Foto: R.Ruduša

Ja no eksāmena atzīmes ir atkarīga atrašanās budžeta grupā un students redz, ka ar špikošanu var tikt pie labām atzīmēm, tad viņam rodas priekšstats, ka negodīgi mācību paņēmieni ir vēlami un pat nepieciešami, lai dzīvē tiktu uz priekšu.

Augstākās izglītības loma karjeras veidošanā palielinās gan pasaulē, gan Latvijā. Mūsu zeme tradicionāli izceļas ar pietāti pret izglītotu cilvēku un mudināšanu iegūt augstāku izglītību. Taču, bez paša izglītību apliecinoša sertifikāta, ir svarīgi arī, lai iegūtā izglītība būtu kvalitatīva un to atzītu un augstu vērtētu arī potenciālie darba devēji.

Akadēmiskās izglītības kvalitāti ietekmē vairāki faktori, tai skaitā, iegūto zināšanu apjoms un spēja to likt lietā tradicionālās un netradicionālās situācijās. Lai novērtētu iegūtās zināšanas, augstskolas tās pārbauda ar dažādiem paņēmieniem —mutiskajiem un rakstiskajiem eksāmeniem un ieskaitēm, ar kursa un diplomdarbu aizstāvēšanu, eseju un referātu pārbaudi, u.tml. Tuvojas vasara un līdz ar to sesija, kā arī augstskolas absolvēšana. Ieskaites un eksāmeni ir tā barjera, kas studentiem jāpārvar, lai tiktu uz nākamo kursu vai pilnvērtīgi iekļautos darba dzīvē. Kādas tad ir metodes, kas tiek izmantotas, lai to izdarītu?

Daļa studentu tiek galā ar visiem eksāmeniem patstāvīgi, bet daļa nodarbojas ar špikošanu un plaģiātu. Pieaugot apgūstamās informācijas apjomam, pieejai jaunākajām informācijas tehnoloģijām, izglītības piedāvājumam par maksu, studentu ierobežotiem finansu un laika resursiem, kā arī universitāšu mācību spēku noslogotībai, mācību procesā parādās iepriekšminētās nevēlams parādības, kas galu galā var novest pie iegūtās izglītības vērtības apšaubīšanas.

Ir svarīgi, lai augstskolu studenti un absolventi spētu patstāvīgi un atbildīgi veikt darba pienākumus savā jaunajā darba vietā. Šādas patstāvīga un atbildīga darba iemaņas ir jāapgūst jau studiju laikā. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir racionāla darba organizācija, kad veicamie darbi ir saplānoti un studentiem nav pēdējā brīdī jāsteidz uzrakstīt vairākas esejas vai referāti. Šāds darbu sastrēgums mudina vajadzīgo rakstu darbu nopirkt Internetā vai „aizņemties” no iepriekšējā gada studenta.

Pirms pāris gadiem Latvijas augstskolās veiktais pētījums apstiprināja, ka daļa studentu mēdz eksāmenos špikot vai iesniegt referātus un kursa darbus, ko ir uzrakstījis kāds cits. Kā attaisnojumu savām darbībām studenti minēja pasniedzēju aizņemtību, nepamatotas prasības “iekalt” doto vielu un pasniedzēju nespēju sniegt savlaicīgu un adekvātu atgriezenisko saiti. Studenti uzskata, ka daži pasniedzēji uzdod pārāk daudz mājasdarbu, lai arī zina, ka daudzi studenti strādā un nodarbojas ar aktīvu sabiedrisko darbību.

Šobrīd starp visbiežāk minētajām neatļautajām mācību metodēm, ar ko nodarbojas studenti, ir špikošana eksāmenos un plaģiāts, retāk minēta pasniedzēju uzpirkšana. Savukārt pasniedzēji mēdz grēkot ar subjektīvu studentu novērtēšanu, studentu iesniegto darbu paviršu caurskatīšanu, kā arī nepietiekami izskaidro vērtēšanas kritērijus jau kursa sākumā.

Tie, kas augstskolās izmanto negodīgas mācību metodes, parasti domā, ka tās ir noderīgas, lai pārvarētu konkrēto krīzes situāciju un nedomā par plašāku kontekstu. Ja no eksāmena atzīmes ir atkarīga studenta stipendija vai atrašanās budžeta grupā, un ja students redz, ka ar špikošanu vai norakstīšanu citi studenti var tikt pie labām atzīmēm, tad viņam rodas priekšstats, ka negodīgi mācību paņēmieni ir vēlami un pat nepieciešami, lai dzīvē tiktu uz priekšu. Arī augstskolu mācību spēki, tieši vai netieši, rada pamatu neizpratnei un negodīguma veicināšanai. Ir vērojamas krasas atšķirības pasniedzēju reakcijā, ja viņi pieķer studentus špikojam vai iesniedzam plaģiātu. Vieni to pilnībā ignorē, citi aprobežojas ar vienkāršu aizrādīšanu, kamēr trešie pazemina atzīmi vai anulē darbu. Ir zināmi tikai nedaudzi gadījumi, kad studenti par plaģiātu ir eksmatrikulēti. Šāda neviennozīmīga attieksme pret negodīgu metožu izmantošanu studiju laikā veido neveselīgu mācību vidi visā augstskolā.

