Raksts

TB/LNNK: Gaidot brīnumu pie Daugavas


Datums:
15. februāris, 2005


Autori

Gatis Puriņš


Foto: A. Jansons

Rodas sajūta, ka tēvzemiešu programmas veidošanu ietekmējusi agrākā Ņujorkas mēra Džuliani pieredze – arī viņš runāja par namīpašnieku atbalstīšanu, iedzīvotāju iesaistīšanu kārtības uzturēšanā. Atklāts ir jautājums, vai tēvzemieši būs tik veiksmīgi kā Džuliani?

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau labu laiku pieder pie tām partijām, kas vēlētājam piedāvā garlaicīgās programmas, izņemot brīžus, kad rodas iespēja nepadoties. Tieši tāda iespēja šogad ir radusies galvaspilsētā, jo “četros gados, kamēr Rīgas domē valda kreisie un promaskaviskie spēki, ir apdraudētas daudzas latviskās vērtības,” lasām partijas priekšvēlēšanu programmā. Gan ārpolitiskā, gan iekšpolitiskā situācija 9.maija svinību priekšvakarā un izglītības sistēmas segregācijas atbalstītāju atsākto protestu gaisotne dod iespēju tēvzemiešiem izmantot tradicionālo instrumentāriju vēlētāju mobilizēšanai, kas TB/LNNK ļauj cerēt uz vismaz daļēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedzīvotā brīnuma atkārtošanos.

Tomēr iedziļinoties tēvzemiešu programmā kļūst skaidrs, ka situācijas potenciāls ir izmantots vāji un piedāvājums atkal ir sanācis garlaicīgs. Šāda nūģiska pieeja, pārrakstot pašvaldības veicamo darbu sarakstu savā programmā, bija saprotama 2001.gadā, kad TB/LNNK bija pozīcijā un tās biedrs, kā tagad var uzzināt no Tautas partijas, bija “labākais pilsētas mērs”, bet tagad atteikšanās spēlēt opozīcijas lomu un daiļrunīgi kritizēt pie varas esošos ir mazliet mulsinoša.

Mēģinot saprast, ko tēvzemieši darīs atkal nonākot pie varas Rīgā, nevilšus uzmanību piesaista daži punkti partijas programmā. Piemēram, TB/LNNK sola kompensēt “maznodrošināto iedzīvotāju īres un komunālās maksas. Denacionalizēto namu īrniekiem” paredzēt “dzīvokļu pabalstus, pabalstus dzīvokļu iegādei vai pārcelšanās pabalstus.” No rakstītā īsti netop skaidrs, vai tēvzemieši pēc iespējamās īres griestu atcelšanas ir iecerējuši no pilsētas budžeta īrniekiem segt īres izdevumu pieaugumu, vai dotēt namīpašniekus.

Ja pareizs ir pirmais variants, tad tas tikai veicinātu tālāku īres maksu palielināšanos, turklāt šādas aktivitātes mazinātu maznodrošinātu personīgo finansiālo disciplīnu. Ja runa ir par namīpašnieku dotēšanu, tad tā ļautu piedāvāt lētus dzīvokļus mazāk turīgiem īrniekiem, kas savukārt būtu līdzeklis pret pilsētas getoizāciju, kad dažādos pilsētas rajonos dzīvo dažādiem sociāliem slāņiem piederīgi pilsētnieki.

Zināmu pamatu domāt, ka runa ir par otro iespēju rada sajūta, ka tēvzemiešu programmas veidošanu varētu būt ietekmējusi Ņujorkas pieredzes. Par to liecina arī solījums veicināt “nevalstisko organizāciju darbību un kaimiņu sadarbību, kopīgi ar pašvaldības un valsts policiju palielināt iedzīvotāju un viņu īpašuma drošību”. Gan namīpašnieku atbalstīšana, gan iedzīvotāju iesaistīšana kārtības uzturēšanā savulaik bija Ņujorkas mēra Rūdolfa Džuliani (Rudolph Giuliani) programmas sastāvdaļa, kuras mērķis bija metropoles centru atkal padarīt par apdzīvojamu vidi. Džuliani tas daudzējādā ziņā arī izdevās, bet atklāts paliek jautājums, vai tas izdosies TB/LNNK. Protams, pastāv arī iespēja, ka esam tēvzemiešu programmā ielasījuši tajā neesošas lietas.

