Foto: Foto - N.Mežiņš© AFI
Bērniem ar speciālām vajadzībām trūkst iespēju saņemt līdzvērtīgus izglītības pakalpojumus un integrēties sabiedrībā. Sabiedrības attieksme pret šo bērnu iekļaušanu vispārizglītojošās skolās bieži vien ir noraidoša.
Paradokss – lai gan izglītības likumā paredzēta jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārizglītojošajās skolās, īpašu programmu un finansiāla nodrošinājuma tam trūkst. Lai mainītu situāciju, Rīgas rajona padomes speciālisti saaicināja kopā vispārizglītojošo skolu pedagogus, sociālos darbiniekus un jauniešu ar īpašām vajadzībām vecākus, lai izstrādātu un īstenotu integrācijas atbalsta sistēmu jauniešiem ar speciālām vajadzībām.
Eiropas Sociālā fonda atbalstu guvušā projekta vadītāja Mārīte Zaube stāsta, ka, strādājot ar dažādām programmām, Rīgas rajona padomes Izglītības un Kultūras nodaļa ne reizi vien saskārusies ar problēmu – bērniem ar speciālām vajadzībām trūkst iespēju saņemt līdzvērtīgus izglītības pakalpojumus un integrēties sabiedrībā. Savukārt sabiedrības attieksme pret šo bērnu iekļaušanu vispārizglītojošās skolās bieži vien ir noraidoša. Mārīte Zaube novērojusi, ka pārējo bērnu vecāki baidās, ka cietīs izglītības kvalitāte. Skolotāji savukārt nobažījušies par papildus darbu ar bērniem, kam nepieciešama īpaša pieeja, bet vispārizglītojošo skolu vadītāji jautā: “Kāpēc šiem bērniem būtu jānāk pie mums?”
Īsa informācija par projektu:
Projekta nosaukums:
Integrācijas atbalsta sistēmas izveide jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas rajonā
Projekta iesniedzējs:
Rīgas rajona padome
Projekta mērķauditorija:
Jaunieši ar speciālām vajadzībām Rīgas rajonā
Projekta finansējums:
Ls 49 970
Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā
Aktivitāti administrējošā institūcija:
Profesionālās izglītības attīstības aģentūra
Sadarbības partneri:
Izglītības iniciatīvu centrs un nevalstiskā organizācija „Cerību spārni”
Lai bērnus ar speciālām vajadzībām nodrošinātu ar vienlīdzīgām izglītības iespējām un viņi labāk varētu iekļauties sabiedrībā, svarīgi viņus jau skolas laikā nenodalīt no pārējiem, bet gan integrēt vispārizglītojošās skolās, uzsver Mārīte Zaube. Viņa piebilst, ka tādējādi arī apkārtējie izglītotos. Darbā viņa novērojusi, ka bieži vecākiem, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, trūkst informācijas par iespējām, tādēļ savstarpēja pieredzes apmaiņa atbalsta grupās ir ļoti svarīga. Šo iemeslu dēļ vecāku izglītošana un atbalsta grupu veidošana kļuva par vienu no projekta galvenajām aktivitātēm. Projekta ietvaros vecākiem tika organizēti semināri ar sociālajiem darbiniekiem, dažādiem speciālistiem un konsultantiem, tai skaitā jau pieredzējušām vecāku organizācijām.
Mārīte Zaube atzīst, ka pašai bijis emocionāli liels pārdzīvojums, redzot, kā vecāki sanāk kopā, atveras un dalās pieredzē, jo iepriekš viņi pavadījuši lielāko daļu laika noslēgti, dzīvojot mājās un pašu spēkiem rūpējoties par bērniem. Vecāku semināri reizēm organizēti arī kā radošās darbnīcas, lai veicinātu brīvu gaisotni un saliedētu vecāku grupas – piemēram, kopā sanākšanas reizē vecāki vienlaikus apglezno stiklu un pārrunā dažādus jautājumus. Šobrīd Mārīte atzīst: „Var just, ka atbalsta tīkls ir nodrošināts.” Atbalsta grupas darbojas, vietām nodibinātas vecāku biedrības, kas jau aktīvi iesaistījušās politikas veidošanā un organizē tikšanās ar Saeimas deputātiem.
Projekta būtiska daļa bija arī izglītojoši kursi sociālajiem darbiniekiem un vispārizglītojošo skolu vecākiem, lai mācītu, kā strādāt ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Mārīte Zaube stāsta, ka skolotāju interese bijusi ļoti liela, viņa cer, ka pedagogu izglītošanās atstās arī būtisku ietekmi uz sabiedrisko domu, vismaz skolu mērogā.
Viens no īpaši gaidītajiem notikumiem bija bērnu vasaras nometne, kuras mērķis bija integrēt bērnus ar speciālām vajadzībām un vienlaikus izglītot pārējos bērnus. Uz nometni bērniem-invalīdiem bija iespēja ņemt līdzi vienu citu bērnu, kas būtu kopā ar viņiem un arī sniegtu atbalstu dažādās ikdienišķās situācijās. Vecāki šajā nometnē nepiedalījās, lai veicinātu savstarpēja atbalsta veidošanos bērnu grupā. Dažādās nometnes aktivitātēs – veidošanā, zīmēšanā, dziedāšanā, dejošanā, pārgājienos u.c. bērni iemācījās gan labi sastrādāties, gan kopā mācīties. Mārīte Zaube atceras, ka sākotnēji daži vecāki jutušies nedroši un baidījušies, ka bērniem tā būs pārāk negaidīta pārmaiņa, tomēr nometne pierādījusi, ka bērni spēj ļoti labi draudzēties un integrēties.
