Partiju programmas pirms 11.Saeimas vēlēšanām vērtē jurists Jānis Pleps.
Vienotībai jau ierasti ir viena no izvērstākajām programmām, kurā ietverta virkne konkrētu priekšlikumu tieslietu jomas pilnveidošanai. Tiesu varas stiprināšana, tiesas procesu paātrināšana, kā arī sodu politikas un izpildes pārskatīšana ir nozīmīgākās lietas partijas programmā.
Tiesu varas nostiprināšanas jomā izteikti priekšlikumi sasaistīt tiesneša atalgojumu ar viņa kvalifikācijas novērtēšanu, paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras, kā arī pārkārtot vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmu atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai. Savukārt tiesas procesu paātrināšanai veltīti vairāki priekšlikumi, kas saistīti gan ar tiesas funkciju deleģēšanu citām institūcijām, gan ar procesuālo likumu pilnveidojumiem. Vienotība piedāvā turpināt atsevišķu tiesas funkciju deleģēšanu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, zvērinātiem notāriem un citu brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem. Tāpat partija rosina pārvērtēt, vai visas lietas ir skatāmas trijās instancēs.
Vienotība ir viena no retajām partijām, kas programmā īpašu uzmanību velta sodu politikai un izpildei. Programmā solīta Administratīvo sodu likuma izstrāde, kriminālsodu sistēmas pilnveidošana, ieslodzījumu vietu reorganizācija un probācijas dienesta attīstīšana.
Partijas priekšlikumu tieslietu jomā lakoniski atspoguļo viens no desmit partijas principiem: „Tiesu vara ir neatkarīga, ātra un taisna. Tiem, kas vainīgi, no atbildības neglābties.”
Ja principa pirmais teikums par tiesu varas nostiprināšanu ir klasiska Latvijas politisko programmu tēze, tad otrais teikums ir pietiekami daudznozīmīgs, lai rastos interese, kādas sodu politikas un procesuālo likumu izmaiņas zem tā apslēptas. Diemžēl līdz komentāra gatavošanai Zatlera reformu partijas mājaslapā nebija pieejams izvērsts priekšlikums tieslietu vai tiesiskuma jomas reformām. Iespējams, tas saistāms ar apstākli, ka reformas šajā jomā nav iekļuvušas galvenajos reformu blokos.
Šlesera reformu partija LPP/LC
Šlesera reformu partijas programmā tieslietu jomā galvenā uzmanība veltīta tiesu sistēmas pilnveidošanai. Partijas nominētā tieslietu ministra amata kandidāta Jura Radzēviča mērķis ir ātra un pieejama tiesu sistēma, lai ikviens varētu saprātīgā laikā rast taisnību tiesā.
Saskaņas centra programmā tieslietu vai tiesiskuma joma nav izpelnījusies kaut vai pieminēšanu. Līdz ar to partijas, kas ir viena no reitingu līderēm, programmatiskais piedāvājums šajā jomā ir pietiekami neskaidrs. Speciāli tiesiskuma jautājumiem rīkotajā preses konferencē kā tiesiskuma jomas atslēgas punkti prezentēta tiesas pieejamība neatkarīgi no personas ienākumiem, ieslodzījumu vietu sakārtošana un haosa likvidēšana Tieslietu ministrijā.[1]
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Nacionālā apvienība priekšvēlēšanu programmā vairāk uzmanības veltījusi konstitucionālās iekārtas un valsts pārvaldes reformām. Šajā ziņā atslēgas vārdi varētu būt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības un pilnvaru maiņa un tiešās demokrātijas institūtu paplašināšana.
Tiesu procesu paātrināšanas mehānismus Nacionālā apvienība redz atsevišķu lietu kategoriju piekritības maiņā, rakstveida procesa paplašināšanā, pārsūdzības instanču skaita pārskatīšanā, videokonferenču izmantošanā, kā arī dokumentu elektroniskā iesniegšanā. Atzinīgi vērtējams priekšlikums rūpēties par tiesu prakses pieejamību interesentiem. Tāpat Nacionālā apvienība apņēmusies noteikt skaidru un saprotamu ilgtermiņa sociālo garantiju sistēmu tiesu sistēmā strādājošajiem.
Tieslietu jomas reformas nav kļuvušas par ZZS programmas prioritātēm. Daudz lielāka uzmanība pievērsta pašvaldību jomas reformai. Tomēr ZZS paudusi apņemšanos „pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus”.