Raksts

Vai konstitūcija var būt nekonstitucionāla?


Datums:
07. februāris, 2006


Foto: A. Jansons © AFI

Ņemot vērā neseno Satversmes grozīšanu, būtu vērts sākt diskusiju par to, vai konstitūcijas normu jaunrades procedūra nav jāpadara sarežģītāka, vai arī jāpaplašina Satversmes tiesas pilnvaras, ļaujot izskatīt citu Satversmes normu atbilstību 1. pantam.

Nesen kārtējo reizi Saeima izdarīja pretrunīgi vērtētus grozījumus Satversmē, definējot laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Politiķi aizbildinājās ar populistiskiem argumentiem par sabiedrības vērtību aizsardzību, taču atzina tiešo mērķi – radīt šķērsli nākotnē grozīt Civillikumu, pieļaujot viendzimuma attiecību jebkādu juridisku atzīšanu.

Nevar pilnībā piekrist publiski izskanējušajam viedoklim, ka šie Satversmes grozījumi no juridiskā viedokļa neko nemaina[1], taču šī raksta mērķis nav analizēt minētos grozījumus, bet gan pievērst uzmanību Latvijas tiesību sistēmas neaizsargātībai pret šādām kļūdām un muļķībām.

Dabisko tiesību teorija nostiprinās

Nostiprinoties demokrātijai un rietumnieciskai tiesību izpratnei, Latvijā nostiprinās arī dabisko tiesību teorija iepretim pozitīvo tiesību teorijai. Proti, uzskats, ka taisnīgas un pareizas tiesības pastāv neatkarīgi no mums vai likumdevēja gribas, nevis tikai likumdevēja izdotajos aktos. Dabisko tiesību teorijā likumdevēja uzdevums ir tikai atvasināt šīs tiesības normatīvajos aktos un noteikt to piemērošanas kārtību. Ja likumdevēja radītie normatīvie akti ir pretēji dabisko tiesību būtībai, tie nav uzskatāmi par tiesiskiem, jo likumdevēja varā nav mainīt lietu dabisko kārtību.

Ja sabiedrībā kādas tiesības nav atzītas, tas nenozīmē, ka tās nepastāv dabiskajās tiesībās. Iespējams, konkrētā sabiedrība vēl nav secinājusi, ka šādas tiesības ir nepieciešamas, un līdz ar to likumdevējs tās vēl nav atvasinājis normatīvajos aktos.
Piemēram, diez vai kāds mūsdienās apšaubītu vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz vēlēšanu tiesībām – tas šķiet dabiski. Lai arī pirms 2. Pasaules kara reti kura demokrātija varēja lepoties ar vēlēšanu tiesībām sievietēm, taču nav apšaubāms, ka dabiskajās tiesībās sievietēm tādas piemita – konkrētas sabiedrības tikai vēl nebija secinājušas tādu esamību. Iespējams, ka vēl pēc pusgadsimta tikpat pašsaprotama būs viendzimuma attiecību juridiska atzīšana.

Likumdevēja varas un kļūdu ierobežošana

Demokrātijās ir radīti mehānismi, lai izvairītos no likumdevēja kļūdām vai varas pārsniegšanas, atvasinot normatīvos aktus. Pirmkārt, tas parasti ir valsts pamatdokuments, kurā visaugstākajā abstrakcijas līmenī ir atvasināti dabisko tiesību pamatprincipi. Otrkārt, tā ir tiesa, kas apveltīta ar tiesībām vērtēt aktu atbilstību šiem augstākajiem principiem. Latvijā šim nolūkam attiecīgi ir radīta Satversme un Satversmes tiesa.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika. Šis ir pats svarīgākais Satversmes pants, jo visi citi panti, likumi un jebkura tiesību norma Latvijas Republikā tieši vai pastarpināti ir atvasināta no šī panta. Šis un vēl daži Satversmes panti (2., 3., 4. un 6. pants) veido mūsu pamatdokumenta kodolu un ir grozāmi tikai tautas nobalsošanā. Tas ir garants dabisko tiesību augstākajam spēkam Latvijā.

No Satversmes 1. panta ir atvasināta arī Satversmes 8. nodaļa, kas nosaka cilvēka pamattiesības Latvijā. Šīs nodaļas jēga ir noteikt cilvēka tiesību minimumu, kas garantēts ikvienam indivīdam.

