Raksts

Vajag vairāk bērnu! Tūlīt un tagad!


Datums:
09. augusts, 2010


Autori

Linda Curika


Dažreiz es sev uzdodu jautājumu - vai par šo tēmu esmu tiesīga spriest un vai mani spriedumi var skaitīties vismaz mazākajā mērā objektīvi un pamatoti? Šoreiz liekas, ka esmu tiesīga gan - galu galā drīzumā manā ģimenē ienāks otrs bērns, un līdz valsts statistiskajai ideālajai prognozei atliks radīt vien tikai 0,2 bērnus (lai uzlabotu dzimstības rādītājus, katrai Latvijas sievietei esot jādzemdē 2,2 bērni - vai nav fantastiska spēle ar skaitļiem?).

Katra partija par vienu no virzītājspēkiem savā programmā ievieto uzsvaru uz ģimeni, sociālo un nodokļu atvieglojumu atbalstu bērnu skaita pieauguma valstī veicināšanai, vai vismaz tukši spiedelē par to, cik labi būtu, ja katra sieviete radītu vismaz 3 bērnus. A priori tiek pieņemts, ka bērnu skaita palielināšana valstī ir labs plāns, veicināma prakse. Es šeit gribu uzsvērt iemeslus, kāpēc pašlaik šis plāns ir slikta doma, kas ir pamatota nevis uz bērna, bet gan abstraktām valsts un ne tik abstraktām partiju (bērnu smaidīgās sejas tomēr skaisti izskatās reklāmās) interesēm.

Pirmkārt, Latvijā bērni mirst vai tiek sakropļoti biežāk nekā citās ES valstīs. Un, jo vairāk dzims, jo vairāk mirs, tiks applaucēti, apdedzināti, piekauti un izmesti pa logiem. Iemesls šim gaužām vienkāršs – bērna radīšanai daudz prāta nevajag. Neviens tev neprasa izglītības dokumenta kopiju vai vismaz veselā saprāta apliecinājumu no apkārtējiem. Gribi bērniņu? Nav problēmu – taisi tik augšā un valsts tev teiks tikai paldies! Bet vai pietiek ar to, ka tiek doti pabalsti, ja jaunie vecāki netiek izglītoti? Kā Jūs domājiet, cik daudz informācijas es kā jaunā māmiņa esmu saņēmusi no valsts iestādēm, kurām būtu jārūpējas par bērnu drošību? Pašai vien bija jāapmeklē kursi, no kuriem katra tēma izmaksāja 25 LVL, internetā (kas nav pats uzticamākais avots) jāmeklē informācija par to, kuras vietas mājās ir jāpadara drošas un kam ir jāpievērš uzmanība. Bet ja man nebūtu ģimenes atbalsta, finansiālo līdzekļu? Naivi ir domāt, ka tas viss ir kautkur sievietes vai vīrieša genokodā ierakstīts un, līdzko bērns piedzimst, šīs zināšanas nāk laukā un kļūst skaidrs, kā apieties ar zīdaini.

Otrkārt, ir amorāli radīt jaunus nežēlīgus veidus, kā sievieti piespiest neizvēlēties abortu. Kāpēc sievietei pirms izvēles par labu abortam būtu jāklausās bērna sirdspukstos, bet tēvs var iet savu ceļu? Kāpēc aborts tiek padarīts par sievietes atbildību? No kura laika bērns viņas dzemdē rodas viņai vienai vien darbojoties? Turklāt, izdarot šādu morālu spiedienu uz sievieti (un es zinu, cik aizkustinošs ir brīdis, pirmo reizi dzirdot mazuļa sirdspukstus), viņu patiesi var nosvērt par labu bērna dzimšanai. Bet vai to vajag? Vai nav jau gana daudz negribētu bērnu uz šīs zemeslodes? Kāpēc deputātei Šleserei ir tik ļoti žēl nedzimuša bērna, bet pavisam nav žēl dzimuša un negribēta bērna, kas savu laiku pavada vientulībā, tiek sakropļots vecāku neuzmanības dēļ vai uzaug bērnunamā?

Treškārt, ir laiks paskatīties uz realitāti atvērtām acīm un noņemt no laulības svētuma, augstākā esības mērķa zīmogu. Šobrīd ir aktualizējies jautājums par to, vai nebūtu lieliska doma atļaut laulības šķiršanu pie notāra. Es teiktu – atslogojiet tiesas un ļaujiet cilvēkiem, kas nevēlas būt kopā, šķirties, netērējot gadu un nepamatotas naudas summas. Kāds advokāts, acīmredzot rūpējoties ne jau par savu peļņu arī nākotnē, bet tikai un vienīgi par Latvijas tautas nākotni, dzimstības nepazemināšanos, laulību skaita saglabāšanu ir izteicies ar kategorisku pret, kā situācijas sekas aprakstot teju tautas izmiršanu. Šeit man ir aizdomas par to, ka ir bijis kāds sistēmisks failure veselības mācības apguvē jau skolā, ko šodien centīšos labot. Tātad – lai rastos bērni, nav vajadzīga laulība. Viņi gana labi rodas arī bez laulības. Vai saglabājot laulību, vai veicināt dzimstību? Un vai ir vajadzīgs mākslīgi uzturēt izjukušas ģimenes, kurās vēl var rasties bērni, kas nav gribēti?

Īsāk runājot, pirms sākt runāt par dzimstības mērogu palielināšanu, ir jāsaprot, ka aiz dzimstības rādītājiem stāv dzīvi bērni. Kamēr mēs kā sabiedrība neprotam parūpēties par esošo bērnu drošību, vai mēs esam tiesīgi gribēt vēl?


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!