Raksts

Tatāri jau izsenis šeit mituši


Datums:
28. janvāris, 2003


Autori

Aija Lulle


"Neatkarīgā rīta avīze", 24.01.2003.

«Katra tautība ir kā pērle karalienes kronī: ja kāda no tām izkrīt, rota ir sabojāta,» Rīgas musulmaņu draudzes Ideļ imamhātibs, tāda paša nosaukuma Latvijas tatāru biedrības priekšsēdētājs Midhats Hazrats Satdanovs citē savulaik Lietuvā tatāru saietā no kaimiņvalsts premjera Aļģirda Brazauska dzirdētos vārdus.

Latvijā dzīvo daudzu, latviešiem pat eksotisku etnisko grupu pārstāvji. Skaitā tās ir relatīvi nelielas, taču ikvienai ir sava vieta un loma gan Latvijas vēsturē, gan šodienā un nākotnē.

Vieni no viņiem – tatāri. Pavisam ap četri tūkstoši. Aktīvi tatāru biedrībā pašreiz darbojas ap 150 cilvēku, uz lieliem svētkiem sanāk vairāk tatāru, protams, arī citu tautību cilvēki.

Tatāru pēdas cauri gadsimtiem

Tatāri pašreizējo Baltijas valstu teritorijā parādījušies jau vairāk nekā pirms sešsimt gadiem, stāsta M. Satdanovs. Tatāri lepojas, ka savulaik bijuši izmanīgi un drosmīgi cīnītāji. 20. gadsimtā un arī tagad viņus visvairāk apvienojot reliģija – islāms. Kā pētījumā Ienācēji no tālienes norāda Valters Ščerbinskis, vienu no lielākajām austrumu un dienvidu tautu grupām jau kopš 19. gadsimta pārstāvēja musulmaņi – galvenokārt tatāri un turki. Miķeļa kapos ir senākā musulmaņu kapsēta. 1890. gadā izveidoti musulmaņu kapi.

Pēc Latvijas okupācijas padomju varas iestādes sāka nežēlīgas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, represētie bija arī nedaudzo dienvidnieku un austrumnieku vidū. Savukārt pēc Otrā pasaules kara Latvijā ieceļoja simtiem tūkstošu iedzīvotāju no dažādām PSRS republikām. Piecdesmitajos gados Latvijā dzīvoja jau vairāki simti tatāru, ieradās pat 20 Krimas tatāru, bet, piemēram, 1979. gadā Latvijā dzīvoja jau 3764 tatāri, kas salīdzinoši pārspēja pat igauņu skaitu Latvijā (3681). 1989. gadā Latvijā jau bija 4800 tatāru. Pēc atmodas daļa tatāru izceļoja uz tēvu zemi, arī rietumvalstīm. Krimas tatāri ieturēja stingru pozīciju: tiklīdz radīsies iespēja, brauksim atpakaļ uz Krimu.

Studenti māca lasīt Korānu

M. Satdanovs ir dzimis 1947. gadā Uzbekijā deportēta Pievolgas tatāra ģimenē. Pēc izglītības viņš ir sakaru inženieris, Latvijā pēc augstskolas beigšanas ieradies 1972. gadā. Viņš stāsta – savas tautas kultūra un tradīcijas vienmēr ir interesējušas, bet, protams, īpašu impulsu deva atmoda Latvijā. Deviņdesmito gadu sākumā viņš nolēmis, ka jāmācās arī arābu valoda, lai varētu lasīt Korānu. «Bieži ir pazaudētas saknes, valoda, bet reliģija vieno,» teic M. Satdanovs. Arābu studenti Latvijā viņam trīs gadus to mācījuši. Pēc tam 1995. gadā ar sievu paši atvēruši svētdienas skolu, kurā māca tatāru valodā, ja nepieciešams, paskaidro arī krieviski. Taču viņš uzsver, ka tatāri jau 1988. gadā, veidojot nacionālās biedrības, stingri uzskatījuši, ka Latvijā valsts valodai jābūt latviešu.

Kultūras biedrība un reliģiskās organizācijas saliedē tatārus. Tomēr šīs tautības pārstāvju samērā nelielais skaits, organizāciju nelielā rocība kavē attīstīt plašāku kultūras dzīvi un visai Latvijai parādīt, cik interesanta ir viņu vēsture, reliģiskās tradīcijas, kas nemaz nav tādas, kā nezinātājs virspusēji varētu spriest par islāmu.

Starp tatāriem ir maz Latvijas pilsoņu. Piemēram, 1997. gadā no 3424 tatāriem 175 bija pilsoņi. Pats M. Satdanovs, viņa sieva un dēls pirms trīs gadiem ieguvuši pilsonību. To, ka Latvijā ir maz tatāru pilsoņu, viņš skaidro gan ar faktu, ka liela daļa no viņiem šeit nonākuši padomju laikā, gan arī ar nepietiekamajām latviešu valodas zināšanām.

