Viena lieta ir akadēmiskais [i]grādīgums[/i], bet pavisam kas cits ir reālā dzīve, un te studenti (Latvijas Studentu apvienība) šoreiz nospēlēja krietni gudrāk par savu augstskolu vadītājiem (nepieprasīja demisiju). Šeit uzrakstu arī dažus novērojumus par Roberta Ķīļa un viņa sadarbības partneru komunikāciju pēdējā gada laikā.

Jau aptuveni gadu notiek sava veida karš, kur no vienas puses karo IZM ministrs Roberts Ķīlis un no otras puses īslaicīgi vai pastāvīgi visi pārējie, proti – Augstākās izglītības padome (AIP), LSA, Rektoru padome, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācija (LIZDA), Latvijas Koledžu asociācija, aizrotētie IZM departamentu direktori (jāuzsver G. Rēvalde un D. Ratniece) un citi darbinieki. Ja ļoti gribam, varam atrast pulciņā vēl kādu, kā arī varbūt izdotos atrast kādu Ķīļa atbalstītāju (piemēram, Latvijas Universitāte, Rīgas Juridiskā augstskola). Caur puķēm, vai arī patiesībā diezgan tieši, pret Ķīli ir Ina Druviete (Vienotība, koalīcijas partnere…), kura pašreiz ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja. Pie pēdējās arī būtiski/interesanti ir tas, ka ministru demisijas pēc likuma (Ministru kabineta iekārtas likums, Saeimas kārtības rullis) var rosināt – Ministru prezidents vai Saeima, kas izpaustos 10 deputātu rosinājumā vai kādas komisijas rosinājumā. Sanāk nelāgi Ķīlim – Druviete vada “diezgan” pietuvinātu nozares komisiju.

Kāpēc karo?
Primārais iemesls, kāpēc ir tik daudz Ķīļa pretinieku, būtu meklējams organizāciju pārmaiņu teorijā, kur gandrīz pēc visu autoru domām neatņemams pārmaiņu notikums ir bailes no pārmaiņām, jo, iespējams, nākas zaudēt savas darbavietas, pielāgoties jauniem darba apstākļiem, celt savu kvalifikāciju, pārvarēt pārmaiņu procesā radītās kļūdas – proti, ieguldīt papildu darbu no sevis. Tas ir grūti, un par to naudā maz maksā vai vispār nemaksā, īpaši šis labi pielāgojas uz aizrotētajiem IZM cilvēkiem, no kuriem daži vēl tagad nespēj pieņemt notikušo.

Protams, vēl mēs varētu arī palikt pie tā, ka opozīcijas ir tāpēc, ka neviens jau neļaus tiem no Reformu partijas te taisīt ballīti (baidās, ka no IZM reformām ar laiku varēs izzagt naudu, piemēram, augstskolu apvienošanas procesā – tur taču būtu baisi miljoni!), bet nu ļoti gribu par tik trulu un politiski zemu variantu nerakstīt, jo vēlētos ticēt, ka ne viss mūsu mazajā Latvijā ir tik ļoti slikti. Mums jāmācas uzticēties.

Vēl varbūt viss ir pavisam otrādi – Ķīlis ir slikts reformu aģents, un, ja viņu nomaina, tad atrisinās viss konflikts, jo lielajai oponentu pusei vairs nav pret ko karot. Lai nu tā būtu, ka cilvēks, kuram savulaik uzticēja vadīt Stratēģiskās analīzes komisiju, ir tik viennozīmīgi nespējīgs. Ķīļa nomaiņa man intuitīvi liek domāt par bēdīgākiem scenārijiem, primāri jau stagnācijas izpausmē.

Problēmas varētu būt iesaistīto pušu komunikācijas praksē, augstskolu biežajā vēlmē domāt tikai par savām pēcpusēm, un, lai cik tik tas bērnišķīgi neizklausītos, arī nereti sastopamā iesaistīto pušu intelekta, zināšanu un kultūras trūkumā. Vairākas no iesaistītajām pusēm regulāri izsaka populistiski tendētus paziņojumus un bieži neizjūt to, ko nozīmē kulturāla un elementāra cieņa vienam pret otru (varat pārskatīt dažu LSA valdes locekļu sociālo tīklu kontus, kur dominē agresīvitāte bez kādām ievērojamām argumentācijas pazīmēm; izteikti bravūrīga un tendencioza ir Rektora padomes juriskonsulta uzvedība publiskajā telpā; varat paskatīties cik tendenciozi LIZDA veido savas aptaujas anketas mājas lapā, kur pieprasa vai nu ministra demisiju vai arī otrs variants…arī demisiju, šeit gan nedaudz pārspīlēju, bet šī tendence ir manāma viegli –http://www.lizda.lv/lv/aptaujas?poll_id=51). Tie ir tikai daži piemēri.

