Seminārā Šķēršļi sabiedrības integrācijai: rašanās cēloņi un pārvarēšanas iespējas
Ilga Apine
Latvijas politiskā elite un etniskās demokrātijas modelis
Latvijas politisko līderu veidošanās sistēma nav nostabilizējusies un atlases mehānismi nepastāv. Pati elite cenšas ierobežot jaunu līderu ienākšanu politikā. Straujas demokratizācijas procesā politikā neizbēgami ieplūst cilvēki „no ielas” – bez politiskās darbības pieredzes. Populisms kļūst nenovēršams. Parlamentāriešu aprindās raksturīgs kara stāvoklis starp politiskiem grupējumiem un politisko lēmumu pieņemšana, vadoties no konjuktūras. Naturalizācijas procesa rezultāti neatspoguļojas politiskās elites sastāvā. Pamatnācijas dominēšana politikā kļuvusi raksturīga visām postkomunistiskajām valstīm. Etniskās demokrātijas modelis, kur trūkst paritātes un iedzīvotāju resursi netiek racionāli izmantoti, ir nepilnīga, ierobežota demokrātija. Tā kavē integrācijas procesu.
Leo Dribins
Zinātnieki, pedagogi un skolēni par Latvijas vēstures strīdīgiem jautājumiem
Padziļinātās intervijās ar zinātniekiem tika noskaidrots viņu viedoklis par Latvijas vēstures izpratnes sašķeltības cēloņu izcelsmi: vēstures politiska interpretācija, turklāt politiskie motīvi sakņojas kā pagātnē tā tagadnē.
Pedagogu aizpildītās anketas rāda skolēnu samērā lielo interesi par vēsturi un cenšanos izprast strīdīgo jautājumu būtību, noliekot sāņus politisko domstarpību provocēto konfrontāciju.
Skolēnu anketās stipri izpausta kritiska attieksme pret kontroversāliem pieņēmumiem, bet ievērojami atšķiras latviešu un krievvalodīgo skolu auditoriju izpratne par okupācijas, Otrā pasaules kara un Latvijas Republikas etnopolitikas cēloņiem un izpausmi. Var pieņemt, ka ārpusskolas ietekme ir dažkārt spēcīgāka par mācībās gūto priekšstatu. Acīmredzot, nepietiekami iesakņojas citās ES valstīs pārbaudītās mācību metodes vēstures pieredzes atspoguļošanā.
Ilze Boldāne
Latviešu etniskā identitāte, vēsturiskā atmiņa un kultūras trauma sabiedrības integrācijas kontekstā
Projekta ietvaros veiktās 30 padziļinātās intervijas ar abu dzimumu triju paaudžu latviešu tautības respondentiem Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Rīgas, Talsu rajonos kopā ar tēmai atbilstošajiem materiāliem LU LVI Etnogrāfisko materiālu krātuvē, LU FSI Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā, Latvijas Okupācijas muzeja Video–kinofonofoto krātuvē un periodiskajā presē ļauj izdarīt sekojošus secinājumus:
- etniskā identitāte, kas latviešiem saistās ar izcelsmi, valodu, kultūru, tradīcijām, izglītību, vēsturi, vidi un noteiktām uzvedības stratēģijām, ietekmē starpetniskās attiecības vismaz divos veidos: 1) reakcijā uz neīstenojušām gaidām, ka cittautieši atkārtos latviešu adaptācijas modeli un pielāgosies valdošajiem apstākļiem un varai; 2) rezervētā un nosodošā attieksmē pret cilvēkiem ar citādiem pasaules uzskatiem un dzīvesveidu.
- latviešu vēsturiskā atmiņa, kuras struktūrā nozīmīgu lomu ieņem „kultūras trauma”, kas šobrīd attiecināma uz valstiskuma zaudēšanu 1940. gadā un dramatiskajiem notikumiem padomju okupācijas gados, iespaido sabiedrības integrācijas procesu caur noteiktiem latviešu uzvedības modeļiem, kas paredz novēršanos un izvairīšanos no kontaktiem ar tiem, kas “atbildīgi” par kolektīvo sāpju radīšanu, un ar bailēm par grupas pastāvēšanas perspektīvu un kultūras saglabāšanu ietekmi uz politiskajiem lēmumiem.
Kristīne Gaugere
Etniskā plaisa Latvijas sabiedrībā un tās atspoguļojums nevalstisko organizāciju sektorā
Ņemot vērā latviešu augsto īpatsvaru valsts pārvaldē, politisko partiju dalīšanos pēc etniskā principa, kā arī atšķirīgo valsts etnopolitikas vērtējumu (pētījums: Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi, 2005. gads) daži pētnieki pauž bažas par etnopolitisko spriedzi Latvijā. Tai pat laikā, analizējot pēdējā laikā veiktos pētījumus, kuru ietvaros veiktas sabiedriskās domas aptaujas par starpetniskajām attiecībām, rodas iespaids, ka ikdienas saskarsmes līmenī etniskā plaisa Latvijas sabiedrībā praktiski nepastāv. Lielākā daļa latviešu, tāpat kā lielākā daļa citu tautību pārstāvju norāda, ka saskarsme ar citas tautības pārstāvjiem ir bijusi pozitīva (pētījums: Uzskati par starpetniskajam attiecībām Latvijā, 2005. gads). Lielākā daļa krievvalodīgo uzskata, ka Latvijā dzīvojošajiem latviešiem var uzticēties pilnībā, vai vismaz drīzāk uzticēties un gandrīz ¾ aptaujāto nelatviešu uz ielas vai sadzīvē ļoti reti vai pat nekad nav izjutuši diskrimināciju savas etniskās piederības dēļ.
Minētie fakti liek domāt, ka dažādas etniskās piederības cilvēki Latvijā arī veido vienotu Latvijas pilsonisko sabiedrību, piemēram, kopīgi darbojoties nevalstiskajās organizācijās, taču projekta ietvaros veiktais pētījums šo hipotēzi pilnībā neapstiprina.
Lielākajā daļā aptaujāto organizāciju, neatkarīgi no organizācijas darbības jomas, darbojas pārsvarā vienas etniskās grupas cilvēki. Padziļinātās intervijas ieskicē faktu, ka dažādu etnisko grupu pārstāvji visbiežāk kopā darbojas sociālo pakalpojumu organizācijās, taču kultūras organizācijas un interešu aizstāvības organizācijas ir pārsvarā monoetniskas.
Būtisks faktors, analizējot pētījuma rezultātus sabiedrības integrācijas kontekstā, ir tas, ka lielākajai daļai aptaujāto ar jēdzienu Latvija asociējas nevis Latvijas valsts vai Latvijas teritorija un iedzīvotāji, bet Latviešu tauta un tās kultūras mantojums.