Raksts

Vai partiju kontroles Ahilleja papēdis?


Datums:
16. janvāris, 2002


Autori

Valts Kalniņš


Foto: AFI

Nav prātīgi līdz šim veiksmīgi neitrālajai CVK uzkraut politisku lēmumu pieņemšanas nastu, efektīvāk partiju finansu kontroli būtu uzticēt institūcijai ar atbilstošām pilnvarām, kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Valdības komitejā apstiprinātais politisko organizāciju finansēšanas likumprojekts paredz partiju naudas kontroles kārtību, kas slēpj potenciālu klupšanas akmeni. Partiju finansiālās darbības atklātuma un likumības kontrolēšanu un uzraudzību iecerēts uzticēt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Taču šis uzdevums neatbilst CVK līdzšinējai misijai un var nebūt tai pa spēkam.

Centrālajai vēlēšanu komisijai ir pienākums nodrošināt vēlēšanu likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolēt šo likumu precīzu izpildi. Likuma vienveidīga piemērošana attiecībā pret visiem politiskajiem spēkiem ir CVK darbības stūrakmens. Aizdomas par kādas partijas īpašu atbalstīšanu vai “gremdēšanu” vēlēšanu laikā radītu lielu kaitējumu Latvijas demokrātijas reputācijai. Par laimi, līdz šim šādu kaut cik pamatotu aizdomu nav bijis. Politiskās partijas nav mēģinājušas pārkāpt vēlēšanu likumus, un CVK bez nopietniem traucējumiem ir pietiekami precīzi pildījusi savus pienākumus.

Nu ir paredzēts vēlēšanu komisijai uzlikt par pienākumu kontrolēt tādu jomu, kurā, domājams, gandrīz visām lielākajām partijām ir nopietni pārkāpumi. Tiklīdz CVK priekšsēdētājs paziņotu par nelikumībām kādas partijas finansēšanā, komisija labākajā gadījumā šķietami un ļaunākajā gadījumā pamatoti zaudētu uzticamību kā politiski bezkaislīgs vēlēšanu organizators. Šeit būtu fundamentāla pretruna, jo institūcijai ar misiju nodrošināt, cik iespējams, politiski vienlīdzīgu attieksmi būtu jāierosina vai jāpieņem lēmumi, kas varētu pamatīgi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Jau Makss Vēbers novēroja, ka par politiskiem sauc tādus jautājumus, kuru atbildi nosaka varas sadalīšanas, saglabāšanas vai pārbīdīšanas intereses. Ietekmīgas politiskās partijas nelikumīgo finansu atklāšana pirms vēlēšanām ir jautājums, kuru visas partijas būtu ieinteresētas risināt, izejot no savām varas sagrābšanas, saglabāšanas vai pārbīdīšanas interesēm. Tāpēc nav prātīgi līdz šim veiksmīgi neitrālo CVK pakļaut šādu interešu spiedienam un uzkraut tai politisku lēmumu pieņemšanas nastu.

Situāciju vēl sarežģītu tas, ka gandrīz visi CVK locekļi ir partiju izvirzītas personas. Likumprojektā attiecībā uz partiju pieļautiem pārkāpumiem konkrēti pienākumi noteikti CVK priekšsēdētājam, un pārējo komisijas locekļu loma nav īsti skaidra. Šis jautājums būtu jāprecizē, jo ir skaidrs, ka partiju finansēšanas kontroles nodošana partiju pārstāvju komisijai labākajā gadījumā novestu pie šādas kontroles neesamības. Sliktākajā gadījumā tā varētu izaicināt nelabo, kā rezultātā dažu partiju pārstāvji veidotu koalīciju pretinieku finansiālo grēku kontrolēšanai un apkarošanai pirmsvēlēšanu laikā.

Turklāt, lai efektīvi izkontrolētu partiju finansiālo virtuvi, CVK resursu un organizatoriskajā ziņā ir jāpārtop pilnīgi jaunā institūcijā. Vēlēšanu komisijai ir jānosaka atbilstošas pilnvaras, piemēram, tiesības izprasīt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, iztaujāt partiju pārstāvjus un pieprasīt no tiem papildu informāciju. Citādāk kontrole būtu tāda pati kā tagad, proti, neesoša. Nav jēgas likumā deklaratīvi uzdot uzraudzīt un kontrolēt partiju finansēšanu, ja nav kārtīgi izstrādāti paņēmieni un kārtība, kā attiecīgā institūcija šo uzdevumu veiks. Redzēsim, vai šo problēmu adekvāti atrisinās gatavojamie grozījumi likumā “Par centrālo vēlēšanu komisiju”. Pagaidām Centrālās vēlēšanu komisijas un tās priekšsēdētāja konkrētās tiesības partiju finansēšanas likumprojektā ir tik ierobežotas, ka CVK varētu kalpot galvenokārt par partiju deklarāciju pieņemšanas un uzglabāšanas kantori. Tad kontroles uzvelšana CVK pleciem būtu Ahilleja papēža iebūvēšana partiju finansēšanas sistēmā.

Lai izvairītos no iepriekš aprakstītajām grūtībām, partiju finansu uzraudzību un kontroli visefektīvāk būtu uzticēt tādai institūcijai, kam “dabiski” piederētu attiecīgas pilnvaras. Tas varētu būt iecerētais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram turklāt vajadzētu būt neatkarīgam.


Atklātība politisko partiju finansēšanā

Kas spēs uzraudzīt partijas?

No vaidētāja slikts uzraugs


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!