Satversmes 8. nodaļas tapšana ir visai amizanta – tā tika pievienota pārējam dokumentam 76 gadus pēc paša dokumenta tapšanas. Citās demokrātijās konstitūcijas vēsturiski ir attīstījušās kā garants indivīdu aizsardzībai no valsts varas, tādējādi cilvēka pamattiesības lielākoties ir minētas konstitūciju pirmajās sadaļās, nevis beigās. Ikreiz, kad sabiedrības secina jaunu dabisko tiesību pastāvēšanu, konstitūcijas tiek papildinātas ar jaunām cilvēka pamattiesībām un brīvībām.

Šādas attīstības uzskatāms piemērs ir ASV konstitūcija, kas vairāk nekā 200 gados ir grozīta 27 reizes. Ikreiz grozījumi ir piešķīruši cilvēkiem jaunas pamattiesības un brīvības, bet nekad nav bijuši vērsti uz to samazināšanu. Šāds indivīdu tiesību samazinājuma priekšlikums ASV konstitūcijā ir bijis tikai vienu reizi – kad prezidents Dž. Bušs pirms neilga laika vēlējās panākt viendzimuma laulību aizliegšanu. Pēdējā laikā šis priekšlikums gan ir norimis, jo tam bija visai maz izredžu tikt realizētam sarežģītās ASV konstitūcijas grozīšanas dēļ. To ne tikai ar kvalificētu balsojumu vajadzētu apstiprināt federālajam likumdevējam Kongresam, bet arī vismaz 75% no štatu likumdevējiem.

Satversmes grozīšanai jābūt sarežģītākai

Atšķirībā no ASV, Latvijas pamatdokuments ir grozāms salīdzinoši vienkārši. Piemēram, iepriekšminētos grozījumus Saeima izdarīja bez jebkādām debatēm pāris nedēļu laikā.

Jāatzīmē, ka arī agrāk Saeima bija grozījusi Satversmes 8. nodaļu un pat 4. pantu, pēc būtības samazinot indivīdu tiesības vai brīvības. Nav izslēgts, ka šie grozījumi ir bijuši nepieciešami un izdarīti saskaņā ar Satversmes 1. pantu un līdz ar to dabiskajām tiesībām (tam būtu nepieciešama sīkāka analīze), taču ir arī iespējams, ka šie grozījumi ir bijuši pretēji demokrātiskas republikas būtībai. Par to it īpaši liek domāt grozījumu mērķis – konstitucionāli noteikt ierobežojumus, nevis noteikt kādu tiesību.

Neatkarīgi no tā, cik ātri vai lēni konstitūciju var grozīt ASV un Latvijā, sekas ir vienādas – faktiski konstitūcijas normas tiek iecirstas akmenī, jo ne Satversmes tiesai Latvijā, ne arī Augstākajai tiesai ASV nav tiesību izskatīt atsevišķu konstitūcijas normu konstitucionalitāti. Līdz ar to indivīdiem, uz kuriem attiektos šādi konstitūcijas grozījumi, nav iespēju vērsties pie tiesas pēc aizsardzības pret pamattiesību garantiju samazināšanu.

Ņemot vērā neseno Satversmes grozīšanas gadījumu, kas bez liekām debatēm un īsā laikā iespaidoja noteiktu indivīdu loku, būtu vērts sākt diskusiju par to, kādā veidā Latvijā notiek konstitucionālo normu jaunrade.

Iespējams, ir jāmaina procedūra, padarot to sarežģītāku un ilgstošāku, tādējādi nodrošinot, ka politiķi „nestrebj karstu” un tiek pieņemti izsvērtāki lēmumi. Piemēram, Igaunijas konstitūciju var mainīt tikai tautas nobalsošanā vai ar divu parlamenta sasaukumu atbalstu, turklāt īpašā procedūrā, kur starp lasījumiem jāpaiet noteiktam skaitam mēnešu. Līdzīgi tas ir arī Lietuvā un citās valstīs. Laiks starp lasījumiem atvēsina galvas.

Otrs ceļš, nemainot pašreizējo konstitucionālās likumdošanas procesu, būtu Satversmes tiesas pilnvaru paplašināšana, dodot tai tiesības izskatīt pārējo Satversmes normu atbilstību Satversmes 1. pantam vai pat visiem pantiem, kas grozāmi tautas nobalsošanā.

__________________________________

[1] Gramatiski, protams, tiek tikai definēts jēdziens „laulība”, kas neizslēgtu, piemēram, jēdziena „viendzimuma partnerattiecības” lietošanu. Taču situācija nav tik viennozīmīga, analizējot grozījumus pēc būtības (laulība un reģistrētas partnerattiecības būtībā ir viens un tas pats) un mērķa (pats likumdevējs to ir skaidri paudis).


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!