Labdien, lasītāji!Šorīt atkal pulcējās Rīgas domes sapulču u.c. pasākumu komiteja un apsvieda kažoku pavisam uz otru pusi. Atļauto Draudzības dienu gājienu tā, cik var spriest pavisam bez balsojuma, tomēr nolēma aizliegt. Te nu sakāmas pāris lietas.
Pirmkārt, es saprotu policiju. Nav jau tas nekas jauks saulainā sestdienas dienā iet uz darbu vietā, kur aptaurēti homofobi, iespējams, mētāsies ar izkārnījumu maisiņiem vai, kā vienā portālā piedraudēja cilvēks ar niku “krusttēvs,” ar “īstām granātām.” Arī tiem politiķiem, kuri nav Helmi Staltes tipa jefiņi vai Šmita/Pujāta/Ludvika tipa homofobi, droši vien būtu vieglāk, ja pasākuma nebūtu vispār. Jau tagad gribu pateikt lielu paldies visiem tiem policijas pārstāvjiem, kuri sestdien nodrošinās agresīvāko sabiedrības izpausmju novēršanu.
Taču jautājums te tomēr ir fundamentāls. Vakardienas garumgarajā diskusijā par tēmu vairāki cilvēki jautāja, kur tad ir tā diskriminācija, par kuru ir runa. Ar jautājumu par konkrētajām atšķirībām, kādas likumā pastāv starp laulātiem ļaudīm un visiem pārējiem, mēs tikām galā jau vakar. Taču ārpus tā es jautātājiem pateiktu vēl ko. Neviena kopiena Latvijā nav spiesta pieciest tik rupju un vulgāru attieksmi, kā LGBT cilvēki, un tā ir attieksme, kura ir redzama ne vien mēslu izgāztuvēs, kādi ir lielie Latvijas interneta portāli, bet arī politikā. Politiķi ar tādu vulgaritāti neatļautos izeikties ne par vienu sabiedrības grupu, kā to ir atļāvušies darīt tādi tipi, kā Leopolds Ozoliņš un “kristietis” Šmits, kuri abi attiecīgajā brīdī bija Saeimas deputāti. Ar to pietiek, lai paprotestētu, bet vēl vairāk, lai tomēr parādītu, ka LGBT cilvēki Latvijā ir bijuši vienmēr, ir tagad, un būs vienmēr. Kā saka angliski runājošie, “We’re here, we’re queer, get over it!”
Ir arī vēl viena lieta. Bļaustīšanās no tādu personu, kā Stalte, Dimitere u.c, puses, vienu gan ir nodrošinājusi. Draudzības dienu pasākums šogad ir piesaistījis daudz, daudz lielāku pasaules uzmanību, nekā tas pat sapņos būtu varējis cerēt pats no sevis. Ja nu vienu visi varat ticēt, tad tas ir tas, ka šorīta komisijas lēmums jau tagad ir izplatīts pa visu pasauli, un reakcija nav bijusi ilgi gaidāma. Eiropas parlamenta Starpgrupas lesbiešu un geju jautājumos prezidents jau ir rakstījis premjerministram un Valsts prezidentam, preses relīzes par notikušo ir izplatītas visur. Nezinu, vai minētās dāmītes un pārējie par to neuztraucas — tas nekas, ka Latvija tiek pasaules acīs prezentēta kā maza, provinciāla banānu republika, kurā viena daļa iedzīvotāju ir demokrātijas un cilvēka tiesību noliedzēji, vismaz tik tālu, cik šie principi attiecas uz citiem, bet tieši to viņi arī nodrošina. Un, ja godīgi, protestēšanas vērta ir arī vienkārša cilvēku dumjība. Visvairāk mani vakar sarunā uzjautrināja tas dabas bērns, kurš paskaidroja, ka heteroseksuāli cilvēki ir heteroseksuāli tāpēc, ka viņi ir izvēlējušies nebūt homoseksuāli. Viņš un citi, kuri uzskata, ka cilvēka seksualitāti var mainīt kā zeķes, ir vienkārši … nu, negribas runāt par līdzcilvēkiem nesmuki, bet savējie jau sapratīs. Katrā gadījumā sestdien Rīgai būs pievērstas visas pasaules acis, un nebūt ne pozitīvākajā nozīmē. Domnieki varētu padomāt, ka te tiek sūtīts kārtējais signāls — 22. autobusā ārzemnieki tiek piekrāpti un Rīgas dome nedara neko, Vecrīgas naktsklubos tūristi tiek reāli apzagti un Rīgas dome nedara neko. Vai nesāk pietikt ar neglaimojošiem rakstiem ārvalstu presē? Deputāte Stalte un viņas 33 kolēģi ir nodrošinājuši, ka tādi būs, oi, kādi tie būs!
Un pēdīgi, tā kā Draudzības dienu pasākums sestdien pilnīgi noteikti tādā vai citādā variantā notiks, es absolūti sagaidu, ka svētdien Helmī Stalte izpildīs sevis solīto vai piedraudēto un kļūs par lesbieti. Pēc tam viņa varēs sazināties ar Mozaīku, kura noteikti viņai palīdzēs iekļauties jaunajā dzīves veidā. Atceroties, cik neglīti H. Stalte ir par viņām izteikusies, daudzas lesbietes, iespējams, negribēs ar viņu draudzēties, bet tas pāries. Pārējiem Latvijas iedzīvotājiem nevaru prasīt pārvēršanos par gejiem un lesbietēm, jo tikai Staltes kundze bija tā, kura apgalvoja, ka tā tas notiks. Bet, ja viņa tā uzskata, tad viņai arī ir attiecīgi jārīkojas. Varbūt Staltes kundze var pasteigties notikumiem uz priekšu un piedalīties arī Draudzības dienās. Citādi būs jāgaida veselu gadu.
***
Un viena pēdējā doma par citu tēmu pavisam. Latvijas Avīzē šodien ir materiāls, kurā laikraksts ļoti satraucas par to, ka Tieslietu ministrijā top likuma grozījumi, kuri atcels aizliegumu, kādreizējiem čekistiem kandidēt uz amatiem dažādās Latvijas iestādēs. Materiāla autors citē politiķi, kurš arī ir satraucies. Tas ir TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Grīnblats, kurš saka, ka grozījumiem nav nekāda pamata. Viņam droši vien piekrīt kolēģis Saeimā, kurš PSRS laikā bija kompartijas galvenais boss un cenzors Latvijas Radio Tabūns. Kaut kā par viņu Grīnblats nemaz nav tik uztraucies …
Jauku visiem dienu.