Foto: jessi.bryan
Nākamajos trīs gados Latvijas situāciju būtiski ietekmēs gan ārējie ekonomiskie faktori, gan arī mūsu ievēlēto politiķu risinājumi attiecībā uz Latvijas tautsaimniecību.
Politika.lv vērtē politisko partiju un apvienību priekšvēlēšanu programmas, balstoties jau uz pērn veikto 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmu analīzi. Pagājušajā gadā eksperti izvirzīja, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas konkrētajā jomā būs jārisina 10.Saeimai, un vērtēja, ko par šiem jautājumiem savās priekšvēlēšanu programmās saka partijas. Šogad pārskatām pērn izvirzītās prioritātes, ieskicējam, kā notikumi ir attīstījušies gada laikā, un izvērtējam, ko par šiem jautājumiem partijas raksta savās šā gada ārkārtas priekšvēlēšanu programmās.
Analīzei esam izvēlējušies sešas partijas, kurām saskaņā ar socioloģiskajiem datiem ir visreālākās iespējas (vai vismaz cerības) iekļūt Saeimā. Tās ir Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Šlesera reformu partija LPP/LC, Saskaņas centrs (SC), nacionālā apvienībaVL!-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Vienotības, ZRP un VL!-TB/LNNK piedāvājums ir vērtēts, izskatot partiju garās programmas. Savukārt SC un ZZS jau tradicionāli un šoreiz arī Šlesera reformu partija aprobežojušās tikai ar īsajām programmām, tāpēc ir vērtēti Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodamie šo partiju 4000 zīmēs iekļautie solījumi.
Latvijas tautsaimniecība pēc ekonomiskās krīzes ir sākusi izrādīt nelielas atlabšanas pazīmes. Nozaru struktūrā notikušas ievērojamas izmaiņas, kas atspoguļo uzņēmumu pārorientēšanos uz ārējiem tirgiem. Eksporta pieaugums ir palīdzējis spert pirmo soli, lai Latvijas tautsaimniecība atkal nostātos uz savām kājām. Tomēr ekonomiskās krīzes laikā mūsu valsts „bagāža” ir papildinājusies ar ievērojamām parādu saistībām pret starptautiskajiem aizdevējiem. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma programma noslēgsies 2011. gada beigās, un laikā no 2012. līdz 2014. gadam paredzēts atmaksāt lielāko daļu šo saistību. Par spīti pozitīvajām vēsmām Latvijas tautsaimniecībā vēl arvien nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka finanšu krīze eirozonas valstīs tuvojas sekmīgam risinājumam.
Tādējādi, aplūkojot nākamo gadu prioritātes, jāņem vērā, ka Latvijas situāciju būtiski ietekmēs gan ārējie ekonomiskie faktori (galvenokārt — eirozonas krīzes risinājums), gan arī mūsu ievēlēto politiķu risinājumi attiecībā uz Latvijas tautsaimniecību. 11. Saeimu sagaida plašs ekonomiska rakstura problēmu spektrs, kuru risinājums iespējams, tikai konsekventi strādājot vairāku gadu garumā. Lai akcentētu jautājumu daudzveidību, centīsimies ieskicēt dažus būtiskākos virzienus, kuros būs jāstrādā jaunajiem Saeimas deputātiem un viņu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
Ārējais parāds, aizdevuma atdošana un budžeta konsolidācija
Kaut arī Latvijas ārējā parāda pieaugums pašlaik vairs nav tik dramatisks kā 2009. gadā, un, visticamāk, tas saglabāsies krietni zem eirozonas kritērijos minētajiem 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr viens no svarīgākajiem un politiski aktuālākajiem jautājumiem ir saistīts ar esošo starptautisko aizdevumu un tā atmaksu, kā arī ar veidiem, kā veikt budžeta konsolidāciju. Ja valdošās koalīcijas nostāja šajā jautājumā ir samērā skaidri formulēta — budžeta konsolidācija, un pakāpeniska parāda pārfinansēšana starptautiskajos tirgos —, tad opozīcijas pārstāvji ir pauduši arī atšķirīgus viedokļus, kuru spektrs ir bijis no salīdzinoši mēreniem priekšlikumiem pagarināt aizdevuma termiņus, līdz pat radikāliem soļiem — ka aizdevums nav jāatdod. Jāatzīst, ka bieži vien radikālākie izteikumi ir balstīti nevis uz to, ka minētais politiskais spēks tiešām gatavotos spert šādus soļus, bet gan uz zināmas elektorāta daļas samērā miglaino priekšstatu par starptautisko aizdevumu būtību.
