Raksts

Vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās būtu jābūt iespējai nobalsot par Eiropas līmeņa partijām?


Datums:
10. novembr, 2022


Autori

Iveta Kažoka


Foto: Angel Bena

EP deputātu viedokļu apkopojums.

 

Eiropas Parlaments 2022.gada pavasarī nāca klajā ar jaunu priekšlikumu regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās. Šī priekšlikuma ambiciozākais elements: ES līmeņa vēlēšanu apgabals, no kura varēs ievēlēt papildus 28 Eiropas Parlamenta deputātus. Proti, Eiropas Parlamenta mandātu skaits pieaugs par 28 deputātiem, bet šos papildus deputātus ievēlēs nevis no nacionālā līmeņa sarakstiem, bet no Eiropas līmeņa vēlēšanu sarakstiem. Viens un tas pats kandidāts varēs kandidēt uz EP gan no nacionālā saraksta, gan no Eiropas līmeņa saraksta. Eiropas līmeņa saraksti būs ģeogrāfiski kvotēti tā, lai nodrošinātu arī mazāku valstu pārstāvību.

Latvijas valdība šobrīd gatavo nacionālo pozīciju tam, lai noformulētu Latvijas attieksmi pret šo jautājumu. Sabiedriskās politikas centrs Providus ir nosūtījis Tieslietu ministrijai atzinumu, kurā Eiropas līmeņa apgabala ideju atbalsta.  Ar pilnu šī atzinuma tekstu var iepazīties šeit.

Vienlaikus, vēlējāmies noskaidrot arī no Latvijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu viedokli par šo ieceri. Tādēļ Providus nosūtīja e-pastus visiem 8 no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem ar lūgumu to komentēt. Šobrīd esam saņēmuši atbildes no 3 deputātiem. Kā redzams zemāk, līdz šim apkopotie EP deputātu vērtējumi ir izteikti skeptiski.

 


 

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte:

 

Es domāju, ka ES līmeņa vēlēšanu apgabala ieviešana nav īsti laba ideja.

Tas padarītu vēlēšanu procesu sarežģītāku un vēlētājiem nesaprotamāku. Lielākā daļa neatpazītu ES līmeņa kandidātus no citam valstīm. Arī 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Latvijā ar rekordzemu vēlētāju aktivitāti parādīja, ka cilvēki ir kūtri balsot par kandidātiem, kas nav labi zināmi (šajā gadījumā – no citiem novadiem). Turklāt ES līmeņa vēlēšanu apgabals dotu priekšrocības lielo valstu pārstāvjiem un faktiski samazinātu mazāko dalībvalstu kā Latvijas ietekmi. Neredzu pamatotus argumentus tam, ka kandidāts varētu kandidēt gan no nacionālā saraksta, gan no ES apgabala. Kāpēc dažiem kandidātiem tiktu dotas lielākas iespējas nekā pārējiem? Attiecīgi uzskatu, ka Latvijas nacionālajā pozīcijā šī ideja būtu jānoraida.

Tā vietā būtu jāvērtē, kā uzlabot pašreizējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmu, lai to padarītu taisnīgāku un ievēlēti tiktu tiešām visatbalstītākie kandidāti. Piemēram, 2019.g. EP vēlēšanās mandātu ieguva T. Ždanoka ar 46905 balsīm, kamēr kandidāti ar daudz augstāku balsu skaitu kā, piemēram, Ojārs Ēriks Kalniņš (126216 balsis) un Atis Lejiņš (121716 balsis) mandātus neieguva.

 


 

Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte:

 

Šāda federālistu iecere par ES mēroga vēlēšanu apgabalu un procedūras, kas ar to saistītas, piemēram, Eiropas Vēlēšanu iestāde, Eiropas vēlētāju saraksts, nav atbalstāma. Šāds priekšlikums negarantē gaidāmajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklā katras ES dalībvalsts proporcionālu vietu skaitu un pārstāvniecību EP. Šādu paneiropas ideju par Eiropas līmeņa vēlēšanu apgabalu var salīdzināt ar Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas bieži vien negarantē kvalitatīvākā izpildītāja uzvaru. Vēlos arī uzsvērt, ka ES viens no lielākajiem izaicinājumiem ir demokrātiska pārstāvība. Daļa no risinājuma tam ir Eiropas Parlamenta deputāts, kam ir tieša saikne ar savu vēlētāju. Paneiropas listes veidos atrāvumu šajā demokrātijai būtiskā saiknē. Latvijas interesēs šobrīd ir Eiropas Savienība, kas sastāv no daudziem un kurā respektē ES dalībvalstu dažādību. Tas ļauj mums nodrošināt arī vienotību. Sasteigti centieni uzspiest viedokli pret atsevišķu dalībvalstu vēlmēm, ko mēs esam jau piedzīvojuši, rada pretsitienu. Piemēram, šāda pretsitiena motīvā ES zaudēja būtisku dalībvalsti – Lielbritāniju.

 


 

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts:

 

Šis potenciālais regulējums liktu visiem vēlētājiem izzināt ne tikai savas dalībvalsts kandidātus, bet arī visu citu valstu kandidātus. Tas nav godīgi prasīt vēlētājiem zināt visu par citu valstu kandidātiem. Rezultāts būs tāds, ka deputātus amatā ievēlēs nevis ar 60 vai 70 tūkstošiem balsu, kā tas ir vidēji Latvijā, bet dažus varētu ievēlēt ar vairāk nekā miljonu balsu. Tā teikt, daži būs superdeputāti, nevis visi demokrātiski ievēlēti. Eiropas Savienība ir valstu savienība, taču piedāvātā vēlēšanu sistēmas maiņa to strukturētu politisko grupu savienībā. Ideja par Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņu nav nekas jauns, tā ir apspriesta arī agrāk, bet iepriekš vienmēr tikusi noraidīta. Un arī tagad šī ideja ir jānoraida, jo tā ir demokrātijas piesavināšanās.

 


 

Atzinums sagatavots projekta “Interešu aizstāvība labākai pārvaldībai: no Latvijas pašvaldībām līdz Eiropas Savienībai” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Semināra saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!