Vai tehnoloģiju attīstība liek strādāt vairāk vai brīvāk?

Mūsdienu tehnoloģijas maina pasauli katru dienu. No vienas puses, pētījumi un pieredze liecina par to, ka šodien tehnoloģiju dēļ cilvēki strādā vairāk – pēc darba dienas vakarā pārbaudīt epastus un atbildēt uz tiem šķiet teju pašsaprotami. Tomēr darba devējs var tehnoloģijas izmantot ne tikai, lai 24/7 ‘paverdzinātu’ darbinieku gan birojā, gan ārpus tā, bet arī, lai dotu viņam iespēju dažkārt strādāt no citurienes – mājām, parka vai kafejnīcas.

Sākšu ar to, ka darba devēja uzdevums ir sekot līdzi, lai darbinieks strādā birojā ne ilgāk kā noteiktās 8 stundas. Tos, kuri regulāri strādā ilgāk, ir nevis jāuzsaka par darba un cīņas sparu, bet vadītāja uzdevums ir ar šiem cilvēkiem parunāt un burtiski dzīt mājās. Jo darbinieks, kuram nav savas privātās dzīves, bet ir tikai darbs, nespēs ilgstoši strādāt efektīvi un ar prieku.

Cilvēkiem ir jādod iespēja, lai viņiem būtu dzīve ārpus darba. Un tas nevis samazinās uzņēmuma darba efektivitāti, bet gan tieši otrādi paaugstinās produktivitāti.

Iesaku noskatīties šo video, kurā gūsiet skaidrojumu, kāpēc es tā saku.

Vadītāja uzdevums ir veidot darba pienākumus un padarītā darba pārraudzību tā, lai starp viņu un darbinieku valdītu pieaugušu cilvēku attiecības un uzticība. Nevis noslēgt sociālos tīklus un ieviest kartes, kas kontrolē, cik minūtes tiek pavadītas pusdienlaikā, bet uzlikt izpildāmus darba pienākumus katram darbiniekam atbilstoši kvalifikācijai un spējām. Turklāt, kā esmu rakstījusi iepriekš, darbinieks sociālajos tīklos ir uzņēmuma seja, kas cilvēcisko organizācijas zīmolu.

Turklāt, cik gan bieži ir gadījies, ka darbs ir lielākais šķērslis darbam? Kolēģi runā pa telefonu, uzdod jautājumus, atrauj no darba ar sapulcēm. Tas viss ir noderīgi, tomēr pētījumi liecina, ka nereti visefektīvāk cilvēks strādā tad, kad viņam neviens netraucē un vide ir viņam ērta – kafejnīcā, parkā, atpūtas telpā vai virtuvē. Noteikti iesaku Jums noskatīties šo TED video, kas skaidro, kāpēc darbs nenotiek darbā.

When I ask people – and I’ve been asking people this question for about 10 years – I ask them, “Where do you go when you really need to get something done?” I’ll hear things like, the porch, the deck, the kitchen. I’ll hear things like like an extra room in the house, the basement, the coffee shop, the library. And then you’ll hear things like the train, a plane, a car – so the commute. And then you’ll hear people say, “Well, it doesn’t really matter where I am, as long as it’s really early in the morning or really late at night or on the weekends.” You almost never hear someone say the office. But businesses are spending all this money on this place called the office, and they’re making people go to it all the time, yet people don’t do work in the office.

Tāpat pētījumi liecina, ka šodien sievietes vēl joprojām ieņem zemākus amatus nekā vīrieši un viņām ir daudz grūtāk sasniegt karjeras izaugsmi. Un tas ir absolūti saprotams, jo sievietes karjeru uz vidēji 1.5 gadiem pārtrauc tāds fantastisks šķērslis kā bērns. Ja bērni ir divi, tad tie jau ir 3 gadi, iespējams, pēc kārtas. Pēc tam, kad tu 3 gadus esi izkritis no darba tirgus un zaudējis kvalifikāciju, ir ļoti grūti atgriezties un sasniegt tādu pašu karjeras izaugsmi, kā vīrietim, kuram šāda šķēršļa nav bijis. Tādēļ jācer, ka Labklājības ministrija drīzumā atcels ierobežojumu strādājošiem vecākiem saņemt pabalstu – tas ļaus vecākiem un visbiežāk sievietēm ātrāk atgriezties darba tirgū, strādājot vismaz uz daļēju slodzi. Tas ļaus vīriešiem daudz efektīvāk iesaistīties bērna audzināšanas pienākumu pildīšanā.

No otras puses – cik darba devēju pieļauj darbiniekiem vai mammām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma strādāt uz daļēju slodzi vai no mājām? Es zinu ļoti maz šādu pretimnākošu darba devēju.