Pieķeroties tagad modernajai tēmai, sadaļā “Saprotama, pretimnākoša politika” TB/LNNK arī sola izbeigt “dārgās pašreklāmas kampaņas”. Vienlaikus tiek solīts informēt “sabiedrību par lēmumu pieņemšanas motīviem un to nozīmi pilsētai, tās iedzīvotājiem”. Mūsuprāt, jebkura informēšana par paveikto un labajiem darbiem ietver pašreklāmas elementu. Turklāt bezkaislīga, objektīva un izvērsta informācija vairumam pilsoņu parasti nav nedz “saprotama”, nedz “pretimnākoša”. Taču, iespējams, šajā gadījumā pie vainas nav vis tēvzemieši, bet gan vispārējā histēriskā vēršanās pret politiskajām reklāmas kampaņām, kas diemžēl bieži vien rezultējas ar politiskās informācijas vakuumu un noplicināšanu.

Nenoliedzami uzmanību pelna arī TB/LNNK programmas pēdējā sadaļa “Citāda ārpolitika”, kurā solīts veidot “ar valsts interesēm un attīstības prioritātēm saskaņotu, nevis uz Maskavu orientētu, pašvaldības ārpolitiku”. Jādomā, ka TB/LNNK programmas autori savu Rīgas ārpolitiku ir iecerējuši kā atbildi LSDSP realizētajai Rīgas ārpolitikai – sak’, ja jums ir, tad mums arī vajag. Šāda pieeja, iespējams, nebūtu nekas nosodāms, ja vien ārpolitika pēc definīcijas nebūtu tikai valsts, nevis arī pašvaldību, privilēģija. Ja tēvzemieši Rīgas ārpolitiku patiešām ir domājuši nopietni, tad steigšus būtu jāuzzina, vai tajā ietilpst, piemēram, arī deokupācijas un dekolonizācijas īstenošana, vai kaut kas tik pat vērienīgs un Rīgas etniskajai videi piemērots.

Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, domājams, ka rīdziniekiem nebūs iespējams pilnībā pieredzēt ekskluzīvu TB/LNNK ār- un iekšpolitiku Rīgā. Tomēr, ja TB/LNNK Rīgas vēlēšanās veiksies, tas varētu būt labs lakmusa tests pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai pārliecinātos, vai partijas virsotnes desants Ilas krastos nav izsmēlis tēvzemiešu intelektuālo potenciālu.

___________________
TB/LNNK vēlētāja profils

No gandrīz tūkstoša Rīgas balstiesīgajiem iedzīvotājiem gadumijā par TB/LNNK pašvaldību vēlēšanās bija gatavi balsot 8,2% “Latvijas Faktu” aptaujāto rīdzinieku. Spriežot pēc šīs aptaujas, visticamāk, ka 12.martā par TB/LNNK nobalsos

  • sieviete (73,2%),
  • 65 un vairāk gadus vecs rīdzinieks (39%),
  • latvietis (97,6%)
  • ar vidējo vai nepabeigtu augstāko izglītību (53,7%),
  • kura ģimenē ir trīs cilvēki (34,1%)
  • un kuram nav bērnu līdz 15 gadu vecumam (73,2%),
  • kurš dzīvo Zemgales priekšpilsētā (26,8%)
  • un mēnesī nopelna no 61 līdz 80 latiem (36,8%)
  • un uzskata sevi par piederīgu sabiedrības vidusšķirai (41,5%).
  • Tie rīdzinieki, kuri 12.marta pašvaldību vēlēšanās ir nolēmuši balsot par TB/LNNK, kā alternatīvu izvēli ir nosaukuši partiju “Jaunais laiks”. Savukārt TB/LNNK kā iespējamo alternatīvu visbiežāk ir nosaukuši partijas “Jaunais laiks” un Tautas partijas vēlētāji.


    LSDSP: Nevienam es Rīgas nedodu…


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!