Raksts

Vai Latvijā pastāv “vīriešu jautājums”?


Datums:
19. oktobris, 2004


Autori

Elizabete Pičukāne


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Vēlme līdzināties “īstam” vīrietim bieži kļūst par iemeslu problēmām, kurās vīrieši nonāk vai kuras viņi rada. “Vīriešu problēmas” Latvijā ir maz apspriestas, nemaz nerunājot par jelkādu vīriešu kustību. Kāpēc?

“Vīriešu jautājums” te domāts kā līdzinieks “sieviešu jautājumam”, kas pastāvējis un tiek risināts jau kopš 19.gadsimta, aptverot sieviešu pilsoniskās, sociālās un politiskās tiesības, emancipāciju u.c. aspektus. Tātad – vai pastāv problēmas, kas skar vīriešus kā grupu vai dažādas vīriešu grupas? Vai un kam vīrieši rada problēmas? Vai vīrieši kā sociāla dzimuma (jeb dzimtes) grupa veido savas organizācijas, lai risinātu sev un arī sievietēm būtiskas problēmas?

Daži no šiem jautājumiem tiek uzdoti dzimumu (ne)līdztiesības problēmām veltītos pasākumos, kuros vīrieši nekad netiek aizmirsti – gan salīdzinājumā ar sievietēm konstatējot viņu labāko situāciju, gan sūkstoties, ka vīriešu šajos pasākumos ir pārāk maz. Taču par “vīriešu jautājumu” tie kļūst tikai tad, ja vaicājam tieši par vīriešiem raksturīgām problēmām. Latvijai iezīmīgās ir vīriešu dzīves ilgums (aptuveni desmit gadus īsāks nekā sievietēm), reproduktīvās veselības problēmas, vardarbīga un ar risku saistīta uzvedība, alkoholisms, ievērojami lielāks pašnāvību skaits nekā sievietēm[1].

Vīriešu problēmas

Aplūkojot minētās problēmas no dzimtes perspektīvas, būtisks ir “vīrišķības” (masculinity) jēdziens – priekšstati par to, kādam jābūt vīrietim, un noteikts uzvedības veids[2]. Mūsdienās tiek runāts nevis par vienu “vīrišķību”, bet gan vairākiem atšķirīgiem priekšstatiem par vīriešiem, kā arī vīriešu uzvedības un izskata veidiem: īsiem matiem, gariem matiem, muskuļoti, tādi, kas nepievērš uzmanību fiziskajai formai, tērpti uzvalkā, treniņtērpā, izdilušā džemperītī. Tomēr parasti ir viena vīrišķības forma – kaut bieži tikai ideālā, – kas ir vispievilcīgākā lielākai daļai vīriešu. Tā ir “īstā” vīrišķība, kas bieži vien ir neskaidra, taču kļūst par mērauklu gan zēnu audzināšanai, gan vīriešu uzvedībai[3]. “Īsts” vīrietis, piemēram, neraud, apspiež emocijas, uztur ģimeni, var ar dūrēm aizstāvēt sevi un citus, ir seksuāli nevaldāms. Vēlme līdzināties “īstam” vīrietim bieži kļūst par iemeslu vīriešu problēmām. Piemēram, Latvijas “vīrišķīgie” vīrieši, kuri var paciest sāpes un nesūdzas, apmeklē ārstu daudz retāk nekā sievietes. Vīriešu vidū ir izplatītāki audzēji un asinsrites sistēmas slimības, daudz vairāk vīriešu nekā sieviešu mirst no ārējiem nāves cēloņiem. Krietni lielāks ir vīriešu skaits alkoholiķu un no narkotikām atkarīgo cilvēku vidū. Noziedznieku vidū ir daudz vairāk vīriešu nekā sieviešu[4]. Situācijā, kad vīrietis patiešām vēlas apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi un piedalīties bērnu audzināšanā, viņš saskaras ar neizpratni gan no priekšniecības, gan kolēģu puses darbā – bērna piedzimšanas un kopšanas atvaļinājuma vai pabalsta saņemšana no tēvu puses joprojām ir diezgan reta parādība.

Vīriešu radītas problēmas

Vīriešu vidū ļoti maz aplūkots jautājums ir vīrieši kā problēmu radītāji. “Vīrišķības” šaurā izpratne bieži vien ir iemesls tam, ka vīrieši rada problēmas citiem vīriešiem, sievietēm un savām ģimenēm. Agresīvai un vardarbīgai uzvedībai savā starpā, kā arī riska uzvedībai, kas tiek saistīta ar “vīrišķību”, bieži ir letālas sekas. Tātad vīrieši paši ievaino sevi un mirst, kā arī ievaino un nogalina citus vīriešus, tādējādi radot problēmas arī savām ģimenēm un sievietēm, ar kurām viņi dzīvo.

