Raksts

Vai veselības aprūpē likuma nezināšana atbrīvo no atbildības?


Datums:
13. maijs, 2003


Autori

Signe Dauškane-Platace


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Pēc pacientu tiesību likuma izstrādāšanas, jāsper nākamais būtiskais solis - obligātās ārstniecības personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, kā arī pacientu riska apdrošināšanas ieviešana.

Pacienta tiesību regulējums, kas noteikts mūsu valsts tiesību aktos, ir tikai pacienta tiesību minimums. Tomēr ne pacienti, ne ārstniecības personas nezina pat to. Tieši šī “spēles noteikumu” – tiesību, pienākumu un atbildības – nezināšana visbiežāk vainojama, ja starp pacientiem un ārstiem rodas problēmas. Lai situāciju uzlabotu un padarītu atbilstošu Eiropas Savienības prasībām, līdz šā gada beigām plānots izstrādāt un iesniegt Saeimā pacientu tiesību likumprojektu un grozījumus esošajos tiesību aktos.

Kādas tad ir būtiskākās lietas, kuras nepieciešams mainīt? To savā ziņojumā aprīlī norādījis Pasaules Veselības Organizācijas eksperts Lars Fallbergs pēc detalizētas iepazīšanās ar tiesību aktiem un pacientu tiesību reālo situāciju Latvijā. Cita starpā viņš secina un rekomendē:

  • Jebkurai turpmākai juridiskajai reformai veselības aprūpē jāietver vispārējs likums, kas regulētu ne tikai praktizējošo ārstu, bet visu veselības aprūpes profesionāļu atbildību;
  • Normas, kas reglamentē pacientu medicīniskās un personīgās informācijas konfidencialitāti, ir neapmierinošas;
  • Pacienta pamattiesības ir tiesības iesniegt sūdzību. Sūdzību mehānisms būtu jāizstrādā tā, lai tas darbojas gan vietējā, gan reģionālajā līmenī, ar centrālo koordinēšanas orgānu;
  • Paralēli sūdzību procedūrai vajadzētu darboties pacientu ombudsmenam. Ombudsmens uzklausa gan vietējās, gan reģionālās sūdzības un veic centrālo saskaņošanas funkciju. Ombudsmenam jāpiemīt tiesībām bez kavēšanās saņemt medicīniskos ierakstus un izteikt kritiskus slēdzienus par veselības aprūpes iestādēm, kad tas ir nepieciešams;
  • Pacientu tiesību likums Latvijā būtu nozīmīgs solis pacientu aizsardzības uzlabošanai. Paralēli būtu jāizstrādā arī atbilstošs likums, kas regulētu ārstniecības personu pienākumus;
  • Jāizstrādā īpašs likums, kas regulētu garīgi slimu personu stāvokli. Garīgi slimu pacientu tiesības ir ļoti būtiskas, jo pastāv iespējas šādus pacientus hospitalizēt pret viņu gribu;
  • Likumā jāizceļ medmāsu loma. Iespējams, ka medmāsas ir tie veselības speciālisti, kas visvairāk saistīti ar pacientu tiesībām un spēlē nozīmīgu lomu pacientu tiesību veicināšanā un aizsardzībā.

Pacientu tiesību aizsardzības likuma un dažādu grozījumu spēkā stāšanās, neapšaubāmi, būs liels notikums veselības aprūpes sistēmā. Taču to reāla darbība būs ļoti atkarīga no pacientu un ārstu informētības – būs jāveic plaša informācijas kampaņa.

Latvijas Pacientu tiesību biroja (LPTB) pieredze rāda, ka pacientu tiesības visbiežāk netiek realizētas nevis tāpēc, ka ārsti to apzināti nevēlas, bet gan tāpēc, ka tās nezina. Ārstniecības personas savu profesionālo darbību nereti balsta tikai uz nodoto Ārsta (tā saukto Hipokrāta) zvērestu un personīgajiem morāles un ētikas standartiem. Vājas ir arī pacientu zināšanas, kā to konstatējām 2002.gada nogalē veiktajā 4400 pacientu aptaujā. Izrādījās, ka 80% pacientu nav adekvāta priekšstata par jēdzienu “pacienta tiesības” un līdz ar to arī par veselības aprūpes sniedzēju pienākumiem. Pusei aptaujāto bija pretenzijas par pēdējos gados saņemto veselības aprūpi, 54% bija veikuši neoficiālos maksājumus un 5% to darījuši izspiešanas rezultātā. Tikai 17% Latvijas pacientu zina, kur vērsties pēc palīdzības vai padoma gadījumā, ja rodas pretenzijas par saņemto veselības aprūpi.

LPTB kā sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt pacientiem realizēt savas tiesības veselības aprūpes jomā, sniedzot informāciju un juridiskas konsultācijas, jau šobrīd veselības aprūpes sistēmā realizē lielu daļu no LR Ombudbiroja likumprojektā minētajām ombudbiroja funkcijām. Mūsu konsultēto iedzīvotāju skaits ik gadu aug – 2001.gadā tie bija 400 pacienti, pērn 700, bet šā gada pirmajos četros mēnešos jau 400. Saskaņā ar LPTB statistiku, pacientu neapmierinātība ar saņemtās veselības aprūpes kvalitāti ir līderpozīcijās. 10% no 2002.gadā konsultētajiem pacientiem vēlējās uzsākt tiesvedību.

Ārsta un pacienta attiecības ir evolucionējušas. Medicīnas zinātne ir ļoti strauji attīstījusies un līdz ar to arī piedāvātās iespējas. Nav vairs tie laiki, kad katrs ārsta vārds bija jāuztver kā vienīgā un absolūtā patiesība. Ārsti (un arī tie pacienti, kuri nekad nav saskārušies ar problēmsituācijām veselības aprūpē), uzskata: galvenais, lai ārsts uzstāda pareizu diagnozi un labi ārstē. Jā, piekrītu, tas ir pamats. Bet ar to ir par maz. Tiklīdz rodas problēma, pacients „pamostas”: “Kāpēc ārsts, nesaskaņojot ar mani, izvēlējās tieši tādu ārstēšanas taktiku? Kāpēc nebrīdināja par iespējamiem sarežģījumiem? Ja es būtu TO zinājis, noteikti atteiktos no piedāvātā izmeklējuma, medikamenta, operācijas!”

Pēc pacientu tiesību likuma nodošanas likumdevējam, jāsper nākamais ļoti būtiskais solis: obligātās ārstniecības personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, kā arī pacientu riska apdrošināšanas ieviešana.

Es ticu, ka vispārzināmā klauzula „likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” pavisam drīz darbosies arī veselības aprūpē.


Islandes Pacientu tiesību likums

Latvijas Pacientu tiesību birojs

Lietuvas Republikas likums "Par pacientu tiesībām un viņu veselībai radīto bojājumu kompensāciju"

Nīderlandes valsts likumu un lēmumu informatīvais izdevums

Ombudbiroja likumprojekts

Somijas "Pacientu statusa un tiesību likums" (neoficiālais tulkojums)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!