Raksts

Stāvparka izmantošana, lai nodarbotos ar transportmiju — jaunvārdi latviešu valodā


Datums:
29. septembris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Transportmija un stāvparks. Lūk, divi jaunvārdi, kurus nāksies iemācīties Latvijas Republikas iedzīvotājiem, vismaz tiem, kuri nodarbojas ar to procesu, kurš patlaban saucas "park and ride" - tātad, noliec savus spēkratus lūk, šajā vietā, un tālāk brauc tramvajā vai trolejbusā. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir tā, kura izdomāja šos divus jaunvārdus, un nu laiks rādīs, cik lielā mērā latvieši būs vai nebūs gatavi tos pieņemt.

“Tautas” partijas pārstāve Rīgas domē Sarmīte Pīka ir mīļi, lai arī visnotaļ naīvi, pateikusi, ka tas ir jauki, ka vārdi tiek latviskoti, “jo latviešu valoda ir daudz bagātāka par angļu.” Šī draiski tautiskā apgalvojuma absolūto nepatiesību var konstatēt kaut vai aplūkojot latviešu-angļu (mazāka) un angļu-latviešu (daudz lielāka) vārdnīcu, bet lai nu “Tautas” partijas pārstāve paliek pie savām ilūzijām. Plašāks jautājums ir par jaunvārdu akceptēšanu. Paralēles varam meklēt datoru pasaulē. Jā, “dators” ir aizstājis “kompjūteru” (lai gan “dators”, protams, latvisks vārdiņš nu gan nav). Protu “lejupielādēt,” nevis “daunlodēt.” Veikalos meklēju “zīmolu,” nevis vairs “brendu.” Taču joprojām datorā ir “fails,” nevis “datne,” to turpina darbināt “procesors,” nevis … hm, patiesībā nezinu, vai kāds jau ir pamēģinājis latviskot jēdzienu “procesors.” Piedāvāju datapstrādierīce. Sarežģītības ziņā analogs jēdzienam “transportmija” tas varētu arī būt. Par to, vai ļaudis būs gatavi šāda veida jēdzienus izmantot ikdienas leksikā, acīmredzot šaubās arī minētā LZA komisija, jo tā jēdzienam “transportmija” ir piedāvājusi arī saīsinājumu: P&R. Tas jau sāk likties pavisam mistiski. Lai gan, protams, mūsu valsts piedalās NATO, nevis ZALO darbā.

Grūti ir ar valodas lietām, patlaban šķēpi tiek lauzti arī ap to, kā saukt mazo salu Atlantijas okeāna ziemeļos, kuras galvaspilsēta saucas Rejkjavīka. Atkal kāda no latviešu valodas vecināšanas komisijām lēmusi, ka to sauc nevis Islande, kā tas ilgstoši ir bijis, bet gan “Īslande,” jo tas esot tuvāk tam, kā attiecīgo vārdu izrunā paši salas iedzīvotāji. Šodien Dienā kāds tulkotājs ir aizrādījis, ka patiesībā salas iedzīvotāji vārdu izrunā kā “Istlante.” Turklāt viņš pilnīgi pareizi aizrādījis, ja komisijai tik ļoti rūp tas, kā valstu nosaukumus izrunā to iedzīvotāji, tad tūdaļ pat mums jālabo saraksti un turpmāk jārunā par Inglandi (vai pareizāk sakot par Junaitedkingdomu), Frānsu, Doičlandi, kā arī (ak, šausmas!) Magjarorszagu (tas būtum vārds, ar kuru savu valsti apraksta ungāri) un Škiperiju (albāņi). Nemaz nerunājot par kaimiņiem Ēstijā, Rosijā un Bjelarusā.

Neskatoties uz “Tautas” partijas pārstāves pārliecību, latviešu valoda nav īpaši plaša valoda, turklāt tās glābšana no Padumjās savienības rusifikācijas sekām notiek brīdī, kad globalizācija (pasaulizācija?) spiež regulāri mācīties pavisam jaunus jēdzienus. Labi, ka kāds par to domā. Bet pievienojos Sarmītei Pīkai domā, ka vārds “transportmija,” iespējams, ir pārlieku sarežģīts. Lasītāji, kādas ir jūsu domas?

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!