Tādā sabiedrības iekārtā, kas ir labvēlīgāka vīriešiem, viņu privilēģijas attiecībā pret sievietēm ir institucionalizētas. Šīs priekšrocības bieži vien tiek uzskatītas par “dabiskām” – daudzas labi apmaksātas profesijas tiek uzskatītas par “vīriešu sfēru”, vairāk vīriešu nekā sieviešu jau atrodas vadošās pozīcijās, vīrieši tiek uzskatīti par “galvām” ģimenē utt. Taču, ja šādā sabiedrībā priekšplānā izvirzās sieviete, vīrieši var rīkoties vardarbīgi – gan emocionāli, gan fiziski. Gan darbavietā, gan mājās. Vīriešu vardarbība pret sievietēm ir atkarīga no daudziem faktoriem, taču daļa noteikti ir saistīta ar “vīrišķības krīzi”, kad mainās ar vīrišķību saistītās vērtības un “tradicionāli” risinājumi vairs neder. Piemēram, kad sieviete sāk pelnīt lielāku algu par ģimenes “galvu” vai kādā jautājumā izrādās pārāka par vīrieti. Šajā gadījumā sievietei var “norādīt viņas vietu” – izstumjot no kādas jomas, ar aizskarošu jociņu palīdzību vai vienkārši piekaujot.

Vīrieši, protams, nav vienota un viendabīga grupa ar vienādām vērtībām un rīcību. Atkarībā no izglītības pakāpes, strādātspējas, dzīves vietas (piemēram, imigranti), etniskās piederības, ādas krāsas, seksualitātes atšķiras arī vīriešu statuss un privilēģijas, kas viņiem ir pieejamas. Līdz ar to var runāt par varas jautājumiem ne tikai attiecībā uz sievietēm un vīriešiem, bet arī par hierarhijām starp dažādām vīriešu grupām. Salīdziniet, piemēram, attieksmi pret darbspējīgu vīrieti, kas strādā biznesa uzņēmumā, un bezdarbnieku ar invaliditāti, vai veikala direktoru un bērnudārza audzinātāju.

Latvijā diskusijas par šiem jautājumiem ir ļoti minimālas. Vīrieši nemaz netiek problematizēti sfērās, kurās viņi dominē: politikā un biznesā, bet maz tiek runāts arī par sfērām, kur vīriešu ir ļoti maz: bērnu audzināšana, izglītība. Par vardarbības jautājumiem runājot, krīzes centrā “Skalbes” ir tikusi izveidota psiholoģiskās palīdzības grupa vīriešiem, kurā viņi pārrunā vīrišķības un vardarbīgas uzvedības jautājumus, taču līdzīgu aktivitāšu citur Latvijā nav.

Vīriešu kustības

Vai un kā vīrieši risina jautājumus, kas saistīti ar minētajām problēmām? Vai viņi apvienojas grupās? Daļa apvienojas, taču neproblematizējot savu “vīrišķību” – piemēram, makšķernieku, mednieku un citās organizācijās. Ir veikti vairāki projekti, kuru uzmanības centrā ir tieši vīrieši. 2001.gadā ANO Iedzīvotāju fonds un LĢPSVA “Papardes zieds” rīkoja Reproduktīvās veselības kampaņu, vienu no uzsvariem liekot uz vīriešu reproduktīvo veselību. LU Dzimtes studiju centrs ir rīkojis vairākas vasaras skolas, kurās tika spriests par vīriešiem un vīrišķībām. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība kopā ar Latvijas Ģimenes centra speciālistiem plāno veidot jauno un topošo tēvu atbalsta grupas. Pavisam nesen – šā gada septembrī Ministru kabineta apstiprinātajā Programmā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam ir paredzētas vairākas aktivitātes, kas vērstas tieši uz vīriešiem: piemēram, informēt darba devējus un darbiniekus par iespējām izmantot bērna piedzimšanas un bērna kopšanas atvaļinājumu. Ir acīmredzams, ka papildus atsevišķiem projektiem “vīriešu jautājums” tiek risināts galvenokārt valsts pārvaldes līmenī – no “augšas”.

Atšķirība ir pamanāma, ja palūkojamies uz sievietēm kā dzimumu tiesību un iespēju jautājumu risinātājām – te bez politikām no “augšas” darbojas arī vairākas sieviešu un dzimumu līdztiesības organizācijas, kurās arī vairums ir sieviešu. Lai gan runāt par sieviešu vai feministisku kustību Latvijā ir problemātiski (dalībnieku un organizāciju niecīgā skaita, aktivitāšu nelielās ietekmes un ilgtspējas problēmu dēļ), taču runāt par jelkādu vīriešu kustību ir vēl problemātiskāk. Kāpēc? Iespējams, vīrieši neapzinās, ka viņiem ir problēmas un ka tās varētu risināt. Cits iemesls varētu būt tas, ka dzimumu līdztiesības politika ir tikai sieviešu rūpju lokā un tā ir “tradicionāli” bijis gan 1918.gada Latvijas Republikā, gan padomju laikā. Vēl viens skaidrojums varētu būt, ka sievietes – arī “tradicionāli” – vairāk pievēršas sociālajiem jautājumiem.