Kopumā Mārīte Zaube ar prieku atzīst: „Esam pacēluši problēmu”, tomēr uzreiz piebilst, ka darbs šajā jomā nav īslaicīgs un „projekts nav risinājums – vajadzīgas arī valsts politikas izmaiņas”.
Viens no projekta pasākumiem bija arī seminārs par veselības jautājumiem, uz kuru tika uzaicināti arī Veselības ministrijas pārstāvji. Sarunā ar ierēdņiem bērnu vecāki uzsvēra, ka situācija veselības jomā ir patiešām sarežģīta – dažos gadījumos ģimenes ārsti atsakās rakstīt nosūtījumus pie speciālista, kā attaisnojumu minot klasifikācijā neesošas, kaut arī smagas diagnozes un to, ka sniegtā palīdzība nav efektīva. Kāda no māmiņām bijusi spiesta vākt līdzekļus un meklēt palīdzību ASV, pēc tam bērna veselības stāvoklis strauji uzlabojies, tomēr Latvijā mediķu attieksme bijusi skeptiska un noraidoša. Veselības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka likumos bērniem ar invaliditāti paredzētas daudz lielākas iespējas, nekā to līdz šim pieredzējuši bērnu vecāki. „Tās lietas ir labas,” atzīst kāda māmiņa, „vienkārši dzīvē nedarbojas”.
Sabiedriskās organizācijas „Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina stāsta, ka projekta semināri rosinājuši iepriekš mazāk aktīvos vecākus sanākt un kopīgi risināt dažādus jautājumus, caurskatot normatīvos aktus un nākot klajā ar likumdošanas priekšlikumiem. Eva Viļķina uzsver, ka ir svarīgi diskusiju izvērst pēc iespējas plašāk un organizēt atbalsta grupas, kurās vecāki nonāktu nevis jau esot krīzes situācijā, bet savlaicīgi, un meklētu jaunas iespējas un risinājumus.
Pēc semināriem vecāku aktivitātes Rīgas rajonā ir jūtami pastiprinājušās. Eva Viļķina stāsta, ka pašvaldību sociālie darbinieki, kas ir ciešā kontaktā ar vecāku grupām, turpina konsultēties par dažādiem jautājumiem, arī projektā iesaistītie vecāki turpina aktīvi sazināties. Projekta laikā vairāki vecāki saņēmuši drosmi veidot jaunas atbalsta grupas un pat dibināt biedrības savā apkārtnē. Tā, piemēram, Ruta no Salaspils, kura projektā iesaistījusies pēc vietējās sociālās darbinieces uzaicinājuma, tagad apzinājusi jau vairāk kā 80 Salaspilī dzīvojošos vecākus, kam ir bērni ar speciālām vajadzībām, un nodibinājusi arī oficiālu biedrību „Zelta atslēdziņa”. Pārstāvot oficiālu biedrību, Rutai tagad ir daudz vieglāk risināt dažādus jautājumus pilsētas domē, sociālajā dienestā un citviet.
Runājot par projekta vērtīgajiem ieguvumiem, „Cerību spārnu” vadītāja Eva Viļķina kā pozitīvu notikumu min bērnu nometni, kurā piedalījās arī viņas pašas meita. Sākotnēji Eva pati jutusies nedroši, atstājot meitu pirmoreiz vienu svešu cilvēku grupā, taču vēlāk pārliecinājusies, ka meita jūtas ļoti labi. Viņa piebilst, ka tā ir arī vecākiem ļoti svarīga atslodze, ja rūpes uz kādu laiku var pārņemt kāds cits, turklāt arī bērns iemācās saņemt atbalstu ārpus ģimenes. Gan šī nometne, gan dažādas citas aktivitātes Evas pieredzē apliecina, ka bērni ir gatavi pieņemt cilvēkus ar īpašām vajadzībām daudz vieglāk nekā bieži vien pieaugušie. Eva ir pārliecināta, ka daudzi vecāki labprāt saviem bērniem speciālo mācību iestāžu vietā izvēlētos vispārizglītojošās skolas, kas, pēc viņas pieredzes, būtiski maina bērnu sociālo attīstību un attiecības ar apkārtējiem. „Ir vismaz jādod vecākiem šīs iespējas,” uzsver organizācijas „Cerību spārni” vadītāja.
Eksperta komentārs:
Liesma Ose, portāla dialogi.lv valdes locekle, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas „Attīstība” docente:
Īstenojot sabiedrības integrācijas projektus, pati labvēlīgākā šķiet sociālās sistēmas pieeja: politikas pārmaiņu procesa ieviešanā iesaistīt visu ar problēmu saistīto mērķa grupu pārstāvjus. Šo pieeju demonstrē Rīgas rajona padome sadarbībā ar Izglītības iniciatīvu centru un biedrību Cerību spārni īstenotais projekts Integrācijas atbalsta sistēmas izveide jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas rajonā, kas vērsts uz jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšanu izglītības sistēmā.
Projekta gaitā veicināta jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana – dodot iespēju saprast, ka cilvēki ar speciālām vajadzībām var būt apveltīti ar īpašām prasmēm un daudz ko var iemācīt tā sauktajai normālajai sabiedrībai. Apmācīti arī speciālisti, kas nodarbojas ar šīs kvalitātes uzlabošanu – skolotāji, sociālie darbinieki, jauniešu vecāki. Priecē, ka paralēli tiešajam darbam ar mēŗka grupu un tās atbalstītājiem veikta arī plašāka sabiedrības informēšana. Šis ir viens no tiem projektiem, par kuru ilgtspēju nav šaubu un ir vēlme izteikt sirsnīgu atzinību un cieņu tā autoriem un ieviesējiem.