Foto: Luis Argerich
Nemainot politisko sistēmu, kas patlaban balstīta uz korupciju un oligarhu ietekmi, nekas no vēlamajiem darbiem un to rezultātā radītajām energoefektivitātes pārmaiņām gluži vienkārši nesanāks.
Kāds ir valsts vadošo amatpersonu piedāvājums pēc valsts bankrota, kuru izraisīja nelabvēlīgu apstākļu sakritība — pasaules ekonomiskā krīze un ilgstoši nepareiza tautsaimniecības attīstība? Galvenais piedāvājuma elements ir darba vietu samazināšana. Starp aizgājušās koalīcijas politiķiem notika pat sacensība — kurš vairāk samazinās iestādes, skolas, slimnīcas. Faktiski bieži vien šis piedāvājums pat nav ekonomiski izvērtēts — nav grūti aprēķināt, ka kopējais valsts ieguvums, atlaižot darbiniekus, ja tiem nav iespējas dabūt citu darbu, ir neliels, ņemot vērā bezdarbnieka pabalstus un neieņemtos nodokļus. Protams, ir arī cits aspekts — nav lietderīgi turpināt uzturēt pārāk uzpūstas birokrātiskas struktūras, taču tad valstij būtu jādomā par citu darba vietu radīšanu un tieši valsts, ne tikai privātajā sektorā. Galvenais jautājums tomēr ir cits — kādēļ mums ir nepieciešams visu to paciest un savilkt jostas? Tā kā atbildes uz šo jautājumu nav, tad rodas pilnīgi loģisks secinājums, ka katram ir maksimāli jācīnās tikai par savām — savas iestādes, sava aroda — tūlītējām interesēm, it nemaz nerēķinoties ar valsts attīstību kopsakarībās. Tomēr šādas politikas rezultāts ir tikai ekonomikas tālāka sašaurināšanās bez vidēja termiņa perspektīvām.
Citvalstu vīzijas
Tagad paskatīsimies, ko krīzes apstākļos dara citās valstīs. Kā piemēru minēšu Lielbritānijas premjera Gordona Brauna plānu[1], kura pamatpostulāti ir šādi — lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes, Lielbritānija:
- Plāno radīt 100 000 darba vietu, tajā skaitā skolu renovācijā, slimnīcu un dzelzceļa projektos;
- Saglabāt esošās darba vietas, arī uz nepilnu laiku, lai atlikušajā laikā varētu veikt pārkvalifikācijas mācības;
- Investēt vides projektos — elektromobiļos, vēja un viļņu enerģijā, arī nodarbinātības veicināšanā;
- Attīstīt platjoslas internetu visā valsts teritorijā;
- Izmantot sabiedriskos līdzekļus ne tikai, lai radītu īstermiņa darba vietas, bet arī lai radītu zema oglekļa satura ekonomiku uz visaptveroša plāna pamata līdzīgi lielās depresijas laikā īstenotajam ASV prezidenta F. D. Rūzvelta jaunajam līgumam ar sabiedrību;
- Darīt visu iespējamo, lai atbalstītu starptautiskās vienošanās panākšanu klimata jomā.
Jā, tas tiešām nav kādas radikālas zaļo organizācijas, bet britu valdības plāns. Līdzīgi pasākumi ir ASV prezidentam Barakam Obamam un arī citās attīstītās valstīs. Tad kāpēc gan Latvija šajos apstākļos nevarētu iet līdzīgu ceļu — visus resursus koncentrēt valsts inovatīvajai attīstībai? Vajadzētu steidzami un nežēlīgi pārstrukturēt Eiropas Savienības (ES) fondus, lai jau nākamajā vasarā daudz masveidīgāk nekā šobrīd ar ERAF fondu naudu uzsāktu ēku siltināšanu. Kopā ar līdzfinansējumu šim nolūkam paredzēti 16,6 miljoni latu, un labs iesākums būtu, ja šo naudu varētu apgūt jau šajā gadā. Tāpat par valsts attīstības prioritāti būtu jānosaka inovatīva attīstība, izglītība, darba vietu radīšana, ne likvidācija un ieguldījums atjaunojamo energoresursu attīstībā un energoefektivitātē. Taču ir vairāki iemesli, kāpēc to nevar izdarīt, un vispirms — tas ir ietekmīgais Krievijas gāzes lobijs, kas diemžēl šobrīd kontrolē ne tikai valdošo politiķu vairākumu, bet arī zinātniekus un nevalstiskās organizācijas. Tāpēc arī īstu skandālu sacēla profesores Dagnijas Blumbergas grupas pētījums „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju izvērtējums Latvijā līdz 2020.gadam”[2]. Pasaules Enerģijas padomes Latvijas komitejas un Zinātņu akadēmijas pārstāvji pat pirms šī darba publicēšanas atļāvās pieņemt nosodošu rezolūciju par to[3]. Faktiski šobrīd ir jāatzīst, ka enerģētiskās atkarības un Krievijas gāzes lobija ietekmes dēļ ir būtiski apdraudēta Latvijas valstiskā neatkarība.
