Raksts

Vai var grozīt Satversmi?


Datums:
06. augusts, 2008


Autori

Jānis Pleps


Šodiena pagājusi Satversmes grozīšanas ēnā. Valsts prezidents ir aicinājis piešķirt pilsoņu kopumam tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, Saeima izveidojusi sevišķu komisiju redakciju izstrādāšanai.

Taču – vai šobrīd šādus grozījumus var izstrādāt un pieņemt?

2.augustā notika tautas nobalsošana par tiesību rosināt Saeimas atlaišanu piešķiršanu pilsoņu kopumam. Apelācija pie suverēna.

Tautas nobalsošanā attiecīgais ierosinājums netika atbalstīts.

Nepareizi ir teikt, ka tautas nobalsošana nav notikusi vai ka kvorums nav savākts. Satversmes 79. panta pirmā daļa neprasa speciālu kvorumu (atšķirībā no Satversmes 79. panta otrās daļas). Tādēļ uzskatāms, ka 2.augusta tautas nobalsošana ir notikusi un tās rezultāti ir juridiski saistoši.

Tā kā tautas nobalsošanā netika savākts nepieciešamais balsu vairākums, pilsoņu kopums šo ideju ir noraidījis.

Vai pēc negatīva tautas balsojuma Saeima var attiecīgo jautājumu atkal cilāt?

Latvijas Universitātes lektors Juris Jelāgins savulaik atzinis, ka “tā Saeima, kuras laikā ir notikusi tautas nobalsošana, vairs nedrīkst grozīt šo tautas izvēli. [..] Šāda nostādne izriet arī no pašas nobalsošanas būtības – tauta iejaucas tāpēc, ka Saeima nav pienācīgi tikusi galā ar saviem pienākumiem. Tādējādi tauta nobalsošanai nodotajā jautājumā faktiski izlabo Saeimas pieļautās neprecizitātes, turpretī jaunā Saeima nav saistīta ar šādu tautas gribu”

Savukārt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits ir rakstījis:

“Tas nozīmē, ka pilsoņu kopuma paustā griba attiecīgajai Saeimai ir saistoša. Saeima nedrīkst to ignorēt, tajos pašos apstākļos vēlreiz pieņemot tādu pašu vai pēc būtības ļoti līdzīgu likumu. Šeit varētu pastāvēt problēma norobežot pilsoņu kopuma paustās, Saeimai saistošās gribas robežas. Tomēr šāda tipa kompleksi jautājumi tiesu, it sevišķi konstitucionālo tiesu praksē, nav retums; tiesai jāprot tos pēc būtības izvērtēt. Tādēļ domstarpību gadījumos jautājums par to, vai Saeimas pieņemtais jaunais likums groza vai negroza pilsoņu kopuma tautas nobalsošanā izteikto gribu, būtu izlemjams Satversmes tiesā.

Tad, kad pilsoņu kopums Saeimas vēlēšanās izveido jaunu Saeimu, tā iepriekš tautas nobalsošanā paustā griba jau iekļaujas vēlēšanās paustajā gribā, un līdz ar to tā jaunajai Saeimai vairs nav saistoša. Pilsoņu kopuma paustā griba vairs nebūtu saistoša arī tā paša perioda Saeimai, ja faktiskā situācija, kas bija tautas gribas pauduma pamatā, būtu būtiski mainījusies (clausula rebus sic stantibus). Arī šo jautājumu var izvērtēt Satversmes tiesa.”

Prima facie, man šķiet, ka nepieciešams pārdomāt, vai šobrīd šī Saeima var Satversmes 76. panta kārtībā pārlemt jautājumu, kuru pilsoņu kopums Satversmes 78. un 79. panta kārtībā noraidījis.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!