Foto: I. Pumpure
Administratīvā procesa likums no nākamā gada ļaus personām tiesā aizstāvēties pret nesaprātīgu valsts varas izmantošanu. Valstij un pašvaldībām nāksies maksāt par katru kļūdu, kas privātpersonai radīs zaudējumus. Desmitreiz lētāk būtu pirms tam sakārtot valsts pārvaldi, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likums.
Nebūšu oriģināls un kā jau visi juristi teikšu – gan jā, gan nē. Nekādi īpaši agrāk nepazīstami jauninājumi likumā nav parādījušies, faktiski no dažādām nozarēm ir ņemti labas pārvaldības elementi un sakārtoti vienotā sistēmā.
Ievads problēmlaukā
Latvijai pārmestais administratīvās kapacitātes trūkums jeb pārvaldes mazspēja ir raksturīga visām postpadomju valstīm. Šo kapacitāti jeb potenci grūti aptaustīt un saskatīt tiešā veidā, bet netieši par tās trūkumu liecina aplamie pārvaldes lēmumi jeb procesa gala rezultāts vai tā trūkums.
Administratīvā kapacitāte sastāv no četriem pamatelementiem:
- sabiedrības intereses pārstāvošiem godīgiem politiķiem;
- profesionāliem un motivētiem ierēdņiem;
- efektīvas un racionālas pašsakārtoties spējīgas struktūras;
- tiesiskām (tātad arī taisnīgām!) un vienveidīgām procedūrām.
Politiķu selekcionēšanas procedūra jeb vēlēšanu sistēma būtu jāpilnveido, taču tas nav šī likuma priekšmets. Mēs vienkārši pieņemam, ka politiķi ir godīgi. It īpaši tie, kas ir valdībā, jo viņi izgājuši daudzkārtējam atlases sietam.
Jau pusotru piecgadi piedzīvojusī valsts pārvaldes reformas koncepcija uzsvaru lika uz profesionālu ierēdniecību. Tiešām, ja ierēdņi būtu gana profesionāli un motivēti(!), varētu iztikt tikai ar diviem pirmajiem kapacitātes elementiem. Taču arī tas nav šī likuma priekšmets. Mēs pieņemam, ka visas amatpersonas, kas rīkojas ar valsts varu, saprot, ko dara, kāpēc to dara un kā to darīt.
Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka vispārējos principus un savstarpējo hierarhiju institucionālajai sistēmai (iestādījumi un amatpersonas), kā arī funkcionālajai sistēmai (“priekšniecību” jeb padotību konkrēta jautājuma izlemšanā). Jēga ir vienkārša – katrā jautājumā katrai valsts amatpersonai ir kāda augstāka amatpersona. Šī hierarhija nenozīmē tikai iespēju pasūdzēties augstākai amatpersonai, bet arī šīs amatpersonas pienākumu atcelt prettiesisku lēmumu. Amatpersonas pilnvaras tieši saistītas ar atbildību. Respektīvi, ja kāda “ierindas” amatpersona, nepārkāpdama tiesību normas, pieļaus kļūdu, tad galvas ripos ne tikai tiešajam vainīgajam, bet arī priekšniecībai, kas nav nodrošinājusi kontroles sistēmu.
Likuma tapšanas vēsture
Tā ir gara. Saeimā likumprojektu iesniedza iepriekšējā valdība, pirmajā lasījumā to pieņēma pirms diviem gadiem. Toreiz teksts vairāk balstījās uz vadības zinātnes atziņām. Pērn tas pārtapa juridiskos terminos, balstoties uz Egila Levita privāta prieka pēc izstrādātu zinātnisku koncepciju. Šogad ar teksta slīpēšanu Publisko tiesību institūta laipnā vadībā nesavtīgi nodarbojās vairāki simti pašvaldībās, ministrijā un citās pārvaldes iestādēs strādājošie juristi. Ieguldītā darba apjomam atbilstīgs arī rezultāts – par likumu Saeimas sēdē nobalsoja visi deputāti. Pirms tam vienīgais projekts, kurš izpelnījies tādu tautas priekšstāvju vienotību, bija pērn pieņemtais Administratīvā procesa likums, kaut 3.lasījuma tabulā atrodami vairāk nekā 200 priekšlikumi.
