Raksts

Struktūrfondu nauda valsts institūciju labirintos


Datums:
09. marts, 2006


"Diena" 03.02.2005

Delna jau četrus mēnešus seko līdzi ES struktūrfondu (SF) sadales procesam, piedalās SF uzraudzības komitejas un Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejas sēdēs, veic intervijas ar SF sadalē iesaistītajām personām un projektu pieteicējiem un analizē korupcijas risku SF vadības sistēmā. Šā raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dažās ilustratīvās atziņās un aicināt uz ātru aktīvu rīcību situācijas uzlabošanai.

Atklāts konkurss ar ekskluzīvu atlasi

Katra nevalstiskā organizācija sadarbībā ar ārvalstu partneriem vai Eiropas institūcijām līdzīgi biznesa vides pārstāvjiem pārzina vispārējus un pašsaprotamus pieņēmumus par normālu konkursu norises kvalitāti. Ir virkne pazīmju, kas apliecina, ka attiecīgā iestāde patiesi vēlas saņemt viskvalitatīvākos iesniegumus un to trūkums ir pamats aizdomām par pretējo.

Vispārējas pazīmes ir šādas:

– visai projekta informācijai publiskošanas dienā ir jābūt galīgai, pilnīgai un saprotamai (gan par projekta mērķiem, gan prasībām pieteicējiem, gan vērtēšanas kritērijiem un attiecināmajām izmaksām). Noteikumi pēc izsludināšanas nedrīkst mainīties;

– visai informācijai ir jābūt pietiekami specifiskai un detalizētai (konkrēts projektu iesniegšanas termiņš, datums un laiks, līdz kuram projektam ir jānonāk atbildīgajā iestādē);

– visi vērtēšanas kritēriji un procedūra ir publiskoti, zināmi, skaidri, pamatoti un caurlūkojama;

– projektu sagatavošanai ir jābūt paredzētam saprātīgam laikam (organizētāji ir pamatoti aprēķinājuši un atvēlējuši iesniedzējam pietiekamu laiku pieteikuma, tehnisko specifikāciju, cenu aptauju, bankas atzinumu sagatavošanai). Būvniecības projektiem saprātīgs laiks nav īsāks par 2—3 mēnešiem;

– projekta gatavošanas laikā atbildīgās iestādes ir atvērtas un pieejamas visiem papildu jautājumiem un sniedz arī rakstiskas saistošas atbildes. Iestāde aktīvi rīkojas, lai novērstu informācijas deficītu (biežāk uzdotos jautājumus publicē mājaslapā internetā);

– tiek noteikti vērtēšanas un atbildes sniegšanas termiņi, kas netiek pārkāpti;

– konkursa noslēgumā iesniedzēji tiek aktīvi un detalizēti informēti par iegūto vērtējumu (punktu skaits pēc vērtēšanas kritērijiem). Noraidītos projektu pieteikumus var uzlabotus iesniegt atkārtotajos projektu konkursos.

Šis standarts SF līdzekļu sadalē netiek pildīts. Pirms projektu konkursiem nav pieejama savlaicīga un pilnīga informācija, netiek noteikti atklāti un godīgi spēles noteikumi, un tiek slēpti finansējuma saņēmēji. Tas rada augsni pamatotām aizdomām, ka SF sadalē daudz lielāku lomu spēlē labas pazīšanās, nevis labas pārvaldības principi.

Mulsinošu piemēru piedāvā Izglītības ministrijas prakse. Formāli ir paredzēts, ka aktivitātei Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās piešķirtais finansējums (9,2 milj. EUR) jāsadala atklātā projektu konkursā. Ministrijas ierēdņi tik viegli nepadodas un ievieš savu filtru: projekta pieteicējam ir jāpiedalās Ideju konkursā, lai iegūtu IZM atļauju piedalīties atklātā (!) projektu konkursā. Šāda prakse ir patvaļīgs IZM izgudrojums, jo ideju atlasi pirms projektu konkursiem neparedz neviens dokuments.

