Raksts

Vai Latvijas tiesas ir kļuvušas atklātākas?


Datums:
10. decembris, 2002


Autori

Mārcis Ešmits


Foto: A. Jansons

ES Phare projekts “Korupcijas novēršana tiesu sistēmā” panācis tiesnešu attieksmes maiņu pret informācijas atklātību un ar portālu “tiesas.lv” radījis informācijas infrastruktūru. Tālākais atkarīgs no resursiem, un to taupīšana neattaisnosies.

Nupat savu darbību beidza Eiropas Savienības Phare projekts “Korupcijas novēršana tiesu sistēmā”. Šis projekts darbojās gadu, bet virsrakstā uzdotais jautājums ir joprojām aktuāls. Pilnīga atklātība ir ideāls teorētisks modelis, kas nedarbojas nevienā valstī, tāpēc nevar gaidīt, ka kādu dienu Latvijas tiesās būs pilnīga atklātība. Daudz svarīgāks ir process uz šo atklātību, un šādā kontekstā Latvijas tiesas aizvadītā gada laikā ir kļuvušas atklātākas.

Projekta darbības laikā izdevās novērot daudzu Latvijas tiesnešu attieksmes maiņu attiecībā uz informācijas atklātību un caurredzamību. Sākumā tiesneši vadījās no pieņēmuma, “jo mazāk informācijas tiek dots, jo drošāk un labāk”, bet tagad it īpaši lielākajās tiesās dominē pozitīva pieeja, kas balstās uz principu “viss, kas nav aizliegts ir pieejams”.

Ilgu laiku Latvijas tiesās bija problēma ar to, kas ir aizliegts un kas nav. Dažādu tiesu priekšsēdētāji dažādi interpretēja viena un tā paša dokumenta pieejamību. Tagad pēc kopīga risinājuma meklējumiem starp dažādām iesaistītajām pusēm ir panākta būtiska vienošanās. No nākamā gada 1. janvāra stāsies spēkā LR Tieslietu ministrijas lietvedības instrukcija, kas precīzi nosaka, kāda veida informācija nav publiski pieejama. Tas attiecas, piemēram, uz fizisko personu datu aizsardzību, informāciju par seksuāla rakstura noziegumiem, kur iesaistīti nepilngadīgie, šķiršanās, adopcijas lietām, valsts un komercnoslēpumiem. Pēc šīs instrukcijas stāšanās spēkā katrs tiesas priekšsēdētājs vairs nevarēs patvaļīgi tulkot un traktēt informācijas pieejamības nosacījumus.

ES Phare projekts, izveidojot tiesu portālu “tiesas.lv”, ir radījis informācijas infrastruktūru, kuras izmantošana ir atkarīga no tiesu kapacitātes un resursiem. Portālu var salīdzināt ar autoceļu, kam reāla atdeve būs tad, ja pa to pārvietosies transporta līdzekļi. Tiesās tas nozīmē risināt personāla jautājumus un funkciju pārdali. Līdzšinējā prakse liecina, ka tiesas, nespējot algot informācijas speciālistus, veic iekšējo funkciju pārdali, uzticot kādam darbiniekam papildu pienākumus.

Tiesu atklātību veicina tiesnešu un tiesu darbinieku attieksmes maiņa. Bet tas ir ilgāks process, ko var stimulēt ar dažādiem pasākumiem, kas vērsti uz apmācību un izglītošanu. ES Phare projekta laikā ap divsimt Latvijas tiesnešu piedalījās speciālos semināros par informācijas atklātību un caurredzamību, pieredzes apmaiņas nolūkā vairāki Latvijas tiesneši un tiesu administrācijas pārstāvji apmeklēja Francijas tiesas un iepazinās ar franču pieredzi informācijas atklātības nodrošināšanā.

Tiesu turpmākā attīstība būs atkarīga ne tikai no attieksmes maiņas un izpratnes par informācijas atklātības un caurredzamības nepieciešamību – liela nozīme būs praktiskajiem līdzekļiem, piemērotām telpām, video un audio tehnikai, personālam. Praktiskie jautājumi ir atkarīgi no valdības politiskās gribas. Naudas taupīšana neattaisnosies, ja nebūs iespējams praksē ieviest informācijas atklātību un mainīt sabiedrībā valdošo negatīvo attieksmi pret tiesu varu.


Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: Tiesu kapacitāte

Tiesu sistēmas informācijas caurredzamība

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!