Foto: Foto - N. Mežiņš © AFI
Pasaku nams gaida visus – profesionālus māksliniekus un tikko staigāt sākušus bērnus ar vecākiem, pensionārus, hipijus un oficiālu delegāciju pārstāvjus, klaiņotājus, puķu audzētājus, pankus un zinātņu doktorus.
Piemīlīga izskata pūķi, kas dzer pienu un vēro zvaigznes, bruņurupucis un lācēns Vinnijs Pūks, kosmiskā zāle, no vidusskolā izsistu stiklu lauskām veidots delfīns, cukurotas cidonijas un žagaru namiņš – tas viss pieder brīnumu pilnajai pasaulei, kas paveras pasaku mājā “Undīne” – pārsimt soļu attālumā no Dubultu stacijas, ejot jūras virzienā.
Nevalstiskā organizācija, kuras pilnais nosaukums ir Zaļais ordenis – pasaku māja „Undīne” ir savdabīga kultūras saliņa – atvērta nekomerciāla vide, kur spēkā ir tikai viens likums – alkohola, narkotiku un Coca –cola produkcijas aizliegums.
Pankiem, pensionāriem un zinātņu doktoriem
Pierādīt senu kultūru dzīvotspēju mūsdienās ar brīvas improvizācijas palīdzību -organizācijas mērķi skaidro viena no organizācijas dibinātājām, projektu vadītāja Ieva Jātniece. Pasaku māja ir nebeidzama radoša darbnīca – te veido instalācijas, māla un koka skulptūras, auž, glezno uz zīda, akmeņiem, traukiem un sienām. Te notiek folkloras un rokmūzikas koncerti, seno cīņu turnīri, te lasa dzeju un rīko nopietnas diskusijas par dabas aizsardzību, te tiek tīrīts mežs un gatavots ievārījums. Pasaku māja ir vieta, kur ikviens var ļauties radošam neprātam, atklājot sevī ikdienas rutīnā panīkušu talantu. „Ja atnāksiet mīcīt mālus, jūs var nolikt pie krāsns kuršanas vai cidoniju griešanas,” smejas Ieva, skaidrojot, ka pasaku mājā valda darbīgs noskaņojums. Alķīmija – vienā vārdā izpausmju daudzveidību apkopo Ieva.
Pasaku namu iejož piejūras parks, kurā to sargā pūķi un dažādu pasaku tēli – koka skulptūras, ko prakses laikā izveidojuši amatniecības vidusskolas audzēkņi. Skan vēja zvani un neprasti dun metāliskas konstrukcijas. Pasaku nama priekšnamā smaržo pēc koka, kaltētiem augiem un dūmiem. Jāpārvelk čības un tad var iegrimt mājas maģijā. Māla vāzes, skulptūriņas un pavisam dīvaini veidojumi, žāvētu augļu virtenes, vecas koka mēbeles un dūmojoša plīts. Otrajā stāvā ir mājīga bibliotēka un savdabīgi apgleznotas istabas sienas. Ik uz soli jaušams, ka te cilvēki, neiegrožojot domāšanu formālos, “pareizos” rāmjos, ļāvuši vaļu radošai fantāzijai.
Organizācijas mājas lapā www.undine.lv sacīts, ka pasaku nams gaida visus – profesionālus māksliniekus un tikko staigāt sākušus bērnus ar vecākiem, pensionārus, hipijus un oficiālu delegāciju pārstāvjus, klaiņotājus, puķu audzētājus, pankus un zinātņu doktorus. Šobrīd organizācija apvieno trīsdesmit biedru un vairāk nekā simt interesentu. Lielākā daļa ir jauni cilvēki vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Sestdienas ir atvērto durvju dienas, kad ikviens var izstaigāt pasaku māju un iztaujāt rosīgos iemītniekus. Ieejas maksa simboliska – svece. Ja ciemiņš pasaku mājā rosījies vairākas sestdienas, viņš saņem durvju atslēgu un tiesības nākt, kad vien vēlas.
“Mūsu mājā vienmēr kāds ir. Tā ne dienu, ne nakti nestāv tukša,” saka Ieva.
Pasaku mājas dzīve rit roku rokā ar dabas ritmiem. Seno latviešu gadskārtu ieražas var uzzināt ielūkojoties Saules kalendārā, kas uzzīmēts uz lielās zāles grīdas. Te regulāri notiek gan lekcijas, gan nekomerciālās mūzikas koncerti. “Undīnē” muzicē alternatīvās mūzikas grupas, kurām noteikums – koncerts bez alkohola – grūtības nesagādā, piemēram, “Iļģi”, “Auri”, “Dandari”, “Hospitāļu iela”, ”Skumju akmeņi” u.c.
Ļeņins senču svētvietā
Vasarnīca, kur šobrīd mīt undīnieši, 1865.gadā tapa, lai uzlabotu neilgi pirms tam uzceltās estrādes akustiku. Tas izdevies, jo stāsta, ka uz nelielās estrādītes notikuši augstvērtīgi klasiskās un vieglās mūzikas koncerti. Padomju laikā ēka kalpoja par vasaras atpūtas vietu pedagogiem, bet 1994.gadā pašvaldība to iznomāja dažiem jauniem ar radošām idejām spārnotiem māksliniekiem. „Es tikko biju beigusi Mākslas akadēmiju un sākusi strādāt skolu valdē. Tur viss bija tik formāli, ka man likās: Viss! Nekas traks un foršs manā dzīvē vairs nenotiks. Zinot, ka Jūrmalā ir daudz tukšu, pamestu ēku, nolēmām paši radīt tādu gaisotni, kādā vēlamies pavadīt brīvo laiku, jo negribējām sēdēt krogos vai nīkt pie televizoriem,” stāsta Ieva. Divpadsmit gadu garumā „Undīni” izveidojusi allaž mainīga entuziastu kopa.
