Raksts

Steidzami meklēju marsieti!


Datums:
22. augusts, 2013


Foto: Sam Howzit

Analītiskā strukturālisma spožums un posts pseido-neo-padomiskā plurālisma, post-modernisma eksperimentiem un anarho-sindikālismam pakļautā ultra-liberālā Latvijā. [i]Ironiskā versija.[/i]

Kas gan es būtu par latvieti, kad vērojot norises internetā vidē, atteiktos piedalīties diskusijā par zinātni? Papildus, kolēģi uzkurināja interesi Twitter vidē ar “revolveržurnalistikas” cienīgu diskusiju tempu. Iztika bez upuriem, bet tuvu bija.

Ja jau vajag piedalīties, tad pirmo stundu laikā centos noskaidrot, kāda informācija par tēmu ir uzkrāta Latvijas resursu dzīlēs. Atklāti sakot – nekas īpaši izcils, lai neteiktu – oficiālā informācija ir nabadzīga. Jau sāku smīnēt, bet lai pārbaudītu pieņēmumus, izmēģināju laimi kopā ar mūsu laikmeta cilvēka labāko draugu – interneta meklētāju. Sacīsim atklāti – draugs mani pārsteidza labākā nozīmē, bet vienlaicīgi rosinot vienu, bet būtisku atziņu – mēs sēžam dziļā „analītiskā” bedrē un hroniski nespējam izlemt – kāpt ārā vai turpināt analizēt?

Vispirms aplūkosim drauga sagādātos dārgumus.

Drauga draudzene – ministrija, savu iespēju robežās ir publicējusi vieglā valodā rakstītu prezentāciju – cipartabulu par finansējumu. Tajā pat vietnē ir arī pārskata par zinātnes institūcijām un normatīvo regulējumu. Pieminēšu tikai to, ka tas neaptver visus normatīvos aktus. Mazliet precīzāk ar līdzīgu informāciju var iepazīties, citā, diezgan interesantā vietnē, kurā ir publicētas pētniecības izmaksu vadlīnijas – kā labāk atskaitīties par zinātnes finansējumu. Protams, vajag piebilst, ka šo pasūtījumu ir veikusi mūsu drauga draudzenes draudzene – tāpēc iespējams viena draudzene nezina ko dara otra. Papildus informācija par Latvijas augstskolu zinātnisko darbību ir gūstama citā draudzenes mājas lapas sadaļā. No šīs sadaļas – interesantākā būtu publikācija par situāciju zinātnē, kurā faktiski ir jaunākā informācija, protams līdz 2009,gadam, bet statistiskas regulāra atjaunošana ir tehnisks uzdevums. Jebkurā gadījumā visnotaļ cienījami resursi! Un ne tikai! Draudzene ir gājusi vēl tālāk un pie cita izpildītāja (to gājienu gan nesaprotu, kāpēc gan nevar vienā vietā uzkrāt ekspertīzi?) ir pasūtījusi vēl vairāk ekspertīzes un vēl vairāk analīzes par zinātni. Draudzenes mājas lapā vispirms jau kontekstā ar zinātnes institūciju izvērtējumu ir vairākas publikācijas, no kurām interesantākais ir pārskats par zinātni, kas satur jaunāku informāciju, līdz 2010.gadam (ja kādam ir nepieciešama vēl jaunāka – laipni lūdzu pie vecākā brāļa – EUROSTA’a). Gandrīz vai identiska informācija par zinātnes izvērtējumu ir nopublicētā arī BIRTI mājas lapā (90% sakritība), bet tur iestājas kaut kāda autorība un tiesības. Tāpēc pirms citējam – esat uzmanīgi – viens kļūdains solis un paši saprotiet, kāda policija klauvēs pie Jūsu namdurvīm. No otras puses palūkojoties uz zinātnes izvērtēšanu aktīvs un liels darbs tiek veikts lietpratīgās, sapratīgās, inteliģentās, gudrās, viedās, veidās, S3, I3S, RIS3 un kādas vēl tur stratēģijas izstrādes jomā. Vispirms jau draudzene ministrija godprātīgi publicē diskusiju dokumentu, bet galvenais izstrādātājs – visu pārējo projekta dokumentāciju. Visnotaļ apsveicama iniciatīva un to saku bez ironijas. Un ne tikai! Ja ir vēlme studēt zinātnes finansējuma analītisko aspektu, statistiku un iegūt zināšanas par zinātnes sasaisti ar uzņēmējdarbību, visnotaļ varu rekomendēt apmeklēt šo virtuālo bibliotēku. Gribētos visā šajā informācijas plūsmā un eiforijā pieminēt arī LIAA, pirms pāris gadiem veikto Latvijas nozaru izpētes projektu, kur līdzīga informācija (snapshot metode) ir apkopota, ietverot arī zinātni.

Un tas nav vēl viss! Ir vēl citas (iespējams ka vis-vis-pareizākās) ekspertīzes un analīzes! ERAWATCH projekta ietvaros ik gadus Latvija un citas valstis sagatavo visnotaļ cienījamus pārskatus par zinātnes attīstības progresu (regresu?). Informācija ir pat analītiski salīdzināma, jo tiek izmantoti identiska ziņojuma struktūras instruments. Latvijas 7. IP nacionālais kontaktpunkts (lai arī ko tas nozīmētu) strādā un publicē veiksminiekus zinātnē. To arī varam analizēt. Nemaz nerunājot par visas administrācijas darbu. No kosmosa līdz nanodaļiņai – viss ir aptverts, uzskaitīts, analizēts, norādīts, aizrādīts, pierādīts un vienkārši radīts.

Ja, informāciju vēl papildinātu ar dažādiem zinātnes finansēšanas modeļu salīdzinājumiem un norādēm, tad noteikti saņemtu īpaši rupjus komentārus. Man radās pat aizdomas, ka esmu vienīgā persona Latvijā, kas līdz šim neko nav pētījusi un analizējusi zinātnes jomā!

Uh, kā viss notiek, ik gadu, kāds jauns izvērtējums, kāda jauna iniciatīva, skatāmies, pētām, piesaistām ekspertus, piesaistām citus (daudz pareizākus!) ekspertus, tad vēl izcilākus, tie strādā galvu nepacēluši un kafijas krūzi nenolaiduši. Sabiedrība kūsā, diskutē, prasa – kur nauda (pareizāk sakot prasa – kāpēc naudas tik maz?). Nosakām prioritātes, pamatojam, pierādām, noraidām, atceramies un atkal ceļam gaismā. Zinātnieki diskutē, politiķi komentē, Twitertauta reaģē, pārpublicē – vārdu sakot Latvijā, visās tā malās, no Kolkas mežiem līdz Šķaunes pļavām, skan klaviatūras darba duna! O! Piedodiet! Interneta laikmetā darba duna var skanēt arī Atamakas tuksneša smiltīs un pat Pamira kalnos, ne tikai Latvijā.

Jautāsiet, bet kur tad ironija?

Viens latviešu politikas klasiķis ir sacījis, ka ir divas iespējas sakārtot tēvu zemīti – fantastiskā un reālā, – fantastiskā latvieši paši pieņems lēmumu par zinātnes attīstības prioritātēm, finansējumu un ilgtermiņā to īstenos, reālā – atbrauks marsieši un palīdzēs. Nezinu kā citi, bet vienmēr esmu bijis reālists. Tāpēc, ja kāds ir redzējis mazu, zaļu ar lielām acīm un baltām ausīm (nejaukt ar Čeburašku!), lūdzu TW!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!