Foto: A. Jansons © AFI
Iespēju iegūt pamatinformāciju par visām tiešās valsts pārvaldes iestādēm un to iekšējiem normatīvajiem aktiem – to piedāvā Valsts Kancelejas izveidota elektroniska datu bāze, kas ikvienam brīvi pieejama internetā.
Informācijas „grozs” – tā varētu raksturot elektronisko datu bāzi, kurā bez maksas ikvienam interneta lietotājam pieejama informācija par 372 valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kapitālsabiedrībām un cita juridiskā statusa iestādēm, kuras veic valsts pārvaldes funkcijas.
„Groza saturs”
Galvenokārt šajā grozā uzkrātā informācija ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai, un no klienta skatījuma būtisks ir nosacījums, ka tā visa pieejama vienkopus. Galvenā šīs datu bāzes priekšrocība – tā darbosies arī tajos gadījumos, kad iestāžu informācijas sistēmas tiek rekonstruētas vai uzlabotas, nodrošinot informācijas saņemšanas nepārtrauktību.
Datu bāzei ir divas galvenās sastāvdaļas – pamatinformācija (iestāžu atrašanās vieta, kontaktinformācija, apmeklētāju pieņemšanas laiki, amatpersonu saraksti) un iekšējie normatīvie akti. Tā kā iekšējie normatīvie akti nosaka iestāžu amatpersonu uzdevumus, funkcijas un pienākumus, tad caur šo publiskošanu valsts pārvalde ir atvērtāka un saskarsmē ar to “vienkāršam cilvēkam” ir iespēja argumentēt savu nostāju konfliktu gadījumos. Iekšējie normatīvie akti reglamentē kārtību, kā ārējās normas tiek piemērotas, piem., kā piemērot nodokļu aprēķināšanas normatīvus, kā saņemt pases, utt.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. pantu publiskās personas orgāns un amatpersona savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus par:
- iestādes uzbūvi un darba organizāciju (nolikums, reglaments);
- struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju (reglaments);
- ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu (instrukcija);
- normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, nosakot vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos (ieteikumi). No šiem ieteikumiem atsevišķos gadījumos var atkāpties, to īpaši pamatojot;
- uzvedības noteikumiem iestādēs;
- pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedību, darba drošību iestādē, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādes darbību.
„Groza” plašums
Kāds tad ir datu bāzes ietvars, t.i. institūcijas, par kurām informācija tiek apkopota? Šī informācijas krātuve nav visaptveroša, tā pamatā sniedz ziņas tikai par institucionālā padotībā esošām iestādēm, kā arī augstākās valsts tiešās pārvaldes institūcijām – ministrijām, sekretariātiem un Valsts kanceleju. Datu bāzē atrodamās iestādes nosacīti varam iedalīt divās lielās apakšgrupās: institūcijas (t.i. inspekcijas un citas augstāko valsts pārvaldes iestāžu pakļautībā esošas institūcijas) un aģentūras (pārziņā esošas institūcijas). Galvenā un noteicošā pazīmē, kāpēc tā vai cita iestāde tiek pievienota datu bāzei, ir Ministru kabineta pieņemts rīkojums un nolikums, kurā tiek konkrēti norādīts, ka institūcija ir valsts tiešās pārvaldes iestāde.
Tomēr, ievērojot sabiedrības interesi arī par pārējām iestādēm, kā arī institūcijām ar diskutablu statusu, papildus tiek apkopota informācija arī par, piemēram, Kultūrkapitāla fondu un līdzīgām iestādēm. Tiek pievienota arī pamatinformācija par valsts kapitālsabiedrībām un privāttiesiskās jomas sabiedrībām ar valsts kapitāla daļu. Šādu informācijas groza paplašināšanu pamato tas, ka kapitālsabiedrības atrodas ministriju funkcionālā padotībā. Otrkārt, ņemot vērā, ka valsts pārvaldes institūcijas maina savu juridisko statusu, t.i. valsts aģentūra var tikt pārveidota par kapitālsabiedrību vai arī valsts kapitālsabiedrība par valsts aģentūru, ir nepieciešams nodrošināt paplašinātu skatījumu uz valsts publiskās pārvaldes sistēmu un novērtēt tās institucionālās līdzdalības apjomu arī privāttiesiskās attiecībās. It īpaši tas nepieciešams gadījumā, ja privāttiesiskā jomā veiktās darbības, kas var ietekmēt valsts pārvades tēlu un iedzīvotāju uzticību valsts varai.
Datu bāzē tiek uzkrāta pamatinformācija par tām institūcijām, kuru juridiskais statuss vēl tiek precizēts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam – galvenokārt izglītības, kultūras, zinātniskās un pētniecības institūcijām. Godīgi jāatzīst, ka datu bāzes pēdējās sadaļas nosaukums (Citas iestādes ar neskaidru vai pagaidu statusu) ir neveiksmīgs, bet turpinot papildināt šo datu bāzi un Valsts pārvaldes iekārtas likumu, šī sadaļa pēc institucionālās sistēmas sakārtošanas var tikt likvidēta. Tādējādi tiks ieviests reāls valsts pārvaldes vienotības princips, ka tā ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un katra iestāde tiks novietota atbilstošā „groza” iedaļā, ņemot vērā padotības formu – institucionālo vai funkcionālo padotību.
