Foto: Igor Trepeshchenok

Latvijas interesēs ir redzēt aiz savām robežām stabilu kaimiņvalsti, kurā ir zema noziedzība un valda likums. Pagaidām bažas saglabājas — vai reformas Krievijā būs tikai fasādes kosmētiskais remonts, vai patiesas iekšlietu sfēras izmaiņas?

1.martā Krievijā spēkā stājas likums Par policiju, kurš cita starpā paredz iekšlietu struktūru pārdēvēšanu no „milicijas” uz „policiju”. Reforma paredz iekšlietu darbinieku skaita samazināšanu par 20% līdz 2012. gada 1. janvārim. Krievijas iekšlietu ministrs Rašids Nurgalijevs pavēstīja, ka tiks veikta darbinieku atestācija un paliks tikai „labākie no labākajiem”. Par minēto gan jāšaubās, jo kur lai ņem uzreiz tik daudz „labāko”? Tikšot paaugstinātas milicijas (policijas) darbinieku algas un 2012. gadā nomainīti formastērpi.

Krievijas Iekšlietu ministrija (MVD) nav piedzīvojusi fundamentālas reformas kopš padomju laikiem. Pēdējās lielākās tika īstenotas 2003. gadā, kad toreizējais prezidents Vladimirs Putins likvidēja Nodokļu policijas federālo dienestu[1], nododot nodokļu nemaksāšanas apkarošanu milicijas pārziņā.

Jaunais likums būtiski nesamazina jaunās policijas funkcijas, ja neskaita atteikšanos no atskurbtuvju pārvaldīšanas, no kā MVD jau sen gribēja atbrīvoties. Policija joprojām pārraudzīs arī nodokļu sfēru, līgumu izpildes un citus jautājumus, kuri novērš policijas uzmanību no kārtības uzturēšanas, kriminālnoziegumu izmeklēšanas un veicina korupcijas riskus. Likums paplašina noteiktas policijas tiesības, piemēram, vieglāk iekļūt uzņēmumu telpās un iepazīties ar dokumentiem.[2]

Jaunā likuma kritiķi jau norādījuši uz tā nepilnībām. Likumā paredzētā sabiedriskā kontrole pār miliciju ir paredzēta federālā nevis vietējā līmenī. Cits trūkums — policija joprojām varēs slēgt līgumus par privāto objektu un biznesmeņu apsardzi. Krievijas gadījumā tas atkal veicina dažu uzņēmēju iespēju būt „vienlīdzīgākiem” par citiem. Eksperti norāda, ka uzticēt jaunā likuma izstrādi Iekšlietu ministrijai bija kļūda. Kā jebkura birokrātijas struktūra, ministrija meklē, kā pašiem ierēdņiem neciest no pārmaiņām.

Simbolu spēks

Iekšlietu ministrs Nurgalijevs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem uzreiz pēc likumprojekta pastiprināšanas Federācijas Padomē, ieteica uz ielas, vēršoties pie policista, uzrunāt viņu „policista kungs!” Daļai Krievijas iedzīvotāju tas varētu likties neierasti. Vienīgais no politiskajiem spēkiem, kas nesen kritizēja nosaukuma maiņu, ir Krievijas Komunistiskā partija. Iespējams, arī daļa tās elektorāta skums pēc vecā nosaukuma. Tomēr tas Krievijas sabiedrības slānis, kas vēlas redzēt savu zemi kā vienu no moderno (nu jau postmoderno) un attīstīto valstu pulka, drīzāk cer uz ASV policistu devīzes „kalpot un sargāt!” iedzīvināšanu arī Krievijas ikdienā.

Pašlaik vārds „milicija” daudzos Krievijā izraisa negatīvas asociācijas, tik ļoti šī spēka struktūra ir sevi sakompromitējusi. Nosaukuma maiņu var raksturot arī kā vienu no veiksmīgiem varas soļiem desovjetizācijas īstenošanā.

Korupcija un krāpšana

Tie, kam rūp Krievijas tālāka attīstība, nav šaubu, ka iekšlietu sistēmas reforma bija vitāli nepieciešama. Sociālo pieprasījumu pēc reformām vēl vairāk pastiprināja Novorosijskas milicijas majora Alekseja Dimovska 2009. gadā internetā ievietotais videoklips ar uzrunu V.Putinam. Tajā milicijas virsnieks apsūdz miliciju masveida korupcijā un atzīstas, ka ieguvis majora pakāpi par „pasūtījuma arestu”. Cits kliedzošs gadījums bija milicijas majora Denisa Jevsjukova šaušana uz lielveikala apmeklētājiem, kā rezultātā trīs cilvēki zaudēja dzīvību.

Krievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins savulaik brīdināja par augošo Krievijas sabiedrības kriminalizēšanos. Tas atstāj iespaidu arī uz ekonomiku un bojā investīciju vidi. Kompānijas PricewaterhouseCoopers ekonomisko noziegumu 2009. gada pētījuma dati liecina, ka Krievija ir valsts ar visaugstāko krāpšanas gadījumu skaitu starp pētījumā ietvertajām valstīm. 71% aptaujāto kompāniju pārstāvju ir atzinuši, ka ir saskārušies ar krāpšanu pēdējo 12 mēnešu laikā (zemākie krāpšanas rādītāji konstatēti Japānā — 10%).[3]

Diemžēl Krievijā joprojām pastāv tāda parādība kā „reiderstvo”. Tas nozīmē, ka viena kompānija ar puslegālu un nelegālu metožu palīdzību pārņem citas firmas īpašumus vai pat pašu uzņēmumu. Pie kā meklēt palīdzību? Pie tiesību sargājošām iestādēm? Ne vienmēr tas var palīdzēt. Katrā ziņā — ja neesi gatavs maksāt. Pēc ASV pretkorupcijas nevalstiskās organizācijas TRACE datiem, Krievijā 41% no kukuļu pieprasījumiem nāk no valsts pārvaldes darbiniekiem, bet 50% — no milicijas un citu spēka struktūru pārstāvjiem.[4] Ģenerālprokuratūras akadēmijas Sanktpēterburgas Juridiskā institūta profesors Jakovs Gilinskis pat norāda, ka Krievijā kriminālo reketu ir daļēji aizvietojis milicijas rekets.[5]

Tiesiskais nihilisms

Milicija bieži asociējas nevis ar drošību un likuma kārtības sargāšanu, bet gan ar patvaļu un korumpētību. Tomēr milicijā notiekošo nevar skatīt atrauti no visa, kas notiek valstī. Viens no šķēršļiem likuma varas iedzīvināšanai Krievijā ir iedzīvotāju neuzticēšanās ne tikai milicijai, bet tiesību sistēmai kopumā. Minēto ilustrē arī Levadas centra 2010. gada decembrī veiktā aptauja. Uz jautājumu „Vai jūs personiski jūtaties pasargāts ar likuma palīdzību?” negatīvi atbildēja 58% respondentu. Svarīga ir atbilde uz nākamo uzdoto jautājumu: „Kāpēc jūs nejūtaties likuma pasargāts?”. 46% izvēlējās atbildi: „Jo likumi nav rakstīti visiem; ir par daudz cilvēku, kuri iztēlojas sevi augstāku par likumu.”[6]

Liela daļa Krievijas iedzīvotāju domā, kā drīzāk „pacelties virs likuma”, nevis panākt, lai likuma varai pakļautos visi — no krāvēja līdz prezidentam. Cilvēki vienkārši netic, ka šādas pārmaiņas ir iespējamas. Totālā neuzticēšanās tieslietu sistēmai un milicijai veicina citu, arī nelegālu, ceļu meklējumus sevis pasargāšanai.

Tradīciju varā

Diemžēl Krievijas vēsture un kultūra nedod lielas cerības likuma varas iedzīvināšanai. Arī V.Putina prezidentūru laikā popularizētās slavofilu, eirāzistu, „suverēnās demokrātijas” un citu „civilizāciju sadursmes” konceptu popularizēšana Krievijā ir veicinājusi drīzāk vēlmi dzīvot „pēc principiem” nevis atbilstoši likumam. Viens no šādiem principiem ir nedalāma patvaldība, kuru nevar iegrožot ne parlaments, ne likums. Tomēr pie šādas nerakstītas kārtības ir jārēķinās, ka būt „virs likuma” gribēs arī citi, ne tikai valdnieki.

Tiesiskais nihilisms ir jau sen ierasta parādība Krievijā. Viens no minētā nihilisma faktoriem ir paļaušanās nevis uz likumu, bet uz „spriešanu pēc taisnības”. Minētā pamatā ir uzskats, ka likums ir nedzīvs un formāls, tam nevar uzticēt jebkuras jaunas situācijas atrisināšanu. Jāatzīmē, ka minētā nostāja neparedz haosu, bet gan taisnību un kārtību, ko spriež un īsteno „taisnīgi valdnieki”. Tomēr minētā jābūtība neatbilst Krievijas (tāpat arī Latvijas un citu valstu) realitātei.

