"Diena", 08. 03. 2003.

Mani kā jaunienācēju Latvijā ļoti interesē sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izvērsusies diskusija par 8.martu. Es labi saprotu, ka šis datums izraisa pretrunīgas jūtas sakarā ar padomju laikā ierasto atsvešināto, aizbildniecisko un lielā mērā nedemokrātisko attieksmi pret sieviešu tiesībām. Acīmredzot gan sievietes, gan vīrieši izjūt rūgtumu un cinismu pret to vienīgo dienu gadā, kad sieviešu tiesībām tika pievērsta ārišķīga uzmanība, un vairs nevēlas šo tradīciju atdzīvināt.

Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka Starptautiskās sieviešu dienas tradīcijas sakņojas XVIII gadsimta 90.gados, kad izglītotas sievietes un vīrieši sāka polemizēt par sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanās un pieprasīt uzlabojumus tolaik vēl tikko izveidotajās rūpniecības nozarēs, kur nodarbinātās sievietes — un arī zēnus — ekspluatēja daudz nežēlīgāk nekā pieaugušus vīriešus. Šīs tradīcijas aizsākumi ir saistīti ar 1910.gadu, kad Ņujorkas tekstilfabriku strādnieces uzsāka streiku, lai panāktu lielākas algas un labākus darba apstākļus. 1911.gadā Starptautiskā sieviešu diena pirmoreiz tika atzīmēta Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē.

Pilnu “Dienas” tekstu lasīt šeit