„Groza” darbības principi
Mūsu izstrādātā informācijas “groza” darbības, izveides un uzturēšanas principi ir vienkārši:
- visu informāciju, kas rodas institūcijā, pati institūcija arī ievada datu bāzē, tā netiek pārsūtīta, lai nevajadzīgi nenoslogotu gan ierēdņus, gan arī informācijas telpu,
- informāciju ievada vienu reizi, tāpēc “grozam” ir vairāki, t.sk. arī klientam neredzami līmeņi un pieejas tiesības. Groza dalījums publiski redzamajā un neredzamajā nodrošina iespēju vispirms pārbaudīt visu informāciju un tikai tad to publicēt. Savukārt lietotājam nav tiesību modificēt ievietoto informāciju, bet ir dotas neierobežotas tiesības to izmantot.
- darbojas princips „ievada visi, skatās visi”, tātad tas ir kopējā darbā veidots resurss,
- “grozs” izstrādāts izmantojot vienkāršākās pieejas, iemācīties to izmantot un atlasīt informāciju var jebkurš datora lietotājs jebkurā Latvijas vietā vai ārvalstīs,
- informācijas kvalitāte tiek nodrošināta, ieinteresējot institūcijas informāciju maksimāli savlaicīgi papildināt. Ja iestādes un ministrijas satura redaktors ilgāku laiku nav veicis izmaiņas un pārbaudījis ievietoto informāciju, tiek ģenerēts uzraksts, ka informācija nav publiski ticama – tas ir signāls iestādei, ka informāciju nepieciešams pārlūkot un aktualizēt.
- datu bāze ir elastīga, t.i. gadījumā, ja ir nepieciešams un ir pamatots pieprasījums, to nekavējoties var papildināt ar citām informācijas vienībām, modificēt un ieviest citus atlases kritērijus.
„Groza” ticamība
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 14. panta 5. daļa nosaka, ka Internetā publicētai datu bāzei ir publiska ticamība. Tomēr likumdevējs nav precizējis, kā šī uzticamība ilgst laikā, jo informācija ir prece, kas noveco. Var rasties pamatots jautājums, kurā brīdī “grozā” ietvertai informācija ir jātic – tās ievadīšanas brīdī, vai jebkurā šīs informācijas izdrukāšanas brīdī? Kamēr notiek informācijas izvadīšanas process, var taču notikt izmaiņas, piemēram, institūcijas vadītājs ir izdevis jaunu iekšējo normatīvo aktu un tieši šajā brīdī satura redaktors to ievieto informācijas “grozā”.
Šajā konkrētajā datu bāzē par publiski ticamu uzskatīsim tādu informāciju, kura ir bez īpašiem nosacījumiem pieejama sabiedrībai un pārbaudāma. Kā jau teikts, datu bāzē ir iebūvēts “ticamības uzraugs” – ievietoto informāciju iestādes redaktoram nepieciešams regulāri pārbaudīt un atjaunot, pretējā gadījumā pie tās parādās uzraksts, ka tā nav publiski ticama. Praktiski tas var arī nenozīmēt, ka informācija ir zaudējusi publisku ticamību, taču tai vajadzētu uzticēties tikai pārbaudot vai sazinoties ar attiecīgo institūciju.
„Groza” grēki
Paplašinot likumā noteikto valsts pārvaldes iestāžu aptvērumu ar citām, t.sk. funkcionālā padotībā esošām iestādēm, centāmies panākt nepretrunīgu un visaptverošu institūciju uzskaitījumu, kā arī to, ka informācija par tām atrodas vienā, publiski pieejamā vietā. Šāda pieeja radījusi arī pārvaramas grūtības, vispirms jau terminoloģiska rakstura, jo iestādes ar neskaidru un pagaidu statusu īsti neatbilst juridiski korektam formulējumam. Līdzīgi vajadzētu precizēt arī padotības formas, kā arī precīzu instrukciju institūciju redaktoriem, lai nodrošinātu vienveidīgu informācijas ievadīšanu. Tāpat nepieciešams atrisināt problēmu ar institūcijām, kuras uztur savas datu bāzes, kur jau tiek uzkrāta informācija par iekšējiem normatīviem aktiem, lai novērstu informācijas dublēšanos un uzkrāšanu vairākās vietās.
Iespējams, ka grēku sarakstu varētu turpināt, bet šajā gadījumā ceram arī uz lasītāju atsaucību. Kopīgi papildinot “grēku sarakstu” zināmā laika periodā varētu sagatavot arī labāku un precīzāku informācijas “grozu” par tiešās pārvaldes iestādēm.