Es saprotu, ka valsts attīstības vīzija nevar tikt skatīta tikai un vienīgi ekonomiskajās kategorijās. Latvijas valsts un latviešu tautas intereses pamatvirzienos sakrīt ar Eiropas vērtībām, jo Latvijas drošība var tikt garantēta tikai drošā un stabilā Eiropā. Mums ir jāskatās vēl plašākā aspektā — pasaules drošība vidējā laika posmā nav iespējama bez klimata pārmaiņu ierobežošanas un globālās nabadzības novēršanas, savukārt bez pasaules drošības nav iedomājama Latvijas drošība. Līdz ar to šī prioritāte sakrīt visos līmeņos — Latvijas nacionālajā līmenī tā ir enerģētiskā neatkarība un inovatīvas, ražojošas ekonomikas nodrošināšana, savukārt Eiropas līmenī prioritātes ir līdzīgas, kaut gan lielāks akcents ir uz konkurētspēju pasaules līmenī. Lielajās ES dalībvalstīs atkarība no fosilajiem resursiem nav gluži tik apdraudoša kā Latvijā, un tas sakrīt arī ar iepriekš minētajām vispasaules problēmām.
Ar siltināšanu un biomasu
Kas tad būtu jādara, ja mums nav laika gadiem ilgi kalt plānus un veikt ietekmes novērtējums? Nekavējoties jāpārskata visi šķēršļi ES fondu paātrinātai izmantošanai. Jau nākamajā vasarā jādara viss iespējamais, lai maksimāli lieli ES fondu un starptautiskās emisiju tirdzniecības līdzekļi tiktu iepludināti ēku siltināšanā. Tas attiecas gan uz sabiedriskajām, gan dzīvojamajām ēkām. Dzīvojamo ēku siltināšana ir joma, kur iespējams samērā droši piesaistīt komercbanku kredītus. Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna ir aprēķinājusi aptuvenās izmaksas Rīgas pilsētā — privatizēto dzīvojamo namu siltināšanai vajadzētu aptuveni 433 miljonus latu. Tas dod ieskatu par kopumā nepieciešamajiem resursiem, kas varētu būt robežās starp 1,5—2 miljardiem latu. Taču tie nav tikai izdevumi, jo namu siltināšana dod darba vietas celtniekiem, būvniecības materiālu ražotājiem un piegādātājiem, kā arī nodokļu ieplūšanu valsts ekonomikā.
Jau minētajā D.Blumbergas grupas pētījumā secināts — tikai gadījumā, ja vienlaicīgi tiek realizēta energoefektivitātes paaugstināšanas stratēģija un atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratēģija, ir iespējams pietuvoties ES klimata—enerģijas paketes mērķiem. Lielo pilsētu energoavotiem nepieciešams tagadējo kurināmo mainīt uz biomasu, vienlaicīgi realizējot attiecīgu politiku transporta sektorā. Koksnes izmantošanai enerģētikā — siltuma un elektrības ražošanai —, kā arī ēku siltināšanai ir jākļūst ne tikai par energoapgādes sistēmas attīstības uzdevuma sastāvdaļu, bet arī par ekonomiskās attīstības un importa/eksporta bilances uzlabošanas sastāvdaļu. Šie pasākumi ne tikai attīstītu vietējo ražošanu un radītu jaunas darba vietas, bet ari varētu kļūt par potenciālajiem eksporta stimuliem. Tāpat jāturpina izpēte atsevišķu tehnoloģisko risinājumu padziļinātai analīzei, jāveic inženiertehniskā un ekonomiskā analīze enerģētiskās koksnes dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanai un jāveido uz zinātni balstīta izglītības un informācijas sistēma, kas palīdzētu izveidot stabilu un progresīvu enerģijas gala lietotāju sabiedrību.
Jāatzīst, ka uzdevums nav vienkāršs, jo tas prasa ne tikai ļoti būtiskas pārmaiņas budžeta veidošanā un prioritātēs, bet arī politiskajā sistēmā, jo, nemainot politisko sistēmu, kas patlaban balstīta uz korupciju un oligarhu ietekmi, gluži vienkārši nekas no vēlamajiem darbiem un to rezultātā radītajām pārmaiņām nesanāks, jo Krievijas gāzes lobijs gluži vienkārši var ietekmēt lēmumu pieņēmējus.
Tādēļ arī nepieciešams apvienot interešu grupas, kas iestājas par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un zema oglekļa ekonomiju. Šobrīd jau ir izveidotas dažādas asociācijas, kas rūpējās par konkrētiem virzieniem, vēja, saules, biomasas u.c. attīstību. Šīs intereses ir jāapvieno par spīti tam, ka dažas jomas, piemēram, ar biomasas un vēja enerģiju saistītās, jau tagad var dot jūtamu praktisku pienesumu Latvijas enerģētikā, kamēr citās ieguvumi ir mazāki. Tāpat arī ir būtiski ne tikai izmantot ārvalstīs ražotas iekārtas un tehnoloģijas, bet tās ražot Latvijā un arī eksportēt. Šī ir joma, kur iespējams radīt reālas darba vietas un nodokļus ekonomikai, un tieši šis ir īstais brīdis to attīstībai. Latvijai vēl ir iespēja iekļūt starp līderiem nākotnes attīstībā.
_________________________
[1] Building the global low carbon recovery. Premjerministra Gordona Brauna oficiālā mājas lapa. http://www.number10.gov.uk/Page18201.
[2] Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju izvērtējums Latvijā līdz 2020.gadam (Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums). http://www.lvafa.gov.lv/faili/petijumi/AER_iespeju_izvertejums_2020_gala_atskaite2.pdf
[3] Pasaules enerģijas padomes Nacionālās komitejas & Nacionālās enerģētikas konfederācijas valdes paziņojums presei par projekta „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju izvērtējums Latvijā līdz 2020.gadam” rezultātiem.
Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju izvērtējums Latvijā līdz 2020.gadam (1.91 MB)