NVO forumā "Katrs savā vietā kopējā lietā" 2002. gada 27. novembrī
Man ir liels prieks šodien uzrunāt Foruma dalībniekus, jo esmu pārliecināts, ka šeit ir vērojama tieša un plaša pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība. Jaunā valdība, Einara Repšes vadībā, savam darbam ir noteikusi vairākas prioritātes. Divas no tām tieši attiecināmas uz pilsoniskās sabiedrības tālākām attīstības iespējām Latvijā, tātad arī uz to nevalstisko organizāciju darbu, kuras Jūs šodien šeit pārstāvat.
Viena no mūsu valdības izvirzītajām prioritātēm ir uzlabot valsts pārvaldes darbu, veidojot efektīvu un atbildīgu valsts pārvaldes aparātu. Otrā no nevalstiskajam sektoram ļoti nozīmīgām prioritātēm ir valdības solījums veidot tādus apstākļus un vidi, kas sekmētu integrētas pilsoniskās sabiedrības izveidi Latvijā. Taču neviena valdības apņemšanās nevar tikt īstenota bez valsts pilsoņu un iedzīvotāju tiešas līdzdalības un atbalsta. Protams, var tikt pieņemti lēmumi un likumi, tomēr, lai tie būtu patiesi demokrātiski un īsti pēc savas būtības, nepieciešams sabiedrības atbalsts un līdzdalība, ko var nodrošināt tikai atklātības un valsts institūciju darba caurspīdīguma princips. Tādēļ ir patiess prieks redzēt tik daudzus pulcējušos, lai diskutētu par dažādām līdzdalības iespējām un formām valsts dzīvē, sākot no līdzdalības ministriju un Valsts sekretāru sanāksmju līmenī, līdz pat aktīvai līdzdalībai vietējās kopienās.
Nevienam nav noslēpums, ka līdzdalības iespējas ir daudzos noteikumos un likumos ierakstītas, taču ne vienmēr ierēdņi un citas amatpersonas tās ir sabiedrībai ļāvuši izmantot pēc būtības. Lēmumi tomēr ir tikuši pieņemti aiz slēgtām durvīm, sabiedrībai nezinot un neapspriežot tos. Kā zināms, tad lēmumu pieņemšana valstī notiek dažādos līmeņos – valdības, ministriju, pašvaldību un galum galā – vietējās sabiedrības vidū. Mūsu valdība ir izvirzījusi par savas darbības pamatprincipu atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību darbā. Atklātības princips dažāda līmeņa struktūrās pavērs lielākas iespējas sabiedrībai savlaicīgi uzzināt par lēmumiem, kas tiks pieņemti, tos apspriest un piedalīties to pieņemšanas procesos. Tā vairs nav tikai likumā ierakstīta norma, bet gan praktiska un īsta iespēja, kuru mēs piedāvājam izmantot sabiedrības pārstāvjiem. Nevalstiskās organizācijas ir pilsoniskās sabiedrības attīstības vilcējspēks un šīs sabiedrības organizētā daļa. Atklātības princips mūsu valsts ikdienas darbā nodrošinās lielākas iespējas nevalstisko organizāciju, tātad sabiedrības, pārstāvjiem piedalīties politikas veidošanā un ietekmēšanā. Tikai organizācijām pašām jābūt pietiekami aktīvām, jāplāno sava darbība un jāspēj piedāvātās iespējas izmantot.
Ikviens var būt līdzdalīgs ne tikai politiku veidojot, bet arī aktīvi un ar atbildības sajūtu piedaloties sabiedrības dzīvē un plānoto politiku īstenojot. Katram ir iespējams savā mājā, ciematā, pilsētā un novadā darīt visu, lai uzlabotu vietējo dzīvi un vairotu labklājību. Protams, viens indivīds paveikt var daudz, taču lielāks spēks ir, ja vairāki cilvēki apvienojas un dara visu, lai kopā realizētu savas idejas. Tādu iespēju piedāvā sabiedriskās organizācijas. Līdzīgi kā viena cilvēka teikto reti sadzird varas gaiteņos, tā arī vienas organizācijas viedoklis var tajos pazust. Jo vienots viedoklis ir daudz ietekmīgāks par daudziem sadrumstalotiem uzskatiem. Mūsu valdība ir ieinteresēta dzirdēt nevalstisko organizāciju viedokli par dažādiem jautājumiem, taču tam jābūt argumentētam un no pietiekami daudzu konkrētās sfēras organizāciju atbalstītam.
Mūsu valdība darīs visu, lai veicinātu dažāda līmeņa un apjoma pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas. Vispirms jau sakārtojot likumdošanas vidi, kas regulē nevalstisko sektoru Latvijā. Jaunais likumprojekts, ko Tieslietu ministrija ir izstrādājusi ciešā sadarbībā ar daudzām nevalstiskām organizācijām, jau ir nokļuvis Saeimā, un tas ir jāpieņem. Likumprojekts nodrošinās nevalstiskā sektora sakārtotību un nodrošinās pamatu organizāciju efektīvai darbībai atbilstoši Rietumu pasaules standartiem. Taču ar sakārtotu infrastruktūru vien būs par maz – pašām organizācijām ir aktīvi un atbildīgi jāstrādā, līdzdarbojoties visos sabiedrībā notiekošajos procesos, lai attīstības procesi turpinātos. Jā, man ir zināms, ka ārvalstu finansējums, kas daudzām organizācijām palīdzējis sasniegt visai sabiedrībai nozīmīgus mērķus, Latvijā arvien vairāk samazinās. Tādēļ uzskatu, ka ir nepieciešams attīstīt vietējos finansu avotus – sekmēt individuālos un uzņēmēju veiktos ziedojumus, vērst uzmanību uz iespējamo valsts finansējumu, kā arī attīstīt pašu nevalstisko organizāciju saimniecisko darbību. Viens no mūsu nākamajiem soļiem būs rūpēties par ziedojumiem labvēlīgas nodokļu vides radīšanu. Mēs esam gatavi atbalstīt labvēlīgākas nodokļu vides izveidi individuālajiem ziedotājiem, kas veicinātu lielāka atbalsta sniegšanu sektoram. Mēs izstrādāsim un ieviesīsim vienotus noteikumus kā nevalstiskās organizācijas varētu pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat mūsu valdība iestājas par sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības principu iedzīvināšanu Latvijā, kas cieši saistāma gan ar godprātīgu nodokļu maksāšanu, gan ziedojumu veikšanu.
Valsts sniegs iespēju organizācijām un tātad arī pilsoniskajai sabiedrībai Latvijā attīstīties arī turpmāk, sakārtojot likumdošanas vidi un pieņemot nevalstiskajam sektoram labvēlīgus likumus. Taču valsts vēlas ne tikai dot, bet arī saņemt – organizācijām ir jākalpo visas sabiedrības interesēm un labumam!
Visbeidzot es vēlos pateikties visām tām nevalstiskajām organizācijām, kas piedalījās šīs valdības deklarācijas izstrādē un nāca klajā ar daudziem konstruktīviem priekšlikumiem, lai sabiedrība turpmāk varētu pēc iespējas efektīvāk un kvalitatīvāk piedalīties gan lēmumu pieņemšanas, gan to īstenošanas procesos!
Paldies un vēlu jums veiksmes šīs dienas darbā!