Raksts

Svarīga vēsts tautiešiem ārzemēs, un paldies Ditai Arājai par ierosmi — pārdomas pirmdienā


Datums:
08. decembris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Lūdzu, piedošanu iezemiešiem, bet šorīt pirmais teksts ir domāts tiem mūsu tautiešiem, kuri patlaban dzīvi veido kaut kur citur, bet ne mūsu dievzemītē. Eu! Klau, jūs tur! Hei, PAKLAUSIETIES!!! Ja? OK. Lieta tāda. Vajag braukt mājās uz Latviju. Jā, vajag gan. Ko? Latvijā nevar darbu atrast? Nu, beidz! Ziemassvētku laikā vērts atcerēties bībelē teikto: Kas meklē, tas atrod. Kas pieklauvē, tam top atvērts. U.tml. Ko? Kur dzīvosi? Eu, vecīt, nupat nekustamā īpašuma tirgus ir pilnīgi podā iekšā, sacelts vesels lērums dzīvokļu, kurus neviens nepērk, izvēle brīva! Ko? Bērnam skolas gads jau pusē? Nekas, Latvijā skolas asarām acīs klās atvasei ziedu ceļu, jo bērnu trūkst. Paprovē atrast kādu no tām skolām, kuras taisās klapēt ciet. Ja vēl pats gadījumā esi skolotājs, tad tiksi uzņemts ne tikai ar ziedu ceļu, bet arī ar pūtējorķestri, sevišķi vajadzīgi eksakto zinātņu un svešvalodu skolotāji. Tu saki, ka ārzemēs tu vari vairāk naudas nopelnīt? Kaunies par tādām merkantīlām domām brīdī, kad māte Latvija tevi sauc! Brauc mājās! Ko? Tu esi dzimis Čikāgā/Stokholmā/Dublinā/Frankfurtē/Abudabi/Pagopago un uzskati, ka tavas mājas ir tur? Blēņas! Katram latvietim sirdsstīgas sauc uz mājām, uz dzīvi Rīgā/Ventspilī/Cēsīs/Pampāļos/Tīnūžos! Brauc mājās, vai vismaz brauc šurpu!

Tā, lūk. Esmu aicinājis latviešus braukt uz Latviju, turklāt par tukšu velti, nevis par daudziem tūkstošiem latu, kā to dara ar Latvijas satiksmes ministru saistītas personas par ar Latvijas Satiksmes ministriju saistītu uzņēmumu naudu. Varbūt esat lasījuši, ka šie uzņēmumi, tajā skaitā Rīgas lidosta, kāds Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums, kā arī firma Latvijas gaisa satiksme sameta visai prāvu summu, lai ļaudis varētu braukāt pa Eiropu un stāstīt tautiešiem, ka laiks braukt mājās. Tajā skaitā tika nopirkti pat divi jauni “Land Rover Discovery” džipi. Tajā skaitā viens, kuru cilvēks, kurš satiksmes ministram ir sniedzis reklāmas konsultācijas, izmanto arī ģimenes vajadzībām. “Pats to pasākumu nerīkoja” — tāds bijis satiksmes ministra preses sekretāra komentārs, skaidrojot, kāpēc pašam ministram par to nav nekas sakāms. “Pilnīgi nesaprotama un nevajadzīga” — tā par minēto uzņēmumu līdzdalību teikusi valsts kontroliere, jo “tām nav nekāda sakara ar latviešu atgriešanos mājās.”

Un tāpēc es jūtos pat ļoti patriotisks, jo, lai arī man nav nekāda sakara ar latviešu atgriešanos mājās, es tomēr esmu izplatījis minēto vēsti, turklāt daudz efektīvāk, nekā braukājot pa Eiropu jaunā džipā, un man nav piešķirts pat velosipēds. Cits varbūt manā vietā justos apdalīts, bet tikai ne es, jo es saprotu, ka valstī patlaban ir ekonomiska krīze un nemaz nepretendēju uz finansējumu, turklāt es pat neesmu saistīts ne ar satiksmes, ne arī ar kādu citu ministru, neesmu sniedzis reklāmas konsultācijas. Nē, es labs un pretimnākošs. Paldies visiem, kuri uzklausīja.

***

Un tagad arī citiem. Varbūt portālā Politika.lv lasījāt kolēģes Ditas Arājas blogu par Ziemassvētkiem laikā, kad ārā lielākoties ir tumšs un lietains, bet gaismu tomēr var atrast. “Droši vien es arī sākšu domāt par Ziemassvētku dāvanām. Bet tas nebūs nekas graujoši apžilbinošs. Tas, visticamāk, būs kas ļoti, ļoti vienkāršs. Ļoti īpašs. Kā sveces liesmiņa. Kā dzīvā uguns, kas samīļo un aizgaiņā prom tumsas ķēmus. Baiļu ķēmus” — tā rakstījusi D. Arāja. Šo dzīvo uguni var atrast daudzviet. Paņem rokās laikrakstu Neatkarīgā, tā šogad, tāpat kā katru gadu, drukā vēstules no ļaudīm, kuriem iet pavisam grūti, bet Ziemassvētku gaismu gribas. Varbūt kādam vari palīdzēt. Ieskaties portālā Ziedot.lv un kāda tuvinieka vārdā uz Ziemassvētkiem palīdzi kādam citam. To var darīt arī starptautiski. Māsām es šogad, tāpat kā citugad, dāvinu arī ziedojumus ar organizācijas Oxfam starpniecību, māsa sociālā darbiniece noziedos medicīnas piederumus, māsa skolotāja — skolēna galdu un krēslu, bet māsa bērnudārza audzinātaja — 10 cālīšus. Citugad ziedota govs, kaza. Iespējas ir visdažādākās. Dāvināt ir labāk, nekā saņemt. Dots devējam atdodas. Sakāmvārdu ir daudz, bet Adventes laikā varam katrs un katra atrast sev labāko variantu. Palīdzēt tiem, kuriem ir grūtāk — tā ir svēta lieta jebkurā, bet it īpaši šajā gada laikā. Sveces liesmiņu kā tādu dāvāt ir grūti, tā ir patstāvīga savā gaismā un siltumā un nelabprāt ceļo. Bet tā ir skaista metafora, ceru, ka Ditas blogs uzrunājis daudzus.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!