Bijušais Krievijas ekonomikas ministrs, ekonomikas zinātņu doktors Jevgēņijs Jasins 2003. gadā, analizējot krievu kultūras ietekmi uz ekonomikas modernizāciju, secināja, ka viena no Krievijas vērtībām ir „taisnība, kura tiek panākta ārpus tiesas.”[7] Minētais veicina neformālu attiecību, tajā skaitā — korupcijas, dominanci pār formālajām attiecībām ne tikai komunikācijā ar tiesu, bet arī ar miliciju un citām institūcijām. Krievijas vēstures un kultūras pētnieki norāda, ka korupciju Krievijā veicina ne tikai tiesiskais nihilisms, bet cita sena, līdz galam neizzudusi tradīcija, ko dēvē par „kormļeņije”(barošana), kura radās tālā Krievzemes senatnē. Tā paredz, ka varas pārstāvim nav jāiztiek tikai no algas vien, bet arī no iedzīvotāju dāvanām.

Lai kas arī būtu tautas kultūrā „iekodēts”, to tomēr nevajadzētu pieņemt ar nolemtību. Tradīcijas un vērtības mainās, mijiedarbojoties ar citām vērtībām un paražām. Viens no šādu izmaiņu īstenošanas veidiem ir institūciju izveide un likumu pieņemšana, kas sabiedrībai liek mācīties rīkoties citādi un saredz jauninājumu sniegtos labumus. Otrs — noteiktu vērtību iedzīvināšana izglītībā, trešais — jaunas nostājas popularizēšana ar mediju starpniecību. Ja Medvedevs vedīs savu valsti šajā virzienā, tad varam novēlēt tikai panākumus, jo Latvijas interesēs ir redzēt aiz savām robežām stabilu kaimiņvalsti, kurā ir zema noziedzība un valda likums. Pagaidām, gan Krievijā, gan aiz tās robežām bažas saglabājas — vai reformas būs tikai fasādes kosmētiskais remonts, vai patiesas iekšlietu sfēras izmaiņas?

Varas spēles

Iekšlietu reforma notiek tuvo Valsts Domes un prezidenta vēlēšanu gaismā. Reformas ieviešanas plāns paredz tās pabeigšanu 2012. gada janvārī — tieši pirms prezidenta vēlēšanām. Gan etniskā rakstura sadursmes Manēžas laukumā, gan nemierīgais Ziemeļkaukāzs, gan pēdējo dienu spēka struktūru savstarpējie cīniņi (Ģenerālprokuratūra un milicija pret FSB) saistībā ar nelegālo kazino zāļu piesegšanu Piemaskavā dod iespēju Medvedevam kļūt par spēka struktūru reālo kontrolētāju. Tas, savukārt, būs nepieciešams, ja Medvedevs mēģinās pārgriezt — reāli vai fiktīvi — savu „nabas saiti” ar Putinu 2012. gadā.

Medvedeva palikšanai uz otro termiņu ir diezgan reālas izredzes. Ja, tuvojoties 2012. gadam, Krievijas ekonomika joprojām būs turpat, kur tagad, tad Rietumu labvēlīgai nostājai un investīciju piesaistei Krievijai Medvedeva tēls būs izdevīgāks. Šajā kontekstā iekšlietu struktūru reforma ir arī vēstījums Rietumiem — modernizācija notiek, varat droši investēt!

Medvedevam vajadzēs arī nodemonstrēt sasniegumus uzdevuma izpildē, ko viņš uzņēmās, kļūstot par prezidentu, proti, korupcijas apkarošanā. Tuvojoties vēlēšanām, mēs, iespējams, vēl būsim liecinieki paraugprāvām korupcijas apkarošanā Krievijā. Bandinieki un pat svarīgākas figūras tiks upurētas, lai karaļi dzīvotu.

______________________

[1] Федеральная служба налоговой полиции

[2] Закон „O полиции”. http://zakonoproekt2011.ru/media/files/41d354af9294edb7a4bc.pdf (Mājaslapa aplūkota 21.02.2011.).

[3] Fraud reporting differs from territory to territory. http://www.pwc.com/gx/en/economic-crime-survey/key-findings/territory-reporting.jhtml. (PwC mājaslapa; aplūkota 21.02.2011.).

[4] Corruption: Russia’ s Economic Stumbling Block. http://www.businessweek.com/globalbiz/content/aug2009/gb20090827_771618.htm. (Bloomberg Businessweek m’ajaslapa; aplukota 21.02.2011.).

[5] Interview: On The State Of Organized Crime In Russia. http://www.rferl.org/content/.. mājaslapa; aplūkota 21.02.2011.).

[6] http://www.levada.ru/press/2011012000.html. (Levadas centra mājaslapa; aplūkota 21.02.2011.)

[7] Yasin Y. „Russian Soul” and Economic Modernization. http://eng.globalaffairs.ru/number/n_1683. (Russia in Global Affairs mājaslapa; aplūkota 22.02.2011.).