Foto: Australian Broadcasting Corporation
Ne plāns par jaunu māju, ne tehnoloģiju iepirkums neatrisina jautājumu, kāds būs sabiedriskais medijs.
Tas izskatās pārāk vienkārši, nospriedu, jau trešo reizi izlasot, ka Latvijā top jauna sabiedriskā medija koncepcija. To balsta tehnoloģiju iepirkums, tiek pieļauta jaunas mājas būve un projekta vajadzībām iecerēti 50 miljoni latu no Eiropas fondiem.
Vai Latvijā sabiedriskajiem medijiem ir iespēja kļūt modernākiem un ietekmīgākiem? Tas ir tik ļoti svarīgs jautājums, ka ir grūti noticēt ziņu piedāvātajai vienkāršībai[1]. Lielākā daļa no Latvijas medijiem ir komerciāli ietekmēti un politiski pakļauti, tāpēc sabiedriskie mediji ir gandrīz vai vienīgie, kuri varētu Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt neatkarīgu un profesionāli pasniegtu informāciju. Līdz šim tas izdevies ar mainīgām sekmēm, politiķu izsniegtā finansējuma svārstības padarījušas sabiedrisko mediju līdzīgu apzinīgam, valsts iestādē strādājošam daudzbērnu ģimenes tēvam — alga maza, pienākumu daudz, atbildība milzīga un sabiedrības spiediens — nebeidzams, tāpēc viņš hroniski ar visu netiek galā.
Kā jūs to domājat?
Šī ir jau vismaz trešā reize gada laikā, kad medijos parādās gandrīz vienāda informācija, ka Latvijā vajadzīgs principiāli jauns sabiedriskais medijs, bet otrā reize (kopš pērnā rudens), kad tā veidošanai minēti “Eiropas fondu” miljoni. Jaunākās ziņas radīja jautājumus. Kas tie par ES fondiem, kuru piešķirtais finansējums ļauj būvēt namu un pirkt medijiem nepieciešamās tehnoloģijas? Vai ir kādas ziņas, cik tas viss maksās valstij, jo bez līdzfinansējuma neiztiksim. Vai lielajam plānam ir kāds sakars ar nākamā sabiedriskā medija saturu un kvalitāti?
Uzzināt nebija grūti. No Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces saņēmu gan dokumentus, gan atbildes. Plāna pamatā ir ideja par projekta pieteikumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 prioritātēm. Tā esot gandrīz vai vienīgā iespēja Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) attīstības problēmas atrisināt konceptuāli, nevis pamazām lūdzot. Finanses meklēs dažādos atšķirīgiem mērķiem piemērotos ES fondos, no valsts domāts prasīt 10 miljonus latu. Jaunais sabiedriskais medijs apvienos gan raidošo mediju, gan interneta iespējas. Tas ir pamatoti un vajadzīgi, šādā virzienā tiek veidoti mūsdienīgi mediji daudzās pasaules valstīs.
Tehnoloģijas ir svarīgas
Projekta uzmetumā, ko man bija iespēja apskatīt, labākā daļa attiecas uz sabiedrisko mediju tehnoloģiju modernizēšanu. Varam ķengāties līdz nelabumam vai argumentēti kritizēt, bet gan LTV, gan LR nepieciešams aprīkojums, kas atbilst mediju tehnoloģiju attsītības līmenim. Projekts paredz, ka tehnoloģiju investīcijas un audio un audiovizuālo arhīvu digitalizācija maksās 30 miljonus latu. Vēl 10 miljoni latu paredzēti personāla apmācībai.
Koncepcija tapusi pagājušā gada novembrī, pirms nedēļas — 19.janvārī — par to atgādināts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) un Koalīcijas padomei adresētā NEPLP vēstulē, kā argumentu minot Eiropas Komisijas apstiprināto stratēģiju Eiropa 2020, kura ietver Digitālo programmu Eiropai. Minētajā vēstulē solīts, ka NEPLP līdz šā gada 1. augustam veiks papildus izpēti un iesniegs jaunus priekšlikumus.
Plāna centrā — nams
Lai gan interneta portālos publicētajā informācijā pieļauta arī esošās ēkas pielāgošana sabiedriskā medija vajadzībām, projektā un vēstulē skaidri solīts būvēt jaunu namu. Tas maksās 20 miljonus latu. Jautājumam par sabiedriskā medija mītni ir ieceru un garu diskusiju bārda. Pirms dažiem gadiem, kad bija skaidra Zaķusalas ēkas bezjēdzība un dārzība, radās plāns būvēt jaunu namu tieši LTV vajadzībām. Ik pa laikam parādās runas, ka arī Latvijas Radio būs jāpamet smalkais, bet ne pārāk ērtais nams Doma laukumā. Tad uzreiz raisās šaubas — kam tas ir izdevīgi jeb kas vēlas šo namu? Versijas bijušas dažādas, aizdomas lielas, bet tām nav nemazākā sakara ar sabiedriskā medija uzdevumiem. Pirms pusotra gada krīze atnesa ideju par apvienoto sabiedrisko mediju, bet ātri bija gatavs auditorfirmas Ernst&Young pētījums, kas pierādīja — mehāniska apvienošana ir ilgtermiņā nepamatoti dārga.
Tagad ir jauns projekts. Tajā ir ļoti liels uzsvars uz celtniecību, to caurauž tehnoloģiskais determinisms — priekšstats, ka moderna tehnika atnesīs kvalitatīvas pārmaiņas sabiedrisko mediju saturā. Tā var arī nenotikt.
Nav jēgas apšaubīt ideju — tā ir kopumā laba, tomēr vēl nepilnīga. Ne plāns par jaunu māju, ne tehnoloģiju iepirkums neatrisina jautājumu, kāds būs sabiedriskais medijs. Palikuši vien 6 mēneši, lai sekotu, kā attīstīsies ideja. Pašlaik ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmais — vai politiķi akceptēs iespēju uzlabot sabiedrisko mediju situāciju? Otrs — kā projekts tiks attīstīts un realizēts, vai tā fonā tradicionāli ieguvēji būs vien celtnieki un tehnikas piegādātāji?. Patiesībā šis ir ļoti svarīgs projekts, kas būtu rūpīgi vērtējams un pašu sabiedrisko mediju pieskatāms.
_________________________________________
[1] http://www.ir.lv/2011/1/24/gatavo-jauna-sabiedriska-elektroniska-medija-koncepciju vai http://zinas.nra.lv/meklesana/?cx=017834422304263979330%3Agupmkiamynq&cof=FORID%3A9&ie=UTF-8&q=Kleckins&x=41&y=10