Lietuvā veiktajā pētījumā[1] konstatēts, ka 75 studenti studiju laikā špiko un 67% no tiem uzskata, ka tas ir labi, jo tas ir palīdzējis tikt pie labām atzīmēm. Kā iemesli akadēmiskajam negodīgumam tika minēti divi iemesli — pasniedzēju lielā aizņemtība strādājot vairākās darba vietās un padomiskais domāšanas veids, kas paredz vienalga kāda diploma ieguvi un tālāko karjeru veidošanu ar radu un sakaru palīdzību.

Uzreiz ir jāatzīmē, ka neatļautu metožu izmantošana ir vērojama arī citu valstu augstākajās mācību iestādēs. Šādu darbību rezultātā krītas augstskolas prestižs un absolventiem darba tirgū ir mazāk konkurētspējīgi. ASV zinātnieki[2] ir novērtējuši, ka studenti, kas mācību procesā izmanto neatļautas metodes, visā savā turpmākajā darba dzīvē saņem vidēji par 15% zemākus ienākumus, nekā tie studenti, kas mācību laikā nav špikojuši vai nodarbojušies ar plaģiātu. Tas nozīmē — ja darba devējiem ir aizdomas, ka kādas augstskolas studenti diplomu ir ieguvuši nevis ar savām zināšanām, bet, visticamāk, ir izmantojuši neatļautas mācību metodes, tad viņiem tiek piedāvāta zemāka darba alga, vai arī noteiktos amatos šādi studenti vispār netiek pieņemti.

Norakstīšana un rezultātu falsificēšana studiju laikā var izvedoties par nelāgu paradumu, kas var apdraudēt līdzcilvēkus. Tā, piemēram, ikviens, apmeklējot slimnīcu vai poliklīniku, vēlas saņemt savus patiesos analīžu rezultātus, nevis kādus nejaušus skaitļus, ko laborante ir izdomājusi tikai tādēļ, ka pašas analīzes viņai nav bijis laika vai patikas veikt. Šis ir acīmredzams piemērs, kas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju veselību, taču tās pašas prasības ir attiecināmas uz citām dzīves jomām. Ikviens vēlas saņemt precīzu un pamatotu informāciju par saviem bankas kontiem, maksājamajiem rēķiniem, par vietējiem un pasaules notikumiem, vai kādas ierīces darbības principiem, u.tml. Balstoties uz pieejamo informāciju, tiek plānotas nākamās darbības un neprecīza un izdomāta informācija rada neparedzamas sekas, un var pat izraisīt katastrofu.

Lai arī ir grūti vērsties pret neatļautu mācību metožu izmantošanas studiju procesā, tieši augstskolu pasniedzēji ar augstskolas administrācijas atbalstu ir tie, kas var veidot uzticīgu un godīgu mācību vidi. To var panākt ar piemērotu mācīšanas metožu izmantošanu, tajā pašā laikā nesaudzīgi iestājoties pret špikošanu un plaģiātu, kad ar to sastopas auditorijā. Augstskolu administrācija var definēt vienkāršas procedūras kā jārīkojas, ja ir atklāta neatļauta mācību metožu izmantošana eksāmenā vai kursa darbā.

Augstskolas var izveidot un, pats galvenais, ievērot akadēmiskā godīguma kodeksu, kas reglamentētu studentu un pasniedzēju atbildības studiju procesā, noteiktu sankcijas par novērotajiem pārkāpumiem. Augstskolu administrācijas atbalsts un skaidri noteikumi, kā pasniedzējiem un studentiem rīkoties, ja viņi praksē sastopas ar neatļautu mācību metožu izmantošanu, veicinātu arī kvalitatīvāku mācību procesu augstskolās. Ja augstskolā ir izveidota savstarpējas uzticēšanās un godīguma kultūra, tā ir jāturpina nemitīgi kopt un pilnveidot. Turpretī, ja visu atstās pašplūsmā, tad var gadīties, ka augstākās izglītības prestižs kritīsies ne tikai vietējo darba devēju acīs, bet arī starptautiskā mērogā.

Lai ievērotu akadēmisko godīgumu, nav nepieciešami lieli naudas līdzekļi. Pietiek, ja katrs pats var sev pierādīt, ka ir tik gudrs un spēj nokārtot pārbaudījumus pats saviem spēkiem, neizmantojot špikerus, citu rakstītus referātus un nepasniedzot docētājam konjaka pudeli ar cerību tikt pie pozitīva rezultāta eksāmenā.

_________________________

[1] Seputyte, M. (2005) Poll Shows Cheaters Often Prosper. The Baltic Times, January 19, 2005. http://www.baltictimes.com/news/articles/11798

[2] Heyneman, S.P., Anderson, K. H., Nuraliyeva, N. (2007) The Cost of Corruption in Higher Education. Comparative Education Review (in print).

(Pievienotais failspdf)