Raksts

Tradīciju ievērošana masu informācijas pasaulē


Datums:
29. marts, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Cilvēki ir dažādi. Dažiem visu laiku gribas kaut ko jaunu, citi atkal priecājas par iedibinātām tradīcijām. Tā, piemēram, Ventspils interešu kabatas avīzē, kura apgalvo, ka tā esot dikti "neatkarīga," ir pāris konkrētu tradīciju. Ja intervējamā persona saucas Lembergs un intervētājs saucas Rozenbergs, tad tradicionāli tā būs pagalam lišķīga "intervija," kurā intervētājs dikti skaisti aplaizīs un aptekalēs intervējamo personu, lai pēdējā varētu kārtējo reizi paskaidrot, cik ārprātīgi nesmuki pret viņu izturas visa lielā sazvērestība, kurā piedalās KNAB, SAB, Ģenerālprokuratūra, izmeklētāji, ārvalstu tiesībsargi, Sorosa fonds, Delna, Providus, Politika.lv, ļaunā ragana no rietumiem, labā ragana no dienvidiem un vēl ļauns rūķītis zaļā cepurē, kas atsūtīts no Īrijas.

Savukārt, nupat ir veidojusies jauna tradīcija. Ja intervējamā persona saucas Kleckins un intervētājs saucas Latkovskis, tad neizbēgami, ka viens no sarunas tematiem būs persona, kas saucas Streips. Tā, piemēram, šodien ir pat ļoti gara pārdomu apmaiņa starp abiem džentlmeņiem, kuras laikā intervējamā persona atkārto domu, ka aprunātā persona ir “amerikāņu puika” (tiesa, ebreju večukam (ja jau es amerikāņu puika) ir sajucis ar apzīmētājiem — pagājušā gada jūnijā es biju “aprobežots,” bet šodien Atkarīgajā esmu “neizglītots”). Un vēl abi džentlmeņi koleģiāli šausminās par to, cik ārprātīgi aprunātā persona, intervētāja vārdiem runājot, “vienus politiķus nekautrīgi lamā, bet citus par varītēm cenšas attaisnot, lai ko tie būtu darījuši.” Tiesa, ebreju večuks atzīst, ka “viņam jāpasaka, ka viņš aizstāv to, to vai to,” bet tad viņš piebilst: “Otra lieta, viņam turpat savā raidījumā jādod iespēja sludināt un izskaidrot citas pozīcijas. To otro viņš nepilda.”

Par intervētāja Latkovska un ebreju večuka savstarpējām pārdomu apmaiņām es varētu daudz neinteresēties, ja vien nebūtu tas apstāklis, ka abi džentlmeņi, kā jau minētajā laikrakstā mēdz ik pa brīdim gadīties, nav gluži draudzējušies ar tādu jēdzienu, kā “patiesība.” Jo, piemēram, ja intervētājs vakar skatījās “Skatu no malas,” tad viņš droši vien, lai arī tas neatbilst viņa jau visai sen izstrādātājam štampam par to, kas es tāds esmu un ko es saku, būs pamanījis, ka es nemaz nepriecājos par to, ka procesā, kas saucas nepotisms, piedalās arī Jaunais laiks ostu speciālista Olafa Pulka personā. Ja viņš ir skatījies citreiz, tad droši vien ir pamanījis, ka man ir bijis pietiekami daudz skarba sakāma par to, kā patlaban tiek vadīta (nevadīta) Latvijas valdība tā dēvēto “reformu” kontekstā. Nedz arī par Silvas Bendrātes slepenajām līgumattiecībām ar Puzes ķeizaru. Nedz arī par Solvitas Āboltiņas pārdomām par to, ka koalīcijas “partnera” untumiem ir jāpiekāpjas tāpēc, ka tas nodrošina “stabilitāti.” Nedz arī par ārlietu ministra Kristovska kļūdām un kļūdiņām. U.tml. Tas tā, ja gadījumā intervētājs un ebreju večuks tiešām ir pārliecināti, ka kāda politikustība mūsu republikā no kritikas manā vērtējumā ir pasargāta pavisam un galīgi.

Un, kas attiecas uz ebreju večuka pārdomām par “citām pozīcijām,” manā raidījumā piedalās 16 dažādu žurnālistu no visdažādākajiem masu informācijas līdzekļiem, tajā skaitā arī no intervētāja pārstāvētās Atkarīgās Rīta Avīzes (ja viņam gadījumā tas ir paslīdējis garām, viņa saucas Anita Daukšte un droši vien sēž pie rakstāmgalda kaut kur netālu no intervētāja — vajag iet paskatīties un iepazīties). Pilnīgi noteikti katrs no šiem cilvēkiem nāk ar “citu pozīciju” un, ja no visiem 16 dalībniekiem intervētājam un ebreju večukam nekad nenākas dzirdēt atbalstu viņu pozīcijai un pārliecībai, tad varbūt problēma būs viņu pozīcijā un pārliecībā un nevis raidījuma dalībniekos. Bet, protams, vienmēr esmu atvērts pārmaiņām un ieteikumiem. Ja intervētājam un ebreju večukam ir padomā kāds, kas vēl labāk varētu pārstāvēt “citu pozīciju”, ar mani vienmēr var sazināties un nākt ar priekšlikumu. Noteikumi: Žurnālists (šī vārda tradicionālajā izpratnē), prot latviešu valodu, prot uzstāties televīzijā (šī pēdējā prasība izslēdz pietiekami daudz iespējamu kandidātu — ir ļaudis, kuri pārlieku nervozē).

Bet paldies kolēģim no Latvijas universitātes par vienu gan. Pēc visas bāršanās par to, cik es neizglītots (ja kas, Kleckina kungs, augstākā izglītība pabeigta jau ļoti sen, ja es būtu tik ļoti “neizglītots,” tad diez vai pēdējo 20 gadu laikā es ar Jums būtu strādājis kopā iestādē, kas saucas Latvijas universitāte), viņš ir nācis arī ar šādu atzinumu: “Varbūt tad labāk viņu pieciest.” Paldies par to pašu. Kā ļaudis saka tajā valstī, kuras aprobežoti neizglītots puika es esmu: “Right back at ya!”

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!