Nodokļi — celt neturpināsim
Cieši saistīts ar iepriekšējo tēmu ir arī jautājums par nodokļu politikas attīstību nākamajos gados. Nodokļu paaugstināšana pēdējos gados Latvijā kļuvusi par jau samērā pierastu parādību. Valdošās koalīcijas pieeja budžeta deficīta mazināšanā noteikti nebija populārs solis, tomēr citas alternatīvas, piemēram, budžeta izdevumu selektīva samazināšana, visticamāk, nebūtu īstenojamas momentāni. Bez tam arī pieredze ar pensiju samazināšanu 2009. gadā un sekojošais Satversmes tiesas lēmums padarīja daļu no izdevumiem par gandrīz neaizskaramiem.
Pēc vairākkārtējas nodokļu sloga paaugstināšanas ir svarīgi formulēt tālāko virzību nodokļu politikas jomā. Uzņēmējiem nepieciešams skaidrs un ticams redzējums, kādā virzienā tuvākajos gados attīstīsies valsts nodokļu sistēma, cerot uz to, ka haotisko izmaiņu laiks ir jau aiz muguras. Šķiet, ka politiskās partijas visai skaidri ir uztvērušas to, ka nodokļu celšana tautai ir apnikusi. Tomēr jautājums, vai ir ko piedāvāt vietā.
Ko darīt ar valsts uzņēmumiem?
Jautājums par valsts uzņēmumu likteni atkal ir kļuvis aktuāls. Lai arī kādas būtu atrunas un lai cik veiksmīga būtu šo uzņēmumu darbība peļņas izteiksmē, vēl arvien ir skaidrs, ka tie saglabā savu lomu politiskās elites plānos. Pēdējā laikā arī ir vērojami uzskatāmi piemēri, ka valsts bieži vien nespēj adekvāti pārvaldīt savas kapitāla daļas[1], vai arī notiek neadekvāta uzņēmuma peļņas izmantošana un amatpersonu iecelšana.
Ir skaidrs, ka sabiedrība vēlas redzēt pieņemamu risinājumu. Interesanti, ka iniciatīva vērtēt valsts rīcībā esošos aktīvus pagājušajā gadā nāca no privātā sektora[2]. Nemēģinot analizēt jautājumu par minētā ziņojuma patiesajiem mērķiem, atzīmēsim, ka rezultātā politiskajiem spēkiem ir nācies formulēt savas pozīcijas attiecībā uz valsts uzņēmējdarbības perspektīvām. Jācer, ka šī viedokļa formulēšana galarezultātā palīdzēs sasniegt galveno mērķi — efektīvākas valsts aktīvu pārvaldīšanas.
Eksporta atbalsts
Šis ir jautājums, par kuru politiķiem patīk diskutēt, tomēr ļoti bieži atklājas, ka viņu rīcībā nav adekvātu instrumentu, lai skaistās frāzes kļūtu par realitāti. Neapšaubāmi liela loma Latvijas tautsaimniecības stabilizācijā ir bijusi spējai palielināt eksporta apjomus. Tomēr eksperti šogad sāk akcentēt problēmas, kas saistītas ar spēju turpināt straujo eksporta izaugsmi, norādot uz ražošanas jaudu noslodzi, kas ierobežo tālāku eksporta pieaugumu. Šajā situācijā aktuāls kļūst jautājums par investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, kā arī par instrumentiem, kādā veidā tas būtu īstenojams.
Šis jautājums pēc savas būtības ir ļoti komplekss, jo atkarībā no „ekonomiskās gaumes” to potenciāli var risināt gan ar investīciju stimuliem nodokļu politikas jomā, gan ar nozaru atbalsta prioritezēšanu vai ārējo investīciju piesaisti u.t.t. Nedrīkstam aizmirst arī par tiem ierobežojumiem tiešā atbalsta sniegšanā, kurus mums uzliek dalība Eiropas Savienībā. Visticamāk, tuvākajos gados Latvijai būtu jākoncentrējas uz investīciju vides uzlabošanu, jo tieši ārējās investīcijas ir potenciāli vislielākais avots, lai rastos iespēja palielināt vietējās ražošanas jaudas un radītu darba vietas. Diemžēl vispārzināma ir arī Latvijas iedzīvotāju skepse attiecībā pret ārvalstu investīcijām un to devumu tautsaimniecības attīstībā.
________________________________________
[1] Kā piemēru šeit var minēt nesenos notikumus nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic
[2] Ziņojums „Latvijas valstij piederoši aktīvi 2009”: http://www.mk.gov.lv/files/2009_Latvija_Gada_Paarskats_20100916.pdf