Raksts

Tūristi Latvijā un šaurpierains Jaunā laika censonis — pārdomas trešdienā


Datums:
22. aprīlis, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šorīt kārtējais piemērs par to, kā Latvijā kreisā roka pietiekami bieži zāģē zaru, uz kura sēž labā roka (ceru, ka lasītāji piedos jauktu metaforu). Tas nav nekas īpaši jauns. Piemēram, laikraksts Dienas Bizness jau mēnešiem un gadiem ilgi gaužas par to, ka valdībā acīmredzot nav nekādas izpratnes par uzņēmējdarbības stimulēšanu, un patlaban tas jau novedis pie smagas situācijas -- valdība apcērpj biznesa atbalstu, bizness samazinās, nodokļi samazinās, valdībai ir mazāk naudas, valdība cērpj tālāk u.tml. Cita starpā der arī konstatēt jaunus pētījumus, kuri liecina, ka šo apstākļu mudināti, no Latvijas atkal sāks braukt projām ļoti daudzi cilvēki, jo, ja pie mums patlaban darbu atrast bieži vien ir tikpat kā neiespējami, tad tādās valstīs, kā Anglija, Vācija u.c. situācija varbūt nav pavisam spīdoša, bet katrā gadījumā tā ir labāka, nekā šeit pie mums.

Bet patiesībā šorīt stāsts ir nevis par tiem, kuri brauc projām, bet par tiem, kuri brauc šurpu. Izrādās, riktīgu rūpalu uz tūristu rēķina ir atradusi pašvaldības aģentūra Rīgas satiksme. Runa ir par 22. autobusu, kurš kursē no Rīgas lidostas uz pilsētas centru. Šodien Dienā ziņots par kontrolieriem, kuri ir piefiksējuši lūk, ko: Nekur 22. autobusā svešvalodās nav pateikts, ka par bagāžu darba ļaudīm ir jāmaksā atsevišķi. Līdz ar to, no nelaimīgajiem tūristiem, kuri ir iekāpuši autobusā ar visu koferi, var iekasēt sodu līdz pat 15 latiem. Nu, ko? Laiki grūti, katrs pelna kā var, un, ja ir iespējams naudiņu izvilkt no muļķa tūrista kabatas, kāpēc gan ne?

Un tur ir tas labā, kreisā roka jautājums. Tūristi taču mūsu valstij ir vajadzīgi. Vecrīga, Sigulda, Rundāle taču gandrīz vai no viņiem vien dzīvo! Zelta standarts tūrisma industrijā ir tūrists, kurš atbrauc, top sajūsmināts (protams, ne tik ļoti, lai prieka uzplaiksnījumā apčurātu Brīvības pieminekli), un pēc tam brauc atkal, turklāt komplektā ar draugiem un citiem ļaudīm. Kā liekas, lasītāji? Ja pats pirmais, kas gadās Latvijā ir tas, ka lidostā soma ir jāgaida 45 minūtes, un pēc tam izrādās, ka autobusā ir jāmaksā sods par čemodānu, vai tas radīs pašas pozitīvākās asociācijas? Nu, nē.

Kā jau pie mums ierasts, šī ir lieta, kurā visi rāda ar pirkstu uz citiem, ja runa ir par atbildību. “Mēs pie šī jautājuma strādājam” — tā laikrakstam Diena pavēstījusi Rīgas satiksmes pārstāve, kura varbūt nav pamanījusi, ka tūristi mūsu valsti apmeklē ne jau pirmo sezonu. Rīgas lidostas pārstāvis sola lielus transparentus ar visvisādu informāciju par transportu, tajā skaitā arī par to, ka bagāža autobusā skaitās pasažieris. Vien tās pārstāvis nav pratis pateikt — kad tas būs.

Bet kronis visam ir Rīgas domes deputāts Modris Jaunups, kurš turpat avīzē ir apliecinājis, ka arī “Jaunajā laikā” netrūkst ļaužu ar šaurpieraini provinciālu attieksmi: “Mēs nevaram pilnībā pieskaņoties tūristiem. Mums ir jābūt lepnākiem par savu valsti, lai ārzemnieki te ievērotu mūsu likumus.” Nu, paldies, Jaunupa kungs! Varam būt pat ļoti lepni par to, ka apstrādājam naivus ārzemniekus, kuri vēlas mūsu valstī atstāt mazliet naudiņas. Pat tajos Vecrīgas krogos, kuros nelaimīgs tūrists vakara beigās konstatē, ka par kokteiļiem viņš ir izdevis 800 latu, kaut kur uz dzērienu kartes būs maziem, maziem burtiņiem rakstīts, ka pudele šampanieša vai “šampanieša” maksā bargu naudu. 22. autobusa gadījumā acīmredzot nav pat tik daudz. Un te, lūk, ir viens deputātiņš (turklāt no domes Satiksmes komitejas, lai!), kurš tūristiem parāda Latvijas kolektīvo mēli, vai varbūt tādu kārtīgu Lagzdiņa žestu. Nekad neienāca prātā, ka mugursoma skaitās pasažieris? Pats vainīgs. Maksā ragā! Saprotu, jau, ka krīzes apstākļos katrs rauš, kā prot. Bet te nu tik tiešām ir piemērs, ka atsevišķi politikāņi pat tūrisma industriju uzskata par nebūtisku un nevajadzīgu. 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanas. Šķiet, uzvārds “Jaunups” būs meklējams kandidātu sarakstos. Ak, jūs sakāt, tas nav tas pats Jaunups? Nekas — vēlētāji tāpat kā itāļu tūristi var būt pagalam naivi. Galu galā, tas Rubiks, kurš ir domē, arī nav TAS Rubiks…

Jauku visiem dienu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!