Raksts

Vai dokumentus var rakstīt latgaliski


Datums:
08. decembris, 2008


Autori

Jānis Pleps


Satversmes tiesa savos spriedumos parasti sniedz Satversmes vai citas tiesību normas interpretāciju, proti, sprieduma secinājumu daļā Satversmes tiesa, izmantojot tiesību normu iztulkošanas metodes un savus secinājumus pamatojot, sniedz konstatējumu par tiesību normas saturu un tvērumu.

Šī Satversmes tiesas sniegtā interpretācija ir saistoša citām valsts varas institūcijām, kā arī privātpersonām.

Taču atsevišķos gadījumos tiesību normas var interpretēt arī netieši, proti, nevis skaidrojot to saturu, bet gan tās piemērojot noteiktā veidā bez speciāla pamatojuma sniegšanas. Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2007-10-0102 tiesību normu interpretācijas ziņā var konstatēt vienu šādu interesantu pienesumu.

Atbilstoši Satversmei un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valoda ir latviešu valoda. Tāpat arī tiesvedība notiek valsts valodā, kā arī tiesas nolēmums tiek sagatavots valsts valodā. Taču valsts valodas kontekstā teorētiski interesants jautājums ir par iespējām izmantot latgaliešu valodu, proti, vai latgaliešu valodā uzrakstīts dokuments vai tā fragments ir vai nav uzskatāms par sastādītu valsts valodā.

Valsts valodas likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Savukārt šā panta ceturtajā daļā noteikts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”. Līdz ar to no tiesību normu iztulkošanas viedokļa nav skaidri secināms, vai latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments vai tā fragments uzskatāms par sastādītu valsts valodā.

Robežlīguma spriedumā Satversmes tiesa vairākkārt citēja darbu fragmentus, kas rakstīti latgaliešu rakstu valodā (sk. Sprieduma 33.1, 39.2. un 39.3. punktu). Satversmes tiesa šos fragmentus sprieduma tekstā citēja oriģinālrakstībā, nepārveidojot atbilstoši literārās latviešu valodas prasībām, kā arī nesniedzot šo fragmentu tulkojumu latviešu valodā.

Šāda Satversmes tiesas pieeja varētu liecināt, ka netieši ir ticis iztulkots arī Satversmē noteiktais regulējums, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Tā kā spriedumā Satversmes tiesa citējusi tekstus latgaliešu rakstu valodā, tos nepārveidojot literārajā valodā, var secināt, ka Satversmes tiesa tekstu, kas rakstīts latgaliešu rakstu valodā, uzskata par valsts valodā rakstītu tekstu.

Ņemot vērā šo tehnisko risinājumu spriedumā, iespējams personas latgaliešu rakstu valodā var noformēt iesniegumus valsts varas institūcijām, kā arī šo valodu izmantot oficiālos dokumentos.
Komentāri par rakstu:


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!