Iepretim stacijai, tukšajā klajumā, kas ved uz “Undīnes” pūķu un krāsaino pasaku pasauli, divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā uzspridzināja Dubultu vidusskolu, atbrīvojot vietu Ļeņina piemineklim. Savukārt pirms tam šajā vietā atrasts upurakmens, kas liecina, ka senatnē te bijusi svētvieta. Pasaku mājas iemītniekiem šķita, ka vietai jābūt īpašai, ja jau ļaudis senatnē uzskatījuši par svētu. Britu leģendās sacīts, ka sālsūdens un saldūdens tuvumā apmetušies pūķi – tātad pasaku māja Dubultos ir tiem īsti piemērota vieta.
Ar pūķiem undīniešiem ir īpašas attiecības – tie ir visur. “Pūķis nav tikai iztēli veicinošs tēls, bet arī simbols izzūdošām dabas vērtībām. Ja žirafi vai lauvu nevarētu redzēt zoodārzā, šie dzīvnieki būtu jāuzbur iztēlē,” skaidro Ieva. Rietumu ezotērijā četru stihiju – ūdens, uguns, gaisa un zemes spēku un vājumu apvieno piektais elements – pūķis. „Tas ir dabas gars un gara daba, materializēts garīgais spēks un otrādi,” stāsta Ieva, kāpjot pa šaurām kāpnēm mājas tornī, no kura naktī ar teleskopu var vērot zvaigznes, bet dienā to sargā graciozā baltā no ģipša veidotā Esmeralda.
Dzīve bez Coca-cola un spa
Ir daži noteikumi, ko “Undīnē” nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt. Pasaku mājas teritorijā aizliegts ierasties apreibinošu vielu ietekmē un ienest kompānijas Coca–cola produkciju. „Tas ir stila jautājums, ko grūti ievērot, jo aizvien mazāk ir bezalkoholisko dzērienu, ko neražotu šī kompānija,” videi draudzīgo, bet alkohola un Coca–cola ražotājiem nedraudzīgo organizācijas politiku skaidro tās vadītājs Ingus Zālītis.
Zaļais ordenis – pasaku māja „Undīne” sevi uzskata par pasaules vēsturē pirmās 118.gadā dibinātās nevalstiskās organizācijas “Tempļa Ordenis” pēcteci. Undīniešu statūti izstrādāti, izmantojot Maikla Beidženta, Ričarda Leja un Henrija Linkolna grāmatu „Svētās asinis un svētais grāls”. Pamatvērtības ir Dievs, Daba un Darbs, simbolika – trīs vaļi, bruņurupucis un jūras zaļa krāsa, kredo – pasakas padara pasauli skaistāku un cilvēkus labākus. Mājai, kas atrodas starp “diviem ūdeņiem”, dots ūdens stihijas Undīnes vārds. „Paralēlās pasaules un harmonijas meklējumi, pasaules un cilvēka labāko īpašību izzināšana,” atzīstot, ka “Undīnes” darbības būtību nav viegli izskaidrot, bet var tikai sajust, teic Ieva.
Iespējams tāpēc Jūrmalas pašvaldība organizācijai dažkārt pārmetusi pārlieku raibumu un idejisku haosu. Lai gan Zaļais ordenis distancējas no reliģiskās un politiskās propagandas, ir trīs politiskas problēmas, kuru risināšanā organizācija vēlas iesaistīties – vides aizsardzībā, narkomānijas un nabadzības apkarošanā. “Ir cilvēki, kurus kaitina, ka investoriem tik iekārojamā vietā ir koka skulptūras un laipiņas nevis spa viesnīca. Gadiem ilgi aizstāvoties un cīnoties par savām tiesībām, esam uzkrājuši lielu argumentu bagāžu. Tā nevilšus esam iesaistījušies politikā un nu jau ar padomu spējam palīdzēt citiem,” stāsta Ieva. Organizācijas biedri novērojuši, ka īpaši labvēlīga attieksme pret viņiem ir pirms pašvaldību vēlēšanām, kas vēlāk pasliktinās – politiķi undīniešiem pārmet, ka šķūnītis sašķiebies, pārāk koši apzīmēta siena un pūķu parks izskatās eklektisks. “Kad politiķu darbības termiņš iet uz beigām, mēs vairs neesam oriģināls apskates objekts kā tika minēts sākumā, bet kauna traips.”
Lielāko daļu projektu “Undīne” realizē ar Eiropas Savienības un Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Sadarbībā ar Latvijas Ekotūrisma savienību par ES naudu šovasar pasaku mājā izveidots Ekotūrisma informācijas un konsultāciju centrs un izstrādāta Jūrmalas ekotūrisma stratēģija, ko pašvaldība izmantos teritorijas attīstības plānošanā. Izdots buklets „Dabas pamatne Jūrmalā” un notikuši semināri Jūrmalas zemes īpašniekiem. Ik gadu notiek “Saules kalendāra nometne”, kuras mērķis ir radoša darbība ar paliekošu vērību. Ziemā “Undīne” ir tikpat rosīga kā vasarā – īpaši pasākumi notiks saulgriežos, bet par to sīkāk varēs izlasīt organizācijas mājas lapā.
Šī publikācija tapusi Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.
Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.