Raksts

Tālāk par vēlēšanām


Datums:
04. oktobris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Pirmais, kas šorīt jāsaka: Kopš iecirkņu slēgšanas nu jau ir pagājušas 36 stundas un vairāk, bet joprojām Centrālā vēlēšanu komisija nav saņēmusi informāciju no deviņiem iecirkņiem. Tā jau sāk šķist pārāk liela apātija. Visi deviņi iecirkņi ir ārzemēs, attiecīgi -- Losandželosa, Sietla, Klīvlande un Indianapole Amerikā, Varšava, Helsinki, Straumēni Anglijā, Jaunzēlande un Dublina Īrijā. Te acīmredzot ir jāuzdod jautājums par to personu kvalifikāciju, kuras attiecīgajās vietās ir organizējušas vēlēšanu iecirkņus, jo šķiet, ka tās pietrūkst. Vai arī dati ir iesniegti un vēl nav ielikti CVK mājaslapā, arī tas nav īpaši iepriecinošs variants.

Bet ārpus tā, visu pēc kārtas. Vispirms par personālijām. Cik var spriest no patlaban apkopotās informācijas, sarakstu galvenie līderi visi ir ieguvuši vietas Saeimā — Sarmīte Ēlerte, Valdis Dombrovskis, Aleksejs Loskutovs, Ģirts Kristovskis no Vienotības, visi trīs lielie dūži Šķēle, Šlesers un Ulmanis no “Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem, kuri tagad droši vien ir visnotaļ pūcīgi par to, ka mēs izdevām tik milzīgi lielu naudu un siltu vietiņu nodrošinājām tikai paši sev un vēl pieciem cilvēciņiem” u.tml. No “zaļajiem zemniekiem” Saeimā acīmredzot darbu turpinās Augusts Brigmanis, tur atgriezīsies Saeimas spīkers Gundars Daudze (redzēsim, vai viņš saglabās amatu, par ko gan milzīgas pārliecības nevar būt, ja ņemam vērā to, ka Saskaņas centram taču kaut kas tomēr būs jāpiedāvā…), atgriezīsies ilggadīgais vides ministrs Raimonds Vējonis, seksa “speciālists” Jānis Strazdiņš, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, “pati nezināja, ko ir iesniegusi” varone Sarmīte Pīlāte, kā arī kolēģis Kārlis Seržants, kurš laikā pirms vēlēšanām apliecināja, ka viņš deputāta darbu apvienos ar sava raidījuma vadīšanu televīzijā, tā acīmredzot “zaļo zemnieku” aprindās galvenā haltūrista lomā aizvietojot Viktoru Ščerbatihu, kuru Latgalē svītroja daudz, daudz vairāk cilvēku nekā plusiņu pielika. Arī otram spēkavīram Aivaram Visockim 2. oktobris jaunu darba vietu, šķiet nepiedāvāja. Tāpat no karjeras lielajā politikā visticamāk būs jāatvadās komponistam un profesionālajam īgņam Imantam Kalniņam, kā arī kādreiz par antisemītismu no “Tautas” partijas padzītajam Aleksandram Kiršteinam (viņš gan, tiesa, lielajā politikā negrozījās jau labu laiku). Kļūt par “zaļiem zemniekiem” minētajiem kungiem nepalīdzēja.

“Par labu Latviju mums un savējiem” gadījumā jāsaka, ka gandrīz pilnībā no šī veidojuma ir pazudis tas, kas kādreiz bija “Latvijas ceļš,” no astoņiem šķietami ievēlētajiem kandidātiem tikai Rita Strode no Daugavpils kādreiz to pārstāvēja. Visi pārējie ir no “Tautas” partijas un kāda no Šlesera daudzajiem politbiznesa projektiem, kā arī, protams, runa ir par cilvēku, kurš vienmēr bija bezpartejisks un kuram par tādu vajadzēja arī palikt Guntis Ulmanis.

Vēl ir jāaplūko garais burtu savirknējums VLTBLNNK, kurā, šķiet, labāk ir veicies tam VL galam (seši mandāti) nekā tam TBLNNK galam (divi, vien Gaidis Bērziņš un Saeimas mēbele Dzintars Rasnačs). Jautrības meklētājiem Saeimā nu būs jāiztiek bez lielajām balamutēm Dobeļa un Tabūna. VL aktīvists Jānis Trupovnieks piedevām Latgalē no 19. vietas sarakstā pacēlās uz pirmo, ja kas. “Vislatvieši” tagad nonāks izvēles priekšā. Ja būs valdošajā koalīcijā un varbūt pat ar kādu ministra posteni (lai gan, tiesa, ministrēšanas pieredze ir TBLNNK, bet nemaz ne VL galā), tad diez vai vairs būs iespējams reizi gadā pasaulei atgādināt, ka Latvija 2. pasaules karā nosacīti bija Hitlera pusē, kā VL to ir aktīvi darījis atkal un atkal. Politikā nākas arī pieaugt, un nu nāksies domāt par Latvijas tagadni un nākotni, ne tikai par tās pagātni, kā tas VL ļaudīm ir bijis raksturīgi līdz šim.

