Raksts

Trijstūris nav kvadrāts


Datums:
05. decembris, 2012


Autori

Ilze Straustiņa


Vai virsraksts „Arī Krauze pamet LTV” nav uzvedinošs ? Par to, kāpēc nevajadzētu LTV žurnālista Arņa Krauzes aiziešanu no LTV saistīt ar Edgara Kota un Dzintra Kolāta atlūgumiem.

Piedāvāju pavisam vienkāršus uzdevumus:
1.uzdevums: Kura no attēlotajām figūrām šajā rindā atšķiras?

2. uzdevums:Pēc analoģijas ar 1. uzdevumu, vai bez vizuālajām, amata un darba stāža variet atrast atšķirību?

Pēdējās dienās, lasot drukāto presi un interneta ziņu portālus, tiek veidots „svēto mocekļu trijotne KKK” jeb Kots, Kolāts, Krauze, kuriem, visticamāk, dažādu politisko spēlīšu dēļ nākas pamest savus amatus sabiedriskajā televīzijā.
Kaut arī visi trīs minētie kungi patiešām drīzumā iecerējuši darbu meklēt (ir atraduši) ārpus Zaķusalas mūriem, pastāv zināma un visai konkrēta atšķirība, kāpēc viņi to dara. Un šajā gadījumā, sazvērestības teorijām, pilnīgi noteikti nav vieta.

LTV ģenerāldirektors E. Kota pilnvaru termiņš oficiāli beigtos nākošā gada martā. Īsi pēc skandāla par sadārdzināto lietotā PTS pirkumu [ 1 ], Kots paziņoja, ka nekandidēs uz LTV valdes locekļa amatu[ 2 ], turklāt arī pirms termiņa beigām pametīs sabiedriskās televīzijas ģenerāldirektora un vienīgā valdes locekļa amatu. Kots pie LTV stūres, būtībā, ir kopš 2003. gada, kad tā laika LTV ģenerāldirektors U. Grava viņu iecēla par savu vietnieku. 2008. gadā Kotu apstiprināja ģenerāldirektora amatā. Kā atzīst vairums ekspertu – E. Kots savas darbības laikā nav uzlabojis sabiedriskā televīzijas darbību, bet gan nostiprinājis LTV jau esošās problēmas. LTV darbinieki strādājuši radošā vakuuma apstākļos un attiecīgi kvalitāte bijusi zema. Kaut arī Latvijā vecākā un tradīcijām bagātākā ziņu raidījuma „Panorāma” reitingi pēdējos gados slīdējuši visai strauji, pētījumā par ziņu skatīšanās paradumiem sabiedriskajā televīzijā norādīts, ka daudzkārt valstij nozīmīgos, izšķirošos brīžos cilvēki informāciju primāri meklē televīzijā un „Panorāmā” (piemēram, Krājbankas krahs, baumas par Swedbank, utt).[ 3 ] Vai palikušās uzticības drupatas sabiedriskajai televīzijai būtu Kota kunga nopelns?

Dz. Kolāts par savu aiziešanu no LTV Ziņu dienesta vadītāja amata, tāpat kā par aiziešanu no LR paziņoja sociālajā tīklā Twitter. ”Labsvakars! Gribēju tik pateikt, ka pēc 8-10 dienām manas darba attiecības ar LTV, visticamāk, būs beigušās gan LTV ZD gan 100.panta aspektā”. Pēc neformālām sarunām ar LTV Ziņu dienesta darbiniekiem, uzzināju, ka Kolāta kungs savus darba uzdevumus arī uztvēris visai „rotaļīgi”. Gadu pēc darba uzsākšanas ZD viņš saprata, ka nav piemērots šim amatam un meklēs jaunus izaicinājumus. Vai šāda atklāsme varētu nozīmēt, ka LTV pamet visi iespējamie profesionāļi?

Tik daudz par cilvēkiem, kuriem agri vai vēlu no LTV bija jāaiziet. Tagad par to, kāpēc daudziem medijiem labpatīkas uzsvērt, ka ARĪ Krauze pamet LTV[ 4 ]. Šķiet, ka nav daudz tādu cilvēku, kas apšaubītu A. Krauzes žurnālista un programmu vadītāja talantu. Laikā, kad kadru maiņa LTV Ziņu dienestā notika līdzīgi virpuļviesulim – A. Krauze palika, un tā jau 17 gadus, pārdzīvojot X ģenerāldirektorus un Y Ziņu dienesta vadītājus. Varētu šķist, ka viņu vairs ne ar ko nepārsteigsi. Iespējams, tāpēc A. Krauze var un drīkst ļauties jauniem, profesionāliem izaicinājumiem.

Tagad 3. uzdevums – vai rakstā/sižetā par to, ka A. Krauze gatavojas pamest darbu LTV loģiski ir jāiepin informācija par to, ka arī E. Kots un Dz. Kolāts šādu soli gatavojas spert? Vai virsraksts „Arī Krauze pamet LTV” nav uzvedinošs? Vai šāda informācija lasītājiem, klausītājiem, un skatītājiem nerada iespaidu, ka LTV kuģi pirms grimšanas pamet vēl profesionāli spējīgie, atstājot nespējīgos uz klāja drošai nogrimšanai? Vai vienlaicīgā aiziešana no sabiedriskās televīzijas nevieno visus K?

Ja šāda informācija iekļauta laukuma aizpildīšanai, tad nākamreiz labāk pielieciet klāt dažādus viedokļus par konkrēto personu vai galvenos izaicinājumus. Tomēr labāk ir pieturēties pie jēgpilnas informācijas sniegšanas saviem lasītājiem, skatītājiem un klausītājiem. Daudzkārt pat mazākie un nenozīmīgākie vārdi spēj radīt nepareizus priekštatus par situāciju. Ziņās to ievērot ir īpaši svarīgi.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!