Turklāt pirmais Ideju konkurss bija norisinājies jau tālajā 2003.gada oktobrī, kaut arī šā gada janvārī izsludinātā otrā Ideju konkursa nolikums nosaka, ka projektu idejām ir jāatbilst programmas vadlīniju kritērijiem. Tie tika izstrādāti un pieņemti tikai 2004.gada jūlijā. Tātad 2003.gada Ideju konkurss ir norisinājies bez jebkādiem kritērijiem, un atliek tikai secināt, ka jau tad SF finansējuma daļa tika iezīmēta kādiem noteiktiem saņēmējiem. Finanšu ministrijas reakcija pēc attiecīgā Delnas ierosinājuma bija skaidra norāde IZM novērst šādu sistēmas izkropļojumu.

Projekti top pirms konkursa

Ekskluzīva informācija arī dažiem uzņēmējiem varētu būt palīdzējusi tikt pie programmā Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dalītās naudas. Projektu konkurss minētās programmas ietvaros hronoloģiski norisinājās šādi:

– programmas vadlīnijas jeb konkursa nolikums top jau 2003.gada novembrī;

– kā apgalvo vairāki konsultanti, jau tad sākās projektu sagatavošana;

– programmas vadlīniju galīgais variants tiek apstiprināts ERAF vadības komitejā 2004.gada 13.jūlijā;

– 29.jūlijā LIAA to publisko internetā;

– 12.augustā tiek sākta projektu pieņemšana (tiek izsludināts projektu konkurss);

– projektu iesniegšanas gala termiņš netiek noteikts;

– uzreiz notiek pirmo pieteikumu vērtēšana, un 25.oktobrī tiek noslēgti jau pirmie trīs līgumi;

– 5.oktobrī programma tiek slēgta, jo tie, kas sāka laikus projektus gatavot, ir izsmēluši trim gadiem paredzēto summu.

Acīmredzami uzvarējušie projekti jau tapa, vēl pirms konkurss tika izsludināts. Savukārt tādus varēja rakstīt tikai tie uzņēmēji, kuriem bija laba informācija par to, ka viss ir jādara ātri, negaidot ne oficiālu vadlīniju izsludināšanu, ne LIAA akreditēšanu, ne konkursa atvēršanu. Turklāt masu medijos visu laiku tika uzsvērts, ka ar struktūrfondu apgūšanu viss kavējas, vadlīniju vēl nav, Ministru kabineta noteikumu nav un potenciālās administrējošās iestādes akreditāciju vēl nav izgājušas, radot iespaidu, ka laika vēl daudz un finansējumu tik ātri jau neapgūs.

Finansējuma saņēmēji tiek slēpti

Lai arī jau pagājušā gada novembrī SF uzraudzības komiteja konceptuāli atbalstīja Delnas priekšlikumu, ka jāpublisko informācija par atbalstītajiem projektiem, jautājums ir iestrēdzis ministriju gaiteņos un SF administrējošajām iestādēm vēl joprojām nav pienākuma šādu informāciju paust. Līdz šim Lauku atbalsta dienests ir atklājis tikai saņēmēju nosaukumu un finansējuma apjomu. Būtiskā informācija par finansētajām aktivitātēm un projekta īstenošanas vietu tiek slēpta. Nav zināms ne tas, kura no daudzajām Latvijas zemnieku saimniecībām Kalniņi ir saņēmusi finansējumu, ne arī tas, kas ar šo naudu tiek darīts.

Pirmās atziņas norāda, ka struktūrfondu sistēmā ir pārāk daudz neskaidrību un pārāk augsts korupcijas risks. Tieši tāpēc nepieciešama steidzama atbildīgo ierēdņu, politiķu un nevalstisko organizāciju rīcība. Tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams novērst nezināšanas kļūdas un apkarot ļaunprātību.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!