Nākamā lieta: Laiks grozīt Satversmi. Tajā ir noteikts, ka pēc vēlēšanām Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā, šogad tas būs 2. novembris. Protams, ir bijuši gadījumi, kad tik ilgs laiks bijis vajadzīgs, lai sastiķētu kopā koalīciju, piemēram, klaunādei līdzīgajā 6. Saeimā bija jāpamēģina trīs reizes, iekams atradās akceptējams variants. Bet tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šogad nekādu lielu variantu nav. Vai nu Vienotība var sarunāt ar Urbanoviču un tāpēc ne ar Visu Latvijai!, vai arī Vienotība var saglabāt pašreizējo koalīciju. Jā, jā, teorētiski ir iespējama koalīcija, kurā nav Vienotība, bet nekas īpašs neliecina, ka Rīgas pils saimnieks ir pazaudējis prāta spējas, un godīgi sakot man ir neiespējami iedomāties, ka viņš Ministru kabineta atslēgas varētu gribēt uzticēt cilvēkam, kurš nākamos četrus gadus vairāk laika pavadīs tiesas zālē nekā jebkur citur, cilvēkam, kurš ir piesolījis “Biškeku,” vai cilvēkam, kura pārstāvētais spēks izgrūda gandrīz visu kampaņai atvēlēto naudu, lai Saeimā nopirktu astoņas vietas. Protams, attiecībā uz minēto cilvēku, kurš dzīvosies pa tiesas zāli, viņa kabatas avīzē šodien kārtējo reizi “Žurnālistu savienības” “priekšsēdētājs” Paiders ir noliecies zemu, lai noskūpstītu sava līdera pēcpusi ar atzinumu, ka visi tie, kas nebalsoja par Vienotību tātad nebalsoja arī par Dombrovski un tāpēc “principā vairākums Latvijas vēlētāju noraidīja Dombrovski kā premjeru.” Jā, Juri, draudziņ, jā, jā. Vien tie 74,41 procenti Latvijas vēlētāju, kuri nebalsoja par “zaļajiem zemniekiem,” pilnīgi noteikti nebalsoja par domu, ka premjera amatā ir vajadzīgs cilvēks ar tik milzīgu kaudzi kriminālapsūdzību pret sevi. Arī tas “principā” nozīmē, ka Lembim tika pateikts “nē.” Kādi nu kuram katram ir “principi…” Bet galvenais ir tas, ka ievēlētajiem deputātiem pie darba ir jāķeras tiklīdz ir izsludināti galīgie rezultāti. Bezcerīgie “kristīgie demokrāti,” par kuriem šogad balsoja tikai viņi paši plus vēl suns un kaķis, it kā murmina par rezultātu apstrīdēšanu, bet tas nav nopietni. Satversmē, manuprāt, būtu jāpasaka, ka jaunā Saeima sāk darbu, kolīdz ir izsludināti apstiprinātie rezultāti. Kāpēc kavēties līdz novembrim?

Vēl interesanti ir tas, ka valsts finansējuma krānu šogad ir izdevies atvērt tikai tām partijām, kuras arī iekļuva Saeimā. Neviena cita nesasniedza tos divus procentus balsu, kādi ir vajadzīgi, lai saņemtu valsts finansējumu. Vistuvāk, bet ne īpaši, tam tika vēstures mēslainē beidzot ieslaucītais PCTVL ar 1,43 procentiem — pat Ždanokas atkomandēšana no Strasbūras vairs nelīdzēja. Neviena cita no partijām pat procentu nesavāca. Negribēja neviens Daugavu iznīcināt. Gatavi bija pasmaidīt, bet ne balsot par cilvēkiem ar “laimes lāci.” Nenoticēja partijai, kuras galvenais reklāmas tēls bija bomzis uz ielas. Šogad bija 13 sarakstu, varbūt pēc četriem gadiem varam cerēt uz vēl mazāku skaitu, lai gan, tiesa, šogad Saeimā neiekļuvušās partijas kopā savāca daudz, daudz mazāk balsu nekā pirms četriem, astoņiem u.tml. gadiem, tāpēc to efekts koprezultātā ir daudz niecīgāks (šogad 5,57%, 2006. gadā — 10,74%, bet 2002. gadā — 15,8 procenti balsu). Arī vēlētāji kļūst pieaugušāki, partijas viendienītes vairs nepiesaista uzmanību, un labi, ka tā.

Nu atliek cerēt uz procesa nopietnību, ij domājot par to, kuri cilvēki būs valdības ministri, ij domājot par to, kāds būs nākamā gada budžets. Vienotībā būs jāapmierina individuālās JL, SCP un PS ambīcijas un jāsaprot, ka mērķis ir un var būt tikai viens — nodrošināt ekonomisko izaugsmi, lai Latvija beidzot varētu nostāties atpakaļ uz kājām. Tajā skaitā būs nepieciešams arī ļoti nopietna valdības un ministriju funkciju audits, lai beidzot pārtrauktu to, ko šodien Dienā LTRK vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende pareizi nosaukusi par “ministriju feodālismu.” Nepiekrītu viņas ieteiktajam risinājumam — Vienotībai veidot koalīciju ar SC vien, jo Rīgas domē arī SC ir uzskatāmi demonstrējis, ka “feodālisms” tam ir pietiekami tuvs, bet pamatdoma ir pareizā. Arī te būs jāmierina personīgās ambīcijas. Nevar vairs Latvija atļauties tik lielu ministriju, ministru, valsts sekretāru, valsts sekretāru vietnieku, valsts sekretāru vietnieku vietnieku, uzņēmumu valžu priekšsēdētāju, viņu vietnieku, un visā pārējā, kas mūsu politisko iekārtu ir “rotājis” tik ļoti sen. Cita starpā vērts konstatēt, ka patlaban dienesta automašīnu jautājumā iestigusī Linda Mūrniece Rīgas apgabalā ir 10. vietā, bet Rīgā Vienotība ir ieguvusi tikai deviņas vietas. Tajā skaitā Ojāram Kalniņam un Rasmai Kārkliņai, kuri nu pilnīgi noteikti nebūs gatavi akceptēt domu “rullēsim vien uz priekšu tāpat kā iepriekš.” Tas priecē.

Dzīvosim tālāk. Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!