no attālākām vietām ir viens no darbaspēka mobilitātes izšķirošiem jautājumiem, kas, cita starpā, var ievērojami mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi.
Līdzīgā veidā Latvijas attīstības plānā trūkst pašreizējās vides situācijas novērtējuma, rūpniecības ietekme uz vidi nav skatīta. EK uzskata, ka videi jābūt jautājumam, kas caurauž visu citu nozaru aprakstu. Tieši nespēja novērtēt īstenojamo projektu ietekmi uz vidi Grieķijā nereti radīja situāciju, kad par ES strukturālo fondu līdzekļiem veiktie projekti izrādījās videi kaitīgi.
Plāna tapšanas vājums
Latvijas Attīstības plāna tapšanā maz piedalījušies pašvaldību, profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lai gan plānā aprakstīts, ka visas šīs puses bijušas iesaistītas, no tām saņemti tikai 15 komentāri. Igaunijā saņemto komentāru skaits ir 220. Protams, Latvijas nelielajā komentāru skaitā var vainot sabiedrības kūtrumu, bet varbūt tomēr jāvaino Finansu ministrija, kas atbildīga par plāna izstrādi un nav pietiekoši laicīgi un aktīvi partnerus iesaistījusi?
Tāpat interesanta šķiet Attīstības plāna sākotnējā (ex ante) izvērtētāja izvēle. Latvijas gadījumā tā ir bijusi neatkarīga konsultantu grupa no Grieķijas (!) Synthesis, kamēr Igaunijā Attīstības plānu no sākuma vērtēja Tartu universitāte un otrajā raundā – Tallinas universitātes eksperti. Domājams, ka Latvijas Attīstības plāna izvērtēšana būtu bijusi lietderīga arī Latvijas universitāšu mācībspēkiem, jo tas palielinātu gan to ieinteresētību, gan ekspertīzi, gan arī pēcāku iesaistīšanos. Uz EK komentāriem par to, ka plāna sākotnēja izvērtēšana varētu nebūt simtprocentīgi adekvāta, jo Synthesis piedalījies arī plāna rakstīšanā un tādejādi daļēji vērtējis savu darbu, Latvijas puse atbild, ka par Synthesis kompetenci nešaubās[8].
Visbeidzot, Latvijas attīstības plānā trūkst paškritikas par to, kādas problēmas varētu rasties ar ES Strukturālo fondu apgūšanu. Komisija vērtē, ka Latvijas puse nav analizējusi, ko tā varētu mācīties no grūtībām ar programmu ISPA, SAPARD un PHARE finansējuma apgūšanu. “[PHARE] Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programma Latvijā kavējās un Latvijas administrācijai sagādāja milzu grūtības, lai gan tās budžeti ir salīdzinoši nelieli”, teikts EK vērtējumā[9].
Šī gada 19. augusta seminārā “Vairāk līdzekļu Latvijas attīstībai: ES struktūrfondi un to iespējas” ministriju pārstāvji nevarēja lepoties ar līdzīgu paškritiku. Semināra vērtējums bija, ka Latvija veiksmīgi tikusi galā ar PHARE naudas apgūšanu, tāpēc tai nebūs grūtību saņemt Strukturālo fondu finansējumu. Arī Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gints Freimanis intervijā politika.lv uz jautājumu, vai ir attaisnojies ES mērķis, pirms iestāšanās dodot iespēju apgūt pirmsstrukturālos fondus ISPA (transporta un vides sektoru) un SAPARD (lauksaimniecības atbalstam), atbild: “Principā jā. Arī Phare lielā mērā palīdzēja.”[10].
Jāpiekrīt, ka Latvijai kā jaunai valstij vēl daudz jāmācās, tomēr veselīga paškritikas deva parasti mācību procesu virza, nevis kavē. Domāju, ka Latvijas Attīstības plāns ir pirmais klajais pierādījums tam, cik nelietderīgi ministrijas izšķiedušas līdzekļus dažādu zemas kvalitātes pētījumu sagatavošanai. Ja šie līdzekļi būtu izmatoti lietderīgi, Latvijas Attīstības plāns varētu būt “labi izstrādāts augstas kvalitātes dokuments”, kas balstīts uz reālu un pamatīgu esošās situācijas analīzi.
____________________
[1]Latvia. Single Programming Document Objective 1. Position adopted by the European Commission with regard to the Single Programming Document for Latvia, submitted by the Latvian Government.
[2]Estonia. Single Programming Document for Objective 1. Response of the European Commission to the draft Single Programming Document of the Republic of Estonia submitted by the Estonian Government, 39. lpp.
[3] Latvia… (skat. 1. atsauci) 6. lpp.
[4] Ex post evaluation of the Objective 1, 1994-1999, National Report Greece, Athens, March 2003
[5] Latvia… (skat. 1. atsauci) 6. lpp.
[6] Attīstības plāns (Vienotā programmdokumenta 2004.-2006. projekts), 2003.g. 17. marts, 28. lpp.
[7] Ministriju sagatvotie komentāri par “Latvia. Single Programming Document Objective 1. Position adopted by the European Commission with regard to the Single Programming Document for Latvia, submitted by the Latvian Government”.
[8] Turpat
[9] Latvia… (skat. 1. atsauci) 15. lpp.
[10] “Nauda ir tikai līdzeklis”. Intervija ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Gintu Freimani www.politika.lv
“Latvija Eiropā”
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.