Un šim visam pa virsu nāk reformu aģenta, Ķīļa, pieļautās kļūdas reformu procesā, kuras tiek uztvertas saasināti un interpretētas pēc vislielākajām prāta fantāziju iespējām. Tas ir normāli, tā organizācijas reaģē, taču šeit mums ir tāda kā ļoti, ļoti vērtīga likme – augstākās izglītības kvalitāte. Saprotami, ka sadarbojoties un izprotot situāciju analītiskāk rezultāts varētu būt labāks, bet kaujoties tas tiek kropļots. Nav svarīgi, par ko kaujas – par akreditāciju noteikumiem, par finansēšanas modeļiem vai augstskolu apvienošanu – rezultāts tiks vai nu nesasniegts, vai izkropļots. Mums fundamentāli pietrūkst uzticības reformas aģentam, ne jau tāpēc, ka viņš būtu ļaunais, bet tāpēc, ka Latvijā ir pieņemts neuzticēties politiķiem, partijām, Saeimai vai kādiem citiem politiskiem aktoriem. Daudzi no iestāžu vadītājiem, kuri karo, ir pārāk saistīti ar stereotipiem un bēdīgiem piemēriem no savas ilgās pieredzes. Tik jaunās demokrātijās kā Latvija tā diemžēl ir ierasta parādība – skumja pieredze un neuzticība. Sadarbība būtu milzīga drosmes parādīšana, ka cilvēks var pārkāpt sev pāri un uzticēties.

Rektoru padomes izgājiens un studentu prātīgums
Tas, ko izdarīja rektori, bija, manuprāt, milzīga glupība, jo a) turpina karu b) neapdomīgi izsauca uz sevi uguni (sabiedrības reakcija bija atbalstoša ministram). Vēlāk gan Latvijas Mākslas akadēmijā augstu stāvoša amatpersona izteiksies, ka tik skarbi nemaz nebija domāts, tas drīzāk esot bijis aicinājums uz komunikāciju, jo rektoriem nemaz nav tādu tiesību pieprasīt demisiju. Mediji nevīžo to tā pasniegt un izskaidrot, izlasot ziņas, var rasties sajūta, ka rektoriem ir šādas tiesības pieprasīt ministra atkāpšanos. Lai vai kā, dienu pēc šī paziņojuma notika LSA Domes sēde, par kuru klīda baumas, kuluāru runas, ka arī studenti vēl vairāk pielies eļļu ugunij (arī prasīs demisiju). Uz Domes sēdi ieradās arī ministrs, likās, ka nu jau būs un kāds sāks jau klaigāt vai pieklājīgi palūgt ministram aiziet no sava amata, taču nē. Tas, kas notika, bija dialogs un saruna ar ministru, kurā viņš skaidroja vairākas pārprastas vai nesaprastas lietas. Pēc diskusijas (kurai bija neitrāls moderators) studenti izveidoja darba grupu…kurā nu kādam (piemēram, prezidentam) taču vajadzēja rosināt to demisiju (lasi, spēlēt uz sabiedrības domu, spiedienu, medijiem), taču nē! Vairāku augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji nolēma turpināt sarunāties ar ministru, sūtīt viņam papildus jautājumus, lai ministrs sniedz konkrētas atbildes – lai ir skaidrība (noteiktā laika termiņā). Ja vairākas reformu norises būtu skaidrāk nodefinētas (nevis tikai valdības deklarācijā vai kādos papildu tā rīcību plānos), daudz studentu pārstāvju (augstskolu studentu pašpārvaldes) būtu krietni pozitīvāki pret sadarbību. Latvijas Studentu apvienība parādīja, ka tā nav tikai tās prezidents, kuram ir personiskas dabas konflikti ar ministru (piemēram, nepatika), bet gan kas daudz, daudz vairāk- labi strādājoša vienība, kura spēj veidot konstruktīvus priekšlikumus, risinājumus, nevis tikai spēlēties ar polemiku. LSA būtu spējīgi būt labs partneris, tagad jautājums vai ministrs atbildēs, jo kā tautā saka – the damage is done (kaitējums ir nodarīts). Tas nozīmē, ka arī ministram sev būs jāpārkāpj pāri un jābūt relaksēti brīvam, atvērtam un vissvarīgākais – precīzam attiecībā pret sadarbības partneri, aizmirstot to, ka pirms tam ir bijis konflikts.

Citreiz tā domāju, nu nevar būt viss pie mums tik slikti, vienmēr kādu atlaiž, vienmēr kāds kaut ko uzmet, samelo, ir oligarhs, sorosists un tā vienmēr un tā joprojām, nu nekas nav labi. Uzskatu, ka Ķīlis ir gana pieņemams intelektuāls cilvēks, kuram varētu noticēt, uzticēties un ar kuru sadarboties. Reformu gaitā neizbēgami radīsies kļūdas gan reformu aģentam, gan iesaistītajiem aktoriem, nevajag to visu pārspīlēt, bet apsvērt ar vēsu galvu, jo nu nekļūdās jau tikai tas, kurš neko nedara.

***
Viedokļu dažādībai aktuāli raksti:
LSA prezidenta kritika ministram, kur vairākos punktos tiešām var nolasīt ministra kļūdas – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/edvards-ratnieks-ministru-kabinets-aptureja-kila-virzita-braka-projektu-beidzamaja-virzibas-posma.d?id=42645896

Rīgas Juridiskās augstskolas Studentu asociācijas skaidrojums, kāpēc tā izstājās no LSA, arī šeit ir vairākās patiesības – http://www.ir.lv/blogi/izglitiba/rigas-juridiskas-augstskolas-studentu-asociacija-izsaka-neuzticibu-edvardam-ratniekam-un-izstajas-no-latvijas-studentu-apvienibas

Rektoru padomes demisijas pieprasījums un Ķīļa atbildes komentārs: http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinata-19-29-rektoru-padome-izsaka-neuzticibu-kilim-ministrs-atbild-ar-to-pasu-13966670