Labdien, lasītāji!No šodienas Dienas Biznesa: "Īpašuma struktūrā, ko [Lielbritānijas] tiesa pati pievienojusi spriedumam, redzams, ka Lembergam caur Hinch pieder 62% uzņēmumā Regina, kam savukārt piederēja 50% kompānijās Ojay Limited un Eastgate Properties Limited, kas savulaik piedalījās LK privatizācijā un vēl līdz 2008. gadam tieši un netieši turēja LK 27.55% akcijas, kuras 2008. gadā nodeva International Baltic Investments, Ltd."
No šodienas Dienas: “Prokuratūras pirmdien tiesā iesniegtie dokumenti, kas nonākuši arī Dienas rīcībā, ļauj secināt, ka, iespējams, Šķēles izveidotā Gērnsijas trasta kompānija The Yew Tree Trust (YT), kuras patiesā labuma guvēji bija viņa meitas un pirmā sieva, bijusi vismaz 25% akciju turētāja skandalozajā Kempmayer. [..] Viens no dokumentiem liecina, ka finansējums YT vajadzībām nācis no Džērsijā reģistrēta trasta Abacus. Trasts ar šādu nosaukumu un reģistrācijas vietu bija ārzonas struktūra, kas deviņdesmit gadu beigās Šķēlem izsniedza slaveno 29 miljonu dolāru vekseli par pārdotajiem Ave Lat grupas uzņēmumiem.”
Gandrīz gribas teikt bez komentāriem izņemot apstākli, ka abi džentlmeņi, kuri ir minēti šajos samežģītajos teikumos, mums tiek prezentēti kā iespējami kandidāti premjerministra amatam pēc šī gada vēlēšanām.
Bet nē, padomāsim par šo lietu tālāk. Lemberga gadījumā vienā teikumā ir minētas piecas ofšora kompānijas. Šķēles gadījumā — divas. Vai varbūt kāds no bloga lasītājiem man un citiem var paskaidrot, kāpēc i Ventspils līdz ārprātam samezglotajā jezgā, i arī digitalizācijas skandālā ir vajadzīgas tik daudzas “ārzonu” firmas? Vai runa ir par vēlmi, izvairīties no nodokļu maksāšanas Latvijā? Vai runa ir par patieso īpašnieku un interešu paslēpšanu? Vai runa ir par naudas atmazgāšanu? Vai runa ir par valsts sagrābšanu? Jo man kaut kā neliekas, ka atbilstoši atklātības un “saules gaismas” principiem uzņēmējiem mūsu valstī vajadzētu būt saistītiem ar neskaitāmiem uzņēmumiem, par kuru īpašniekiem vismaz atklāti nekas nav zināms. Materiāls Dienas Biznesā ir par situāciju Latvijas kuģniecībā, kur cīņa, it kā starp Lemberga ļaudīm un viņa oponentiem, ir nozīmējusi, ka ilgstoši nav bijis iespējams sasaukt akcionāru pilnsapulci. Tas nozīmē, ka LK nav varējis apstiprināt 2009. gada ziņojumu. Tas nozīmē, ka to pašu nevar izdarīt LK lielākais akcionārs Ventspils Nafta. Tas nozīmē, ka lielākais akcionārs Ventspils Naftā — starptautiskais uzņēmums Vitol — ir bijis spiests publiski runāt par to, ka uzņēmuma bizness Latvijā ir sarežģītāks nekā Āfrikā.
Protams, var teikt, ka tas viss ir atbilstoši mūsu banānu republikas “standartiem.” Raugi, pat Latvijas paviljonu Šanhajas Expo mūsējie nav varējuši nodrošināt bez skandāla. Šajās dienās viena puse otru publiski ir apsūdzējusi valsts naudas izšķērdēšanā un krāpniecībā, otra puse pirmo pusi publiski ir apvainojusi kukuļa pieprasīšanā. Abos gadījumos tās ir krimināli sodāmas rīcības. Valsts aģentūra, kura ir iesaistīta procesā, ir Latvijas Attīstības un investīciju aģentūra, kuras vadītājs Andris Ozols man visas šīs apsūdzības izklāstīja radio intervijā un pēc tam teica, lai Aerodium vadītājs viņu sūdzot tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Tas ir veids, kā darbojas valsts pārvalde??! Ja kas, tad tas ir veids, kādā darbojas uzņēmums ar pretenzijām uz klātbūtni visā pasaulē??!
Šīs ir lietas, par kurām vienkārši galva griežas. It īpaši tāpēc, kā teicu, ka politiskās partijas, kuru īstie vai iedomātie vadoņi ir visciešāk iesaistīti šajos tomēr līdz ārprātam skandalozajos procesos, šogad rudenī cer uz vietu Saeimā un valdībā. Šorīt Latvijas Avīzē “Tautas” partijas jaunatnes organizācijas vadītājs Zemītis klārē, ka “es nekādā veidā nevaru sevi atdalīt no TP — ne no partijas paveiktā, ne grēkiem. Protams, ne viss man ir bijis pieņemams. Es nejūtu tiešu atbildību par Kalvīša un Slaktera kļūdām, esmu viņiem to teicis.” Nu, jauki. Protams, cilvēks nevar just atbildību par kaut ko tādu, kurā viņš pats nav piedalījies, taču runa patlaban vairs nav par to, ko “Tautas” partija ir darījusi pagātnē, runa ir par to, ko tās līderis dara patlaban un taisās darīt nākotnē, gan viens, gan tandēmā ar otru censoni, kura uzvārds ar ofšoriem gan nav īpaši saistīts, bet kura attieksme pret atklātību, konkursiem, vides aizsardzību, savu solījumu turēšanu, “savējiem” u.tml. tomēr ļauj ļoti, ļoti daudz ko vēlēties.
Jauku visiem dienu!