Vīriešu kustības gan dažādās Eiropas valstīs, gan ASV un Austrālijā sāka veidoties 1970.gados. Arī mūsdienās tās turpina risināt dažādus jautājumus. Minēšu dažus nosaukumus. Eiropā, ASV, Austrālijā pastāv vīriešu atbrīvošanās kustība, sociālistisku vīriešu kustība, radikāla vīriešu feministiska kustība (kas koncentrējas uz vīriešu apspiedošo lomu), tēvu apvienība, geju kustība, vīriešu veselības kustība, vīriešu tiesību aizstāvji un citas. Eiropas mēroga kustības ir “baltās lentītes” kampaņa, kas vēršas pret vīriešu vardarbību pret sievietēm. Darbojas Eiropas profeministiskais vīriešu tīkls, kura mērķis ir radīt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, apšaubīt vienotu un tradicionālu “vīrišķīga vīrieša” izpratni un veidot sabiedrību, kurā varētu sadzīvot ļoti atšķirīgi vīrieši un sievietes. ASV ir radusies mitopoētiskā vīriešu kustība, kura ar iniciācijas rituālu palīdzību mēģinot atklāt “dziļo vīrišķību”, kā arī solījuma turētāju kustība, kas apvieno kristiešus, kuri iestājas par tradicionālajām vīriešu lomām. Vairākās Austrumeiropas valstīs – Čehijas Republikā, Bulgārijā, Rumānijā – izveidojušās vīriešu kustība, kas aizstāv tēvu tiesības, vai nu lai palielinātu konservatīvu tēva autoritāti ģimenē, vai mudinot mainīt tradicionālo modeli, kad vīrietis maz iesaistās bērnu audzināšanā.

“Vīriešu jautājums” Latvijā šobrīd nav aktuāls. Ar projektu un valsts programmu palīdzību tas aktualizējas, taču minimāli un, iespējams, tāpēc tiek skatīts kā mākslīga un uzspiesta problēma. Jautājumiem par vīriešu lomām, “vīrišķības” izpratnēm, kā arī pārmaiņām vīriešu (un arī sieviešu) situācijā būtu jākļūst svarīgiem pašu vīriešu vidū. Pašlaik vīriešu lielākā daļa Latvijā risina “vispārējas” problēmas, kamēr sievietes paliek pie “sieviešu” problēmām, kas patiesībā ir abu dzimumu jautājumi. Tikai plašāka diskusija sabiedrībā un starp vīriešiem varētu veicināt aplūkoto jautājumu apzināšanos un, iespējams, arī risināšanu.

______________
[1] “Sievietes un vīrieši Latvijā 2003”, Rīga, LR CSP, 2003.

[2] Šo jēdzienu ir izmantojuši un teoretizējuši vairāki pētnieki – Roberts Konels, Maikls Kimmels, Maikls Mesners, Džefs Herns, Oistens Holters un citi. Vairāk par maskulinitāti un “vīriešu jautājumu” varat uzzināt šādos avotos:

Isdals, P. “Varmācība pret sievietēm – vīrišķības problēma un vīriešu atbildība” // “Par agru? Par vēlu? Feministiskās idejas, konteksti, pieejas”, Rīga, LU Dzimtes studiju centrs, 2001.

Hutunens, J. “Vīriešu piedalīšanās ģimenes dzīvē” // “Par agru? Par vēlu? Feministiskās idejas, konteksti, pieejas”, Rīga, LU Dzimtes studiju centrs, 2001.

Konels, R. “Maskulinitātes un globalizācija” // “Mūsdienu feministiskās teorijas: antoloģija” (red.I.Novikova), Rīga, “Jumava”, 2001.

Konels, R. “Vīrieši, vīrišķības un pētījumi par vīriešiem”(intervija) // “Par agru? Par vēlu? Feministiskās idejas, konteksti, pieejas”, Rīga, LU Dzimtes studiju centrs, 2001.

Brod, H., Kaufman M. (ed.) “Theorizing Masculinities: Research on Men and Masculinities”, London, Sage, 1994.

Connell, R. “Masculinities”, Berkeley, University of California Press, 1995.

Kimmel, M. “The Gendered Society”, Oxford: Oxford University Press, 2000.

Messner, M. “Politics of Masculinities: Men in Movements”, London, Sage, 1997.

Novikova I., Kambourov, D. (ed.) “Men in the Global World: Integrating Postsocialist Perspectives”, Helsinki, Kikimora Press, 2003.

Ушакин, С. (ред.) “О муже(N)ственности.” Москва, Новое литературное обозрение, 2002.

[3] R.Konels ir piedāvājis hegemoniskās jeb dominējošās maskulinitātes jēdzienu. Šāda maskulinitātes forma “iemieso, organizē un leģitimizē vīriešu dominēšanu dzimtes iekārtā”, kā arī tiek pretstatīta sievišķībai un citām – pakļautām maskulinitātēm (R.Konels “Maskulinitātes un globalizācija” // “Mūsdienu feministiskās teorijas: antoloģija” (red.I.Novikova), Rīga, “Jumava”, 2001.)

[4] “Sievietes un vīrieši Latvijā 2003”, Rīga, LR CSP, 2003.

Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.


CROME: Critical Research on Men in Europe

European Profeminist Men’s Network

Promise Keepers

The White Ribbon Campaign

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!