Raksts

Uz praksi pēc jaunām zināšanām


Datums:
21. novembris, 2006


Autori

Inese Rebaine
Rasma Rozenberga


Foto: Foto - I. Kundziņa © AFI

Pirms lielajiem projektiem Malnavas koledža bijusi uz „izmiršanas robežas”, taču nu tā piesaista studentus ar reģionā modernākajām laboratorijām un iekārtām.

Ludzas rajona Malnavas koledža gatavo topošos speciālistus lauksaimniecības uzņēmējdarbības,lauksaimniecības, grāmatvedības, komerczinību un autotransporta specialitātēs. Lai jaunieši varētu pilnvērtīgi apgūt šīs specialitātes un attīstīt praktiskās iemaņas, Malnavas koledža izmantojusi Eiropas Sociālā fonda finansējumu, 112 audzēkņiem nodrošinot iespēju iziet kvalifikācijas praksi ražošanas uzņēmumos.

Īsa informācija par projektu:

Projekta nosaukums:
Profesionālās vidējās izglītības programmas „Komerczinības” izglītojamo kvalifikācijas
prakse saimnieciskās darbības uzņēmumos

Projekta iesniedzējs:
Malnavas koledža

Projekta mērķauditorija:
Malnavas koledžas profesionālās vidusskolas izglītojamie

Projekta finansējums:
Ls 8 060

Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem

Aktivitāti administrējošā institūcija:
Profesionālās izglītības attīstības aģentūra

Vairāk par projektu

Prakses vietu nodrošināšanā Malnavas koledža ESF projekta, Profesionālās vidējās izglītības programmas „Komerczinības” izglītojamo kvalifikācijas prakse saimnieciskās darbības uzņēmumos” ietvaros sadarbojās ar 23 dažādiem vietējiem uzņēmumiem – gan zemnieku saimniecībām un kokzāģētavām, gan Rēzeknes elektropreču uzņēmumu „Rebir”, kokapstrādes uzņēmumu „Ugunskoks”, veikalu „Doven” un citiem. Projekta vadītāja Ruta Kļaviņa atzīst, ka atrast prakses vietas bijis ļoti grūti, jo Ludzas rajonā lielu un finansiāli spēcīgu ražošanas uzņēmumu praktiski nav vispār, bet esošie parasti cīnās par savu biznesu un nevar atļauties veltīt papildus laiku regulārai jauniešu izglītošanai. Viņa priecājas, ka projekta finansējums atviegloja prakses vietu meklēšanu, jo prakses uzņēmumiem tika kompensēti izmitināšanas izdevumi, savukārt studentiem kompensēja transporta izdevumus uz prakses vietām, kā arī uzturēšanās izdevumus. Ruta Kļaviņa atzīst, ka šis atbalsts bijis ļoti būtisks, jo daudzi no studējošajiem ir no maznodrošinātām ģimenēm, un finansiālās iespējas bieži vien ļoti ierobežo prakses vietas izvēli.

Malnavas koledžas komerczinību programmas studenti teic, ka pieredze prakses vietās bijusi vērtīga un interesanta. Anastasija strādāja praksē kokapstrādes uzņēmumā, kur daļēji aizvietoja ražošanas direktoru, kārtojot dažādus dokumentus un grāmatvedību. Raimonds praktizējās bioloģiskā zemnieku saimniecībā, kas specializējusies piensaimniecībā, un varēja iepazīt gan saimniecības grāmatvedību, gan darba procesu, sekojot analīzēm un nodrošinot atbilstību standartiem. Zemnieku saimniecībās interesantu pieredzi ieguva arī Sanita, kuru saimniece un prakses vadītāja iepazīstināja ar graudaudzēšanas, cūkkopības un mežistrādes uzņēmējdarbību un projektu rakstīšanu. Santai prakses vieta bija ļoti daudzveidīgas uzņēmējdarbības piemērs, apvienojot vienā saimniecībā kokapstrādi, kravas auto pakalpojumus, atpūtas kompleksu un motokrosa trasi. Normunds savukārt par savu prakses vietu bija izvēlējies SIA „Avis” Rīgas lidostā, kur varēja iepazīties ar auto īres biznesu, uzņēmuma attīstību un grāmatvedību. Jaunieši ir apmierināti ar iegūto pieredzi un atzīst, ka nācis klāt arī daudz kas jauns vai specifisks, ko studiju programmā nemāca – piemēram, pavadzīmju gatavošana eksportam uz Norvēģiju kā ārpus Eiropas Savienības esošu valsti.

