Labrīt, lasītāji!Arvien izmisušākas kļūst mūsu valsts politiskās partijas, kad tās raugās 2. oktobra virzienā un ar bažām pārdomā savu izmisīgi zemo reitingu un popularitāti. Pārliecināt sabiedrību, ka pēc četriem gadiem, kuru laikā valsts tautsaimniecība iegrūsta visdziļākajā bedrē, tās pašas partijas un tie paši politikāņi nākamajos četros gados zinās, kā visu vērst par labu -- nu, neizdosies. Ne jau velti patlaban sabiedriskā viedokļa aptaujas rāda, ka partijām vairs Latvijā uzticas tikai pašu partiju biedri un viņu laulātie draugi un draudzenes. Plus varbūt vēl suns. Kaķis nē. Kaķis ir gudrs.
Tāpēc jāķeras pie trikiem. Ja partijai ir viens vienīgs īsts vai iedomāts glābējs, tad visas cerības jāvērš viņa virzienā. Ja “Tautas” partija nevar iztikt bez sava oligarha, tad jāmaina vēl tikai pērn mainītais likums par “lokomotīvju” principa izskaušanu, lai oligarhs varētu kandidēt visā Latvijā un ne tikai vienā no apgabaliem. Ja, savukārt, “zaļie zemnieki” nevar iztikt bez sava oligarha, tad jāatjauno sen diskreditētais princips, ka cilvēks var vienlaikus būt Saeimas un arī pašvaldības deputāts.
Par laimi, šie ieteikumi ir tik ļoti vienas partijas interešu bīdīšanā centrēti, ka citas partijas nesteidzas tos atbalstīt. Atteikšanās no “lokomotīvju” principa bija pareizais lēmums — nevar vairs partijas sarakstos sabāzt atsevišķas populāras personas, lai tās visos apgabalos uz uzvalka stērbelēm Saeimā ievilktu dažādas viduvējības un jampamiņus. 2006. gada vēlēšanās, piemēram, “stabilitātes garants” tika ievēlēts no Vidzemes apgabala, un diez vai kādam Valmierā, Cēsīs vai Dikļos liekas, ka viņš pārstāvēja tieši viņu. Vēl jo vairāk, ja konstatējam, ka “stabilitātes garanta” īpašums ir … Kurzemē. Savukārt amatu apvienošana valsts un pašvaldību līmenī neizbēgami nozīmē haltūrēšanu. Saprotams, ka “zaļie zemnieki” ir tāds bezceres paraugs, ka nevienu citu izņemot ar kriminālapsūdzībām apkrautu džeku saulītē bīdīt nevar, bet tomēr. Pat pārcilvēcisks cilvēks nevarēs vienlīdz labi darīt darbu Rīgā un, piemēram, Zilupē. Tiesa, “zaļajiem zemniekiem” tas ir pie pakaļas. Galu galā, tas ir tas politiskais spēks, no kura nācis Šcerbatihs, kurš Saeimas darbā piedalās tikai tad, kad nav aizņemts ar sporta lietām, kā arī Leopolds Ozoliņš, kurš parlamentā nav redzēts jau ļoti, ļoti sen. Protams, žēl, ka cilvēks ir slims, bet, ja slimība ir tik ilgstoša, ja Saeimā jau sen runā par to, ka tajā ir tikai 99 deputāti, nevis Satversmē paredzētie 100, tad doma par mandāta nolikšanu nudien kādam varētu ienākt prātā. Ja vien tie nebūtu “zaļie zemnieki.”
Šie ir divi priekšlikumi, par kuriem Saeimai ir jāaizmirst. Tā vietā “gudrās galvas” varētu nodarboties ar lietderīgākām lietām. Piemēram, grozīt likumu par aģitāciju, lai novērstu situāciju, kurā visu nosaka tas, kuram ir pats labākais stendzenieks. Piemēram, sasparoties un atteikties no jēdziena “koalīcijas padome,” kura nekur Satversmē nav paredzēta, bet kura ir tā vieta, kur viss patiesībā notiek, pašu Saeimu tādējādi padarot par tādu kā piedēkli. Sevišķi kaitinošs ir padomes “princips,” ka jebkurā brīdī viena koalīcijā pārstāvētā partija var noildzināt jebkura sev interesējoša jautājuma izskatīšanu, kā nupat tēvzemietis ir darījis jautājumā par Konkurences padomes locekļu skaita samazināšanu.
Bet kas to dos? Tikpat ļoti, cik politikāņi ir pārņemti ar domām par to, kā labāk grozīt vai apiet visus iespējamos noteikumus, lai tik oktobrī vēlreiz tiktu pie siles, tik ļoti viņi arī ir gatavi nedarīt neko tādu, kas uzlabotu Latvijas politikas tiesisko vidi, bet apdraudētu viņus pašus. Par vienu varam būt droši — jo ilgāk “gudrās galvas” vilcināsies ar to, kas nudien ir darāms, jo vairāk tās varēs liekulīgi apgalvot, ka laika vairs nav un priekšvēlēšanu kampaņas laikā priekšvēlēšanu noteikumus nu nedrīkst, nedrīkst mainīt. Tas nekas, ka valdošā “elite” šīs lietas ir marinējusi jau kopš pagājušā gada nemieriem Vecrīgā un tiem sekojošajam Valsts prezidenta uzbraucienam. Liekule Saeimas Juridiskās komisijas vadībā un visi viņas liekulīgie koalīcijas kolēģi turpinās izlikties, ka pie tā ir vainīga Ļaunā feja no rietumiem, mēness fāzes, Zilākalna Martas rēgs un viss kas pārējais — tikai viņi paši nē. Kārtējais iemesls, kāpēc oktobrī viņiem visiem pēc kārtas būs jāparāda sētas durvis un jāpasaka “čau.”
Jauku visiem dienu!