Kāda kritiķe man aizrādīja, ka savos emuāra ierakstos vados pēc maldīga pieņēmuma, ka Latvijā pastāvot anti-kapitālistiskas tendences. Viņasparāt visā visumā Latvija esot turpat vai neoliberāļu paraugsabiedrība. Vismaz Eiropā.
Gribētu pretstatīt šos apgalvojumus 2007. gada ekonomiskās brīvības indeksa (Index of Economic Freedom) mērījumiem*. Indekss procentuāli atspoguļo ekonomiskās brīvības ainu valstī – jo augstāks indekss, jo lielāka ekonomiskā brīvība, jo zemāks indekss, jo vairāk valsts iejaucas ekonomikā. 157 valstis tiek sarindotas piecās grupās attiecīgi pēc iegūtā indeksa mērījuma:
(Ja indekss ir robežās) 80-100: Brīvas valstis,
70-79.9: Lielākoties brīvas valstis,
60-69.9: Mēreni brīvas valstis,
50-59.9: Lielākoties nebrīvas valstis,
0-49.9: Nebrīvas valstis.
Kopumā valstis tiek mērītas desmit ekonomisko brīvību ietekmējošo faktoru dimensijās:
Biznesa brīvība,
Tirdzniecības brīvība,
Fiskālā brīvība,
Brīvība no valdības,
Monetārā brīvība,
Investīciju brīvība,
Finansiālā brīvība,
Īpašumtiesības,
Brīvība no korupcijas,
Darbaspēka brīvība.
Lai arī mana oponente uzskata, ka Latvija esot īstena neoliberāla paraugvalsts, ekonomiskās brīvības indekss ierindo Latviju ar 68.2% novērtējumu 41. vietā kā valsti ar mērenu brīvību (skatīt tabulu pielikumā nr.1), kas norāda, ja ne pretējo, tad vismaz, ka manas kritiķes tēze ir pārspīlējums. Tanī pašā laikā Zviedrija ir 21. vietā ar 72.6%, Lietuva 22. vietā ar 72% un Igaunija 12. vietā ar 78.6%. Ja mēs varam runāt par kaut kādu „neoliberālisma paraugvalsti” Eiropā tad tā noteikti nav Latvija, pat ne citas Baltijas valstis, bet gan Lielbritānija, Īrija un Luksemburga, kuras ieņem attiecīgi 6., 7. un 8. vietu sarakstā.
Latvijas salīdzinoši zemais vērtējums ir divu faktoru negatīvais novērtējums – proti, Latvijā ir zema brīvība no korupcijas (42%) un neefektīva īpašumtiesību aizsardzība (50%). Tie ir divi vitāli svarīgi faktori, kuri var negatīvi ietekmēt kapitālisma attīstību Latvijā, jo tie rada tiešas briesmas, piemēram, investīciju drošībai. Saskaņā ar indeksa veidotāju datiem publiskā sektora izdevumi Latvijā ir aptuveni 35.9%, tādēļ ir pamats domāt, ka valsts ir nozīmīgs faktors Latvijas sabiedrības (vismaz) ekonomiskajā dzīvē. Tanī pašā laikā Hongkongā valsts izdevumi sasniedz aptuveni 18.6% un tā ir ierindota kā pasaulē ekonomiski visbrīvākā valsts ar novērtējumu 89.3%. Pat ja Latvijā nav organizēta anti-kapitālisma kustība (kuru es neuzskatu par priekšnoteikumu, lai varētu runāt par riskiem kapitālismam) nav pamata pārliecīgam optimismam, jo Latvija ir ekonomiski tikai mēreni brīva valsts. Tādēļ palieku nelokāms savā novērtējumā, ka Latvijai ir nepieciešams vairāk miltonu frīdmanu, nevis mazāk!
*Dati iegūti no Kane, Tim, Kim R. Holmes and Mary Anastasia O’Grady (2007) 2007 Index of Economic Freedom: The Link Between Economic Opportunity and Prosperity. Washington, D.C. and New York: The Heritage Foundation and The Wall Street Journal.