Raksts

Starp mašīnām, motoriem, meitenēm (…)


Datums:
29. aprīlis, 2009


Autori

Bezdarbnieka blogs


Jau iepriekš minēju, ka vakar biju NVA informācijas dienā. Godīgi sakot, šobrīd uz to visu skatoties, es tiešām neizprotu šī pasākuma jēgu. Ja neskaita, ka attiecīgā filiāle varēs mistiskajā atskaitē ierakstīt, ka bija ieradušies daždesmit darba meklētāju un darbiniece tāda un tāda veica informēšanu un stratēģiski svarīgās informācijas izklāstu.

Atkal bija jānoklausās, kas draud par laicīgu neierašanos atrādīties, kādos gadījumos bezdarbnieka statuss tiek atņemts un, ko darīt, ja pēkšņi esat nomiris. Ironizēju. Patiesība par NVA organizētajiem kursiem bezdarbniekiem ir vēl skarbāka par pašu bez darba palikušo daudzumu valstī.

Kursu rīkošanas iespējas esot ļoti ierobežotas. Gribētāju ir ļoti daudz. Faktiski tas nozīmē, ka tikai pēc aptuveni diviem mēnešiem, jūs uzziniet kaut kādu informāciju par kursiem. Tas nav tā, kā es savā rožainajā iztēlē biju iedomājies, ka cilvēki, kuriem savā profesijā izredžu atrast darbu nav, var iestāties NVA organizētajos kursos, lai atrastu darbu citā profesijā. Turklāt nekāda informācija par to kādi kursi ir pieejami vispār netika publiskota. Tas viss esot individuāli pārrunājams pie sava inspektora.

Bērnības dienu draudzene no kaimiņsētas smilškastes stāsta, ka izcīnījusi norīkojumu uz B kategorijas autovadītāju kursiem, jo tad viņu ņemtu darbā konkrēts uzņēmums. Tomēr ar to vēl stāsts nebeidzas. Kursu norises vietā ir iestāšanās eksāmeni, kuros ir jautājumi stilā – kurš ir dziļākais okeāns, nosauciet zīdītāju, kas dzīvo ūdenī u.tml. Lieki piebilst, viņa šajos kursos izkrita, laikam jau neuzminēja dziļāko okeānu. Un tāds ir valsts atbalsts bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū.

Pati informācijas (diena) pusstunda bija ļoti vienmuļa. Vispārzināmi fakti, kurus tev jau pirms tam trīsreiz katrs darbinieks atgādina (un tomēr atkārtošana zināšanu māte). Sieviete vienmuļā balsī lasīja uz lapām izdrukātu prezentāciju. Gluži kā skolā, kad skolotāja lasīja skolas iekšējās kārtības noteikumus un pēc tam visiem bija jāparakstās žurnālā. Situācija tieši tāda pati.

Tas arī viss, ko valsts ieplānojusi pagaidām darīt manā labā. Turpmāko mēnesi un drusku man jābūt īpaši uzcītīgam darba meklētājam un jāatrod, kur strādāt. Pēc tam pārrunas ar aģentūras inspektoriem, kas varbūt līdz tam laikam jau vairs nebūs aģentūra.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!