Vieno kultūra un reliģija

1988. gadā tika nodibināta Krimas tatāru kultūras biedrība Vatan, kas beidza savu darbību sakarā ar dalībnieku izceļošanu. Biedrības priekšsēdētājs bija Rafats Čubarovs, deviņdesmito gadu sākumā izceļojis uz Krimu, kur ir viens no vadošajiem Krimas tatāru sabiedriskajiem darbiniekiem, Krimas parlamenta tatāru frakcijas deputāts. Tatāru biedrība Ideļ dibināta 1988. gadā. Viens no dibinātājiem un sākumā biedrības vadītājs bija tagad uz Tatarstānu izceļojušais Zaki Zajnuļļins.

Tatāru pārstāvji vadīja Rīgas un apkārtnes musulmaņu draudzi, kas pastāvēja no 1902. līdz 1917. gadam un no 1920. līdz 1944. gadam. 1993. gadā dibinātās draudzes padomes priekšsēdētāja ir Rufija Ševirjova. 1994. gadā tika nodibināts arī Daugavpils islāma centrs. Tajā pašā gadā dibināto Rīgas pilsētas musulmaņu draudzi Ideļ kopš 1997. gada vada galvenais imams M. Satdanovs. Kopīgas lūgšanas Rīgā notiek tikai reizi nedēļā, tajās piedalās 10–20 cilvēku.

Astoņdesmito gadu beigās atmodas pacēlumā tatāri varējuši uzaicināt māksliniekus, mūziķus no Tatarstānas vai citām valstīm, pašreiz finansiālu apsvērumu dēļ bez valsts atbalsta tas ir gandrīz neiespējami. Pašu spēkiem viņi nespēj ne apmaksāt māksliniekiem ceļu no etniskās dzimte-nes, ne arī piepildīt zāles ar klausītājiem Latvijā. Grūti arī pretendēt uz projektu finansējumu, jo parasti tiem vajadzīgs līdzfinansējums. Taču M. Satdanovs neatmet cerību: «Mums taču tagad ir pat sabiedrības integrācijas ministrs!» No pamattautas puses tatāri nekad neesot izjutuši negatīvu attieksmi, drīzāk otrādi – atbalstu. Tāpēc viņiem izdevies godam parādīt savas labākās tradīcijas lepnajā Benjamiņu namā, Rīgas latviešu biedrības Zelta zālē.

Pērn, atzīmējot simts gadu islāmam Latvijā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā krāšņi svinēti svētki Sabantuj, arī šogad jūnijā tie būs. Pirms vasaras lauku darbiem, kas beidzās septembrī, tatāri izsenis svinējuši šos svētkus. Tajos bijuši gan nacionālie ēdieni, atrakcijas, piemēram, jāšana ar zirgu. «Kopīgi svētki apvieno, citādi jau reti izdodas sanākt kopā, parunāt, paklausīties tarāru valodu,» stāsta M. Satdanovs. Interesanti esot viesoties citās valstīs, īpaši Lietuvā, kur tatāri saglabājuši tradīcijas gatavot tādus nacionālos ēdienus, kurus Latvijas tatāri nemaz negatavo. Šogad 11. februārī tatāri svinēs Upuru svētkus.

Alfabēta karuselis

Tatāriem citās valstīs un dzimtenē galvassāpes sagādā neskaidrības ar alfabēta lietojumu. Pērn Pasaules tatāru kongresā Tatarstānā tā dalībnieki uzsvēruši, ka Kazaņai jābūt tatāru garīgajam centram, kur skan tatāru valoda, kur tatāri no visas pasaules var aizbraukt, lasīt grāmatas, stiprināties nacionālajā kultūrā. Tur arī lēmuši, ka tatāriem jāpāriet uz vēsturiski rakstībai izmantoto latīņu alfabētu, nevis jāatstāj kirilica, kas bijusi visu padomju laiku kopš 1936. gada. Jāpiebilst, ka vēl pirms latīņu tatāri lietoja arābu alfabētu. Tagad sanākot tā, ka no ASV atbraukušie tatāri saka – neprotam lasīt jūsu grāmatas. Lai arī tās ir it kā tatāru valodā, bet kirilicas dēļ nevaram tās saprast. Arī daudzi inteliģences pārstāvji, piemēram, atdzejotājs Uldis Bērziņš bildis, ka kirilicā nav iespējams atspoguļot visas tatāru valodas nianses. Tatarstānas Valsts padome nolēmusi, ka jāpāriet uz latīņu alfabētu. Tomēr pašlaik situācija vēl ir neskaidra, jo Krievijas Valsts domes deputātu vairākums uzskatījis, ka jāatstāj kirilica.

***


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!