Raksts

Un tagad latviskosim domas


Datums:
01. februāris, 2010


Autori

Linda Curika


Tēvzemieši ir nākuši klajā ar kārtējo izmisīgo mēģinājumu sev pievērst uzmanību. Skaidrs, ka nu jau kuras vēlēšanas pēc kārtas priekšvēlēšanu kampaņā viņiem būs jāiet uz pilnu banku, jo īpaši cerīgi partijas reitingi neizskatās. Nesaprotu, kāpēc gan viņi nav ierosinājuši ko ekstrēmāku – kāpēc gan ne referendumu par krievu okupantu izvešanu no valsts?

Tātad, runa ir par ierosināto parakstu vākšanu referenduma ierisināšanai par izglītību valsts un pašvaldību finaņsētās izglītības iestādēs tikai latviešu valodā. Mēģināju atrast pašu priekšlikumu, tomēr diemžēl pagaidām vairāk par pāris intervijām un preses relīzēm atrast nav iespējams.

Ko gan nozīmētu izglītības iegūšana latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs?

Rasnačs savā intervijā Latvijas Avīzei saka, ka tas nepieciešams, lai „viņi spētu latviski domāt“ un tas „pasargās mūs ne tikai no rusifikācijas, bet arī anglifikācijas un vispār no svešvalodu dominances mūsu sabiedrībā“.

Skaidrs, ka tas primāri ir vērsts uz skolām, un mērķis ir viens: iznīcināt pastāvošo bilingvālās izglītības sistēmu, kas pastāv t.s. krievu skolās. Realitāte pašlaik ir tāda, ka krievvalodīgie bērni jau bez šīs iniciatīvas arvien biežāk izvēlas mācīties skolās ar latviešu mācību valodu. Tie, kas paliek krievu skolās, patiesībā mūsu darba tirgum, manuprāt, ir daudz labāk sagatavoti, nekā skolēni no latviešu skolām. Viņi zina krievu, latviešu, angļu vai vācu valodu, kamēr latviešu skolēni vēl joprojām nezina krievu valodu. Nacionālais princips ir svarīgs, bet kā tas mūs pabīda tālāk no lielā Krievijas tirgus, kas atrodas tepat 300 km attālumā? Nereti šādās tādās interneta diskusijās esmu manījusi svētu sašutumu par to, ka darba devējs uzdrošinās pieprasīt krievu valodas zināšanas. Saprastu sašutumu par ķīniešu valodas zināšanu prasībām tirdzniecībā, bet krievu valodas zināšanas, piemēram, tirdzniecībā ir nepieciešamas. Pārdevējam jāmāk runāt pircēja valodā, ja viņš vēlas kautko pārdot, vai ne tā? Un cik % no pircējiem, uzņēmējiem mūsu valstī runā krieviski? Un tie ir ne tikai “mūsējie vietējie” krievi, bet arī uzņēmēji no bijušajām Padomju valstīm, kas runā krieviski, kas šeit veic investīcijas un nodrošina darba vietas. Tādēļ, manuprāt, sen būtu laiks atjaunot krievu valodas mācīšanu skolās. Ne tikai, lai komunicētu ar šeit dzīvojošiem krievalodīgajiem, bet arī tādēļ, ka tā ir un paliek viena no pasaulē izplatītākajām valodām un jauniešiem nākotnē var atvērt daudzas durvis. Piemēram, ceļojot.

Jā, lūk ko saka Rasnača kungs: „Runa jau ir par to, ka skolu reforma tiek sašaurināta līdz tam, ka krievvalodīgos jāiemāca latviski runāt. Es savā naivumā biju iedomājies, ka vidusskola un augstākās mācību iestādes sagatavo Latvijas pilsoņus. Bet, ja tas tā būtu, mums nerastos jautājums par atšķirīgu vēstures izpratni.“ Man Rasnača kungam ir vēl viena slikta ziņa – ne tikai krievu skolas negatavo Latvijas pilsoņus, bet arī latviešu skolas. Tiesa, mums ir atšķirīgas izpratnes par to, kas ir pilsonis. Manuprāt, tas ir cilvēks, kas zina, ka viņam ir gan tiesības, gan arī pienākumi pret valsti, un kas zina kur un kā leģitīmi aizstāvēt savas un līdzpilsoņu intereses. Viņš vēlēšanās izdara uz zināšanām balstītu izvēli, nevis akli seko pozitīvisma kampaņām. Viņš maksā nodokļus un nedod kukuļus. Viņa vēsturiskie uzskati neko nepasaka par viņu kā par pilsoni. Kāda jēga no priekšzīmīga latvijas leģionāru aizstāvja un okupantu nīdēja, kurš nemaksā šai valstij nodokļus vai neziņo par kukuļdošanas mēģinājumu?

Tas, kas mani satrauc vairāk, ir, ka netiek atrunāts, vai tas nozīmētu arī izglītību latviešu valodā valsts augstskolās. Tas pilnībā sagrautu ne tikai studentu iespējas iegūt augsta līmeņa izglītību, bet arī daudzu augstskolu ilgtspēju. Tad varam aizmirst par spīdošu vieslektoru pieaicināšanu un augstskolas kursiem angļu valodā. Tas nozīmē ierobežotas iespējas cīnīties par ārzemju studentiem, kas par maksu studē mūsu augstskolās. Tadā veidā varētu ar vienu gājienu iznīcināt gan studentu, gan augstskolu konkurētspēju Eiropā un pasaulē.

Manuprāt, šodien uzsvars ir jāliek uz bilingvālu, pat multilingvālu izglītību, jo ir pierādīts, ka tā veicina intelekta atīstību un arī, bez šaubām, nodrošina valodu zināšanas. Ceru, ka šim Dzintara Rasnača sapnim par krievvalodīgajiem, kas domā latviski [turklāt kā īsti latvieši ar pareizajām vēstures interpretācijām], nav lemts piepildīties.


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!