Foto: A. Jansons
Kādas ir Latvijas intereses, atbalstot karu Irākā, un kādas būs šī atbalsta sekas? Liekas, ka atbalstu nepamato pilnvērtīga situācijas analīze, citādi politiskai elitei būtu vairāk argumentu un notiktu plašākas diskusijas ar sabiedrību.
Jau ierasts runāt par karu Irākā, diskusijas izvērsušās ne tikai masu medijos, bet arī pusdienu pārtraukumos pie kafijas tases. Dominē divi viedokļi – sabiedrības “pret” un valdošās politiskās elites “par”. Jautājums, vai šis “par” ir pietiekami pārdomāts?
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga savas vizītes laikā Vašingtonā TV kanālā CNN norāda, ka “Latvija atbalsta ASV, jo pati ir izjutusi tirāniju”, tomēr man šo atbalstu ASV gribētos apskatīt vairāk no politiskā aspekta.
Starptautiskajā sistēmā nozīme ir tām valstīm, kurām pieder vara – ekonomiskā, politiskā, militārā. Šodien vienpersoniskā veidā šādu varu demonstrē ASV, nostādamās pret demokrātiskās sabiedrības domu, pret ANO DP rezolūcijām. Šī vara atspoguļojas ASV ārpolitikā. Henrijs Kisindžers ir uzdevis būtisku jautājumu, par kuru runā savā pēdējā grāmatā – vai ASV ir vajadzīga ārpolitika? Patreizējā ASV politika tieši norāda uz to, ka starp tās iekšpolitiku un ārpolitiku var likt vienlīdzības zīmi. Valsts ekonomiskās, politiskās un militārās intereses atspoguļojas tās attiecībās ar pārējām pasaules valstīm. Lai iegūtu atļauju Turcijā izvietot militārās vienības, ASV bija gatava maksāt, lai “sodītu” Franciju par tās nostādni attiecībā pret karu, tiek uzsāktas netiešas ekonomiskas sankcijas. Kādas ir Latvijas intereses šajā gadījumā?
Manuprāt, atbalstu ASV var skaidrot ar Laurenta Goetšela (Laurent Goetshel) teikto par to, ka “mazas valstis ilgu laiku ir tikušas uzskatītas par vājām, kas baidās par savu pastāvēšanu;[..] ārpolitika un drošības politika ir vērsta uz to, lai nodrošinātu šo nepieciešamību”.[1] Līdz ar to, no politiskā viedokļa ir saprotams Latvijas atbalsts ASV – ir nepieciešams lielvalsts atbalsts, lai reducētu ietekmes deficītu starptautiskajā sistēmā, mazinātu ģeopolitisko nolemtību, kas saistīta ar atrašanos Krievijas interešu zonā un tās ietekmi uz valsts iekšpolitisko un ārpolitisko kursu. Kas gan var būt labāks “aizbildnis” par ASV. Tomēr, liekas, ka īsti nezinām un neprotam argumentēti pamatot to, ko darām. Par to varēja pārliecināties arī Latvijas inteliģences 51. konferencē, kur tika apspriesti jautājumi par NATO un 21.gs. drošības problēmām. Valsts prezidentes kara atbalsta argumentēšana nebija pietiekami pārliecinoša, vēl vairāk, pēc aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska un ārlietu ministres Sandras Kalnietes runām radās iespaids, ka arī valsts amatpersonas īsti neprot paskaidrot sabiedrībai Latvijas nostādni. Ārlietu ministre neprata sniegt paskaidrojumu, kādēļ netiek rīkots karš pret Izraēlu, jo arī šī valsts nepilda ANO rezolūcijas. Atbilde, “Irākas rezolūcija Nr.1441 tika pieņemta vienbalsīgi, bet Izraēlas rezolūcijas nav pieņemtas vienbalsīgi”, nav īsts arguments. Arī aizsardzības ministrs nespēja sniegt tiešu atbildi, vai Latvija ir gatava cīnīties ar ķīmisko un bioloģisko ieroču radītajām sekām.
Latvijas uzaicināšana iestāties NATO un ES uzliek jaunus pienākumus, bet man kā studentei rodas vairāki jautājumi, no kuriem galvenais ir – kāpēc valdošā politiskā elite tik ļoti atbalsta ASV savdabīgo nostādni attiecībā pret Irāku? Valsts, kas iestājusies par Rietumu kultūras izplatību, demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanas popularizēšanu pasaulē, ir gatava sākt karu, neatkarīgi no ANO DP lēmuma. Rezultātā tiktu nogalināti tūkstošiem cilvēku, no medikamentu un pārtikas trūkuma pēc kara ietu bojā civiliedzīvotāji un mirušo skaits būtu mērojams miljonos. Vai tiešām mums karš ir daudz svarīgāks par demokrātisku konfliktu risināšanu, par demokrātiskām vērtībām? Pasaulei daudz svarīgāk būtu parādīt, ka Latvija atbalsta demokrātisku problēmu risināšanu. Diemžēl, Latvijas atbalsts ASV netiek pamatots ar pilnvērtīgu situācijas analīzi, citādi būtu vērojama lielāka pārliecība, vairāk argumentu no politiskās elites puses, plašākas diskusijas ar sabiedrību. Par situācijas analīzes trūkumu liecina arī fakts, ka Latvija nav nākusi klajā ar oficiālu nosodījumu vai lūgumu risināt līdzīgas problēmas citviet pasaulē, piemēram, Ziemeļkorejā vai Izraēlā. Laikā, kad Ziemeļkoreja Japāņu jūrā izšāvusi kārtējo “zeme-kuģis” raķeti, ASV par draudu globālajai drošībai uzskata Huseina režīmu Irākā.
Ir jājautā vai Latvijas politiskā elite ir domājusi, kā tiks novērstas kara radītās sekas, kuras būs jūtamas salīdzinoši plašā teritorijā, sākot jau ar bēgļu problēmas risinājumu? Vai ir rīcības plāni iespējamās ekoloģiskās katastrofas gadījumā? Vai ir skaidrs, kas notiks ar Irāku pēc kara? Vašingtona februāra sākumā nāca klajā ar norādījumu, ka “gatavojas divus gadus ilgai Irākas okupācijai, lai nodrošinātu demokrātijas ieviešanu valstī” (Diena, 13.02.03.), bet nav jābūt izcilam zinātniekam, lai saprastu pie kā novedīs ASV “demokrātijas skola”. Šāda okupācija vēl vairāk vairos antiamerikānisko noskaņu islama valstīs, turklāt okupācija pati par sevi var radīt destabilizāciju. Visbeidzot, nav iespējams panākt demokrātiska režīma izveidošanu valstī, kuras sabiedrībai demokrātijas un Rietumu kultūras jēdzieni ir sveši un, manuprāt, Vašingtonā to ļoti labi apzinās. Līdz ar to ir jautājums – kādi tad ir patiesie ASV mērķi Irākas karā? Kādas ir Latvijas intereses, atbalstot šo karu? Kādas būs šī atbalsta sekas uz mūsu valsts tālāko darbību, atceroties, ka ASV ietekme Eiropas Savienībā ir daudz mazāka kā NATO? Šo karu ASV ir gatava uzsākt un uzsāks, bet Latvija, kura pati ir izjutusi divus postošus karus un 50 gadu okupāciju, atbalsta ASV situācijā, kad darbības sekas nav paredzamas un klusēšana netiktu uztverta kā neizlēmības iezīme.
_____________
[1] Goetshel L. (1998) Small states inside and outside the European Union (London – Kluwer Academic Publishers)., p.9