Abi šie likumi – Administratīvā procesa un Valsts pārvaldes iekārtas likumi – ir cieši saistīti. Pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās jebkurai personai, kuru skārusi nesaprātīga valsts varas izmantošana, būs iespējams savas tiesiskās intereses aizstāvēt tiesā. Valstij un pašvaldībām nāksies maksāt par katru kļūdu, kas privātpersonai radīs zaudējumus. Vismaz desmit reizes lētāk būtu pirms tam sakārtot valsts pārvaldi.
Juridiska persona
Esam pieraduši pie termina “juridiska persona”, ar to parasti saprotot tikai privāto tiesību juridiskas personas. Taču privāttiesiskā tiesībspēja (spēja uzņemties savā vārdā saistības un stāties tiesiskās attiecībās) ir arī publisko tiesību juridiskām personām. Šajā likumā īpaši atrunāti gadījumi, kad un kādā veidā publisko tiesību juridiskas personas stājas privāttiesiskās attiecībās.
Juridiska persona šajā likumā atšķiras no padomjlaikos ierastās. Vairs nebūs iespējams tāds absurds, kad iestādes aplama lēmuma rezultātā pēc tiesas pavēles apraksta rakstāmgaldus un izūtrupē. Manta iestādei ir iedota, lai tā pildītu sabiedrībai nepieciešamu funkciju. Piedziņa jāvērš pret publisko tiesību juridiskās personas budžetu.
Nenoregulētie jautājumi
Tēlaini pieņemot, ka valsts pārvaldē pastāv 100 problēmas, šis likums mēģina atrisināt 49 no tām. Visa valsts pārvalde ir pārāk daudzveidīga un kustīga, lai to varētu iesaldēt likuma rāmjos. Kas tad palicis ārpus tiešas likuma darbības jomas? Tā saucamās “neatkarīgās iestādes”, kuras neietilpst vienotā hierarhiskā sistēmā, piemēram, Latvijas Banka, Nacionālā radio un televīzijas padome, Finansu kapitāla tirgus komisija. Līdz 2006.gadam tās nāksies veidot kā publisko tiesību juridiskās personas vai definēt kā valsts varas orgānus, izdarot atbilstīgus grozījumus Satversmē, un iekļaut vienotajā sistēmā.
Pašvaldības
Te sperts tikai pirmais solītis. Ne jau pašvaldības ir jāaizstāv pret valdības patvaļu, bet gan privātpersonas pret pašvaldību amatpersonu patvaļu. Pēdējā bieži vien ir nevis kukuļa izspiešanas mēģinājums vai kāda cita ļaunprātības izpausme, bet gan vienkārši nezināšana. Liela daļa amatpersonu nezin materiālās tiesību normas, uz kurām jābalstās lēmumu pieņemšanā, vairāk nekā puse nezina arī procesuālās normas jeb kārtību, kāda jāievēro, pieņemot privātpersonai saistošu lēmumu jeb administratīvo aktu. Pašvaldībās šādu kļūdainu lēmumu ir vairāk nekā puse. Ja pašvaldības pašas nespēs ieviest kārtību sava personāla apmācības un karjeras jautājumos, to nāksies darīt valstij, ieviešot civildienestu arī pašvaldībās, kā to jau paredzēja 1994.gadā pieņemtais Civildienesta likums.
Nevienai valsts varu baudošai iestādei, tai skaitā pašvaldībai, nav tiesību uz eksistenci. Tās ir mūsu – attiecīgās teritorijas iedzīvotāju – tiesības uz savu teritoriālo pašpārvaldi (pašvaldību).
Morāle
Mainās laiki, mainās tikumi. Sākam saprast, ka demokrātija ir ne tikai brīvība, bet arī atbildība. Profesionāla ierēdniecība Latvijā top. Ceru, ka vēlēšanu rezultātā tomēr pie varas tiks politiķi, kas būs vēl godīgāki nekā caurmēra Latvijas iedzīvotājs. Valsts pārvaldes iekārtas likums palīdzēs viņiem baudīt varu saprātīgi.