Ir tādi, kas tic, ka pasaules gals būs, pat pārdod visu, lai varētu izbaudīt dzīvi. Ir tādi, kas tic politikāņu solījumiem - būs labāk. Ticība mirstot pēdējā...

Viens politikānis ir teicis, ka pēc visas tautas nobalsošanas jārīko diskusijas par valodas lietām. Tikai bez politiķiem, jo tie sevi esot diskvalificējuši šajā jautājumā. Varbūt ne diskvalifēcējuši, bet degradējušies? Degradējušies ne vienā jautājumā, bet vispār, visos jautājumos.

Jāpaiet 20 gadiem, lai saprastu, ka valsts integrācijas politika ir novedusi pie tā, ka var ko lemt par valsts valodu? Tautai “mālē acis” ar demogrāfisko situāciju, demogrāfiju nesaistot ar ekonomisko situāciju, politiku vispār. Jāpaiet atkal kādiem gadiem 20, lai apjaustu, ka pensijas iedzīvotājiem nav kam maksāt?

Laiks iet. Notiek visādas izmaiņas pasaulē, dabas katastrofas, iedzīvotāju pārvietošanās, naudas pazušana un atrašanās… Bet papīrs, satversme, var 100 gadus nemainīties. To nemaina. Politikāņi domā tikai par sevi, ne par tautu. Cik ilgam laikam jāpaiet, lai pati tauta sāktu ko domāt? Bet varbūt politikāņi piepildījuši savu slēpto mērķi – radīt bezdomātāju tautu? Kur ir definēts šīs valsts mērķis, vīzija? Cerība mirstot pēdējā?