Labdien, lasītāji!Pirms kāda brīža blogā rakstīju par Vienotības nevēlēšanos akceptēt Zatlera Reformu Partijas (ZRP) domu par koalīciju ar Saskaņas centru (SC) un rakstīju "come oooooooooooooooon", tā aicinot Vienotību beigt ākstīties un ķerties pie darba.
Šodien tas pats man jāsaka Valdim Zatleram. Vakar Rīgas pilī viņš kopā ar Valdi Dombrovski (Vienotība) un Raivi Dzintaru (Nacionālā apvienība, NA) tikās ar pēcteci Valsts prezidenta amatā Andri Bērziņu, tapa aicināts padomāt par plašāku koalīciju nekā piedāvāto “50+6” variantu, un paziņoja, ka nē, nekāda paplašināšana nebūs, jo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) bezpartejiskā pārstāvja Jāņa Dūklava atstāšana zemkopības ministra amatā nozīmētu “tārpu” klātbūtni valdībā. Nekas īpaši ātrs šajā procesā nenotiks, jo Bērziņš Saeimas balsojumu par valdību pieļaus tikai tad, kad visas attiecīgās institūcijas būs sniegušas savu viedokli par izvirzītajiem ministru kandidātiem un Dombrovskis būs iesniedzis valdības deklarācijas projektu. Tāpēc ir vēl laiks pārdomāšanai.
Valsts prezidentam nepārprotami ir taisnība, ka proponētā 50+6 koalīcija nevar būt pati stabilākā, jo neatkarīgi deputāti ir citā statusā nekā partiju pārstāvji. Nevaru piekrist šīs domas ekstrēmajam variantam — valdība ar visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvniecību, jo opozīcija parlamentārā iekārtā tomēr ir būtiska. Taču jautājumā par Dūklavu ir konstatējams tas, ka lauksaimnieku organizācijas visai vokāli ir pieprasījušas viņa atstāšanu amatā, jo viņi uzskata, ka viņš darbu ir veicis godam un nebūtu nomaināms tieši tagad, kad notiek diskusijas par Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada beigām. Tas ir viedoklis, kuru ir vērts ņemt vērā, jo lauksaimnieki protams drēbi pazīst labāk nekā citi.
Zatlers acīmredzot baidās par to, ka “zaļo zemnieku” klātbūtne koalīcijā nozīmētu Puzes ķeizara klātbūtni un leģitimēšanu. Taču situācija ar ZZS patlaban ir ļoti citādāka nekā tā bija 10. Saeimā. Šoreiz apvienība būtu viena no četrām, nevis viena no tikai divām koalīcijas partnerēm. Tas, savukārt, nozīmē, ka jebkādus centienus, piemēram, mīkstināt noteikumus par naudas atmazgāšanu, kā tas bija 9. Saeimas laikā, valdība viegli varētu apturēt. Zatlera vēlmi atbrīvot Latvijas politiku no oligarhiem var saprast un atbalstīt, taču, ja šoreiz tas notiek upurējot valdības stabilitāti, tad tas nav pats labākais variants. Piedevām, 50+6 koalīcijai būs jārēķinās ar ārkārtīgi rūdītu un viltīgu opozīciju, ja tajā būs gan “zaļie zemnieki,” gan arī Kremļa partneri no SC. Neesmu nekāds ZZS fans, uzskatu, ka apvienībai nāktu tikai par labu atteikšanās no Ventspils partijas, taču šajā gadījumā “zaļajiem zemniekiem” Saeimā nav pietiekami lielas teikšanas, lai bezrūpīgi nodarbotos ar nedarbiem, kā tas bija 10. Saeimā. Arī tad, ja tā balsos kopā ar SC, 50+6 koalīcijai ir pietiekami daudz balsu, lai novērstu nepareizu lēmumu pieņemšanu. Protams, ar nosacījumu, ka pati koalīcija ir vienota, un ņemot vērā notikumus pirmdien un otrdien, par to nu īpaši droši nevaram būt. Taču mēģināts nav zaudēts, un šoreiz tomēr būtu ļoti labi, ja Zatlers atteiktos no savas “sarkanās līnijas.” Latvijas problēmas patlaban ir pārāk būtiskas, lai vienam cilvēkam ļautu nodarboties ar spēlītēm.
Pats Zatlers būtībā ir zaudējis visu cieņu. Manuprāt, viņš patlaban ir tādā pat situācijā, kādā bija pirms četriem gadiem, kad kļuva par Valsts prezidentu. Tāpat, kā toreiz (“Es esmu … jā, kas es esmu?), viņš īsti nesaprot vidi, kurā atrodas. No Rīgas pils, kur viņu apčubināja, no kuras un uz kuru viņš devās konvojā ar policijas eskortu, un kurā viņš bija galvenais teicējs ar nudien elegantu dzīvi, viņš ir nonācis tajā vircas bedrē, kāda ir parlamentārā politika mūsu valstī. Pēc kaunpilnās sakāves Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās, kur par viņu nebalsoja 11 no viņa paša koalīcijas pārstāvjiem, cilvēkam vajag saprast, ka viņš vairs nav lielākais puika smilšu kastē. Ja viņš to nespēj pieņemt, tad droši vien ir laiks nolikt mandātu un atgriezties medicīnā. Jo, saku vēlreiz, spēle patlaban ir pārāk nopietna, lai viens cilvēks varētu to apgāzt. Vismaz eksperimentālā kārtā, lai Dūklavs paliek Zemkopības ministrijā un lai Latvijai ir koalīcija, kas nevis 50+6, bet gan 63+6 … cita starpā tāpēc, ka tas nodrošina konstitucionālo vairākumu Satversmes grozīšanai, ja tas kļūst nepieciešams.
Jauku visiem dienu!