Lai arī pamatā gūtā pieredze ir pozitīva, jaunieši stāsta arī par dažiem studiju biedriem, kam sadarbība ar prakses vietām nav bijusi īpaši veiksmīga. Piemēram, vietējā maiznīca no praktikantiem sagaidījusi maiņu darbu naktīs. Pēc studentu stāstītā, dažiem prakses vietu devējiem līgums nelicies nozīmīgs, jo no studentiem prasīts „pilnīgi cits darbs nekā programmā”. „Ja vēl par to maksātu”, viņi stāsta, „bet citreiz bijis tā, ka pat paldies nepasaka”. Projekta vadītāja nenoliedz, ka, neraugoties uz oficiāli noslēgtajiem līgumiem, daudz kas atkarīgs no konkrētā uzņēmēja un viņa izpratnes par to, kādēļ studenti šādā veidā tiek izglītoti, cik svarīgi viņiem apgūt iemaņas specialitātē.

Malnavas koledža šobrīd jau domā par nākamajiem projektiem, kas varētu palīdzēt pilnveidot skolas jau tradicionālo lauksaimniecības programmu. „Caur visādiem projektiem mēģinām atdzīvināt šo lietu un gatavot lauksaimniekus,” saka pasniedzējs Edmunds Jurušs. Līdzšinējie profesionālo programmu uzlabošanas projekti savukārt palīdzējuši Malnavas koledžai pilnveidot mācību materiālus atbilstoši mūsdienu prasībām – bibliotēkā nu atrodamas jaunas grāmatas studentiem un skolotājiem, piemēram, auto detaļu katalogi vai dažādu marku auto labošanas rokasgrāmatas, kā arī skolotāju apkopoti lekciju konspekti – „Tirgzinības”, „Grāmatvedība”, „Spēkratu tehniskā diagnostika” un citi. Ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkota arī datorklase, kurā autotransporta specialitātes studenti var izmantot lielizmēra printeri rasējumiem.

Kopš ar PHARE un SAPARD projektu finansējumu rekonstruētas un pilnībā modernizētas auto diagnostikas, uzbūves, ekspluatācijas un metināšanas laboratorijas, Malnavas koledža izveidojusies par automehāniķu izglītības centru Latgalē. „Kā var mācīties specialitāti, nemācoties to, ar ko vēlāk strādās?”, retoriski jautā Edmunds Jurušs. Viņš stāsta, ka pirms lielajiem projektiem Malnavas koledža bijusi uz „izmiršanas robežas”, taču nu tā piesaista studentus ar reģionā modernākajām laboratorijām un iekārtām. Arī audzēkņi augstu novērtējuši jaunās iespējas – konkurss uz studiju vietām autotransporta specialitātē strauji pieaudzis, iespēja reāli praktizēties skolā studentiem ļauj konkurēt darba tirgū. „Ja agrāk nevarēju laboratorijā noturēt, tad tagad gandrīz jādzen ārā,” saka Edmunds Jurušs.

Eksperta komentārs:

Ieva Morica, Amerikas partnerattiecību fonda direktore:

Malnavas koledža ir labs piemērs, kā, vērtīgi investējot Eiropas līdzekļus, uz “izmiršanas robežas” esošu mācību iestādi, var pārveidot par mūsdienīgu un jauniešiem interesantu skolu. Konkrētais projekts, kas paredz jauniešiem kvalifikācijas prakses dažādos uzņēmumos, ir labs piemērs, kā mācību iestāde var savienot teorētisko zināšanu sniegšanu ar iespēju jauniešiem praksē ne tikai pielietot skolā apgūto, bet arī apgūt jaunas prasmes un zināšanas.

Tie, kas vadījuši projektus, novērtēs arī koledžas vadības uzņēmību kvalitatīvi īstenot projektu, kurā iesaistīti daudzi sadarbības partneri. Šajā gadījumā – pat 23 uzņēmumi! Ja šādu projektu veiksmīgi var realizēt pat Ludzas rajonā (kur ir zema ekonomiskā aktivitāte un Latvijā augstākais bezdarba līmenis), tad citām Latvijas profesionālajām izglītības iestādēm nav iemeslu nesekot Malnavas koledžas piemēram.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!