Tādēļ man ir liels prieks, ka no privātā sektora puses ir nākusi iniciatīva #stradajebkur – Microsoft Latvia sadarbībā ar If Apdrošināšana, LMT, Pasaules Dabas Fondu, Nokia, Latvijas Interneta asociāciju un valsts aģentūru Kultūras informācijas sistēmas aicina strādāt no jebkuras vietas un izmēģināt šī elastīgā darba stila sniegtās iespējas. Arodbiedrības atgādina, ka atbilstošs termins, kas jāizmanto, ir teledarbs.

Diskusijā, kas notika 31.maijā, man tomēr šķita, ka uzņēmēji #stradajebkur saprot vairāk kā iespēju darbiniekiem, kuru darba pienākumi nosaka mobilitāti, ‘iegūt’ iespēju strādāt jebkur. Vai arī – iespēju darbiniekiem strādāt ārpus sava darba laika. Kā izteicās kāda dalībniece no valsts iestādes, tas, ka viņai tagad telefonā ir epasts, tiešām nozīmē, ka viņa strādā jebkur. Tas, ir, pēc 8 darba stundu dienas arī mājās. Tā ir absolūti pārprasta, izkropļota ideja.

Šajā ziņā tehnoloģiju uzņēmumi ir 100 soļus priekšā citiem un laikam ne velti tie tiešām rada labākās inovācijas, piesaista labākos jomas profesionāļus un godīgi pelna lielāko naudu. Lielākais tehnoloģijām veltītais portāls Mashable nesen analizēja populāros tehnoloģiju uzņēmumus un to sniegtās iespējas darbiniekiem – visur ir iespējas strādāt ērtā vidē, pašam plānot savu laiku, izklaidi apvienot ar darbu, vest uz darbu mājdzīvnieku, iedzert par brīvu kafiju vai pat papusdienot, u.t.t.

Microsoft savās prezentācijās no ārvalstīm 31.maija pasākumā parādīja to praksi, kurai būtu vērts sekot. Darbinieki tur tiešām var ierasties darbā un doties mājās, plānojot izvairīšanos no sastrēgumstundām, bērnu izņemšanu no bērnudārza, došanos pie ārsta vai rīta nelabumu grūtniecības laikā.

Jā, tas nozīmēs, ka darba diena tiks uzsākta vēlāk (vai citiem – agrāk), bet pabeigta jau no mājām tad, kad bērni ir nolikti gulēt. Bet darbs tiks izdarīts.

Microsoft pieredze arī liecina, ka tādējādi ne tikai nav samazinājušies viņu ienākumi, bet tie ir palielinājušies un kas ir nozīmīgi – ir palielinājusies produktivitāte. Ir samazinājusies darbinieku rotācija un, piemēram, Nīderlandē Microsoft jau 4 gadus pēc kārtas ir viens no iekārojamākajiem darba devējiem.

Darbiniekiem ir iespēja pašiem plānot savu darba dienu, pavadīt laiku ar ģimeni tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams (slimi bērni, skolas izlaidumi, citi svarīgi pasākumi), tai pat laikā izpildot savus darba pienākumus. Ziemā darbinieki ar vieglu gripu labāk izvēlas pastrādāt no mājām, nevis ņem slimības lapu vai nāk uz darbu slimi, tā aplipinot pārējo biroju. Un ieguvējs šeit ir tikai darba devējs.

Man ļoti patīk salauzt dienas rutīnu un pastrādāt kafejnīcā no portatīvā datora. Tagad, vasarā, es plānoju dažkārt pagarināt pusdienlaiku un pastrādāt parkā, kas atrodas pie darba. Esmu arī strādājusi no mājām dienās, kad nav, kas pieskata bērnus vai viņi ir slimi. Tas nozīmē sēdēšanu pie epasta visu laiku un strādāšanu laikā, kad viņi guļ pusdienlaiku vai dodas pie naktsmiera. Es mazāk stundu nosēžu birojā, nekā citu biroju darbinieki, toties man nav pārestības sajūtas tad, kad sestdiena ir jāpavada konferencē, vēlu vakarā jāpārbauda epasti vai jāpaliek darbā ilgāk darbadienas pēcpusdienā. Tāds darba režīms man ļauj veiksmīgāk sabalansēt dzīvi, atrodot līdzsvaru starp ģimeni un darbu tā, lai ieguvēji ir abi un neviens no tiem neciestu.

Es tiešām ceru, ka nākotnē būs arvien vairāk darba devēju, kas izmantos tehnoloģijas, lai iegūtu laimīgus, produktīvus darbiniekus, nevis nodzītus zirgus.