Raksts

Šodien: Viena laba ziņa, viena slikta ziņa


Datums:
07. aprīlis, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Labā ziņa: Satversmes tiesa ir noraidījusi atsevišķu ļautiņu centienus, sagraut Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību. Viņi vēlējās, lai ST noraida Lisabonas līgumu, kuru Saeima ratificēja jau visai sen. Cita starpā viņi apgalvoja, ka sabiedrība par Lisabonas līgumu nav bijusi pietiekami labi informēta. Te nu jāsaka, ka sliņķim, kurš visus skolas gadus ir bastojis un nemācījies, nav tiesību pēc tam sūdzēties par izglītības kvalitāti, un te ir precīzi tas pats variants -- informācijas par Lisabonas līgumu bija pārpārēm, ja vien kāds nebija pārāk neizdarīgs, lai to ņemtu vērā.

Pieteikumā bija arī plašāks, lai arī nebūt ne oriģināls jautājums, proti — Lisabonas līgums Latvijai it kā atņemot daļu suverenitātes. Te tiek ignorēts viens būtisks jautājums, proti — Latvija daļu suverenitātes atdeva tad, kad iestājās Apvienoto Nāciju organizācijā, daļu atdeva tad, kad iestājās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, daļu atdeva tad, kad iestājās Eiropas padomē (ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu komplektā), daļu atdeva tad, kad iestājās Pasaules tirdzniecības organizācijā u.tml. Neatceros, ka kaut vienā no minētajiem gadījumiem būtu sākusies īpaša ažiotāža par suverenitātes “zaudēšanu.” Tā izskanējusi vien NATO un arī Eiropas Savienības gadījumā. Runāsim atklāti. Kāds, kas domā, ka Latvijai vajadzētu palikt ārpus pasaules spēcīgākās militārās alianses un ļaut liktenim Krievijas tuvajās ārzemēs veidoties pašam par sevi … tas vai nu ir apzināts Latvijas ienaidnieks, vai arī, piedodiet, ir vienkārši apdauzīts. Eiropas Savienība nav īpaši atšķirīga organizācija, tā Latvijai piešķir nevis militāru, bet gan ekonomisku drošību. Grozies kā gribi, bet Eiropa nav vainīga pie tā, ka Latvijā patlaban ir ekonomiska krīze. Jā, tā ir smagnēji birokrātiska organizācija, kurā nesamērīgi liela teikšana atsevišķos jautājumos ir smagsvariem (ta, starp citu, ir problēma, kuru daļēji risina minētais Lisabonas līgums), taču arī šajā gadījumā nevar būt absolūti ne mazāko šaubu, ka tajā būt ir labāk, nekā tajā nebūt. Jā, kaut vai naudas dēļ. Jā, kaut vai tāpēc, ka būt pie galda ir labāk, nekā ļaut citiem par sevi spriest, klāt neesot. (Un nebūsim ne mirkli naivi — arī ārpus Eiropas Savienības Latvijai būtu jāpilda vairums ES noteikumu, ja vien tā vēlētos ar ES, tajā skaitā ar Lietuvu un Igauniju, tirgoties.) Pašreizējo krīzi pārvarēt bez Eiropas naudas būtu krietni smagāk, nekā to pārvarēt ar Eiropas naudu. Un Latvija ir pilna ar projektiem, kurus daļēji vai lielākoties finansējusi ES. Arī no tā atteikties būtu pilnīgs neprāts. Satversmes tiesas spriedums — šodien labā ziņā.

***

Šodien sliktā ziņa: “Tautas” partija acīmredzot kā nevar, tā nevar atkratīties no partijas īpašnieka pārliecību par lielākajiem kretiniem. Dievs pasargi, šo vārdu negribu šajā gadījumā konkrēti attiecināt uz konkrētu cilvēku … bet nupat ziņots, ka TP Rīgas domes vēlēšanās piedāvās nevienu citu, kā lielo muldētāju no fermas Gundaru Bērziņu. Vai viņš vispār dzīvo Rīgā? Kaut kā nav dzirdēts. Un vai tiešām Rīgai ir vajadzīgs mērs, kurš ik reizi, kad atver muti, no tās birst laukā tādas “pērles,” ka turies vien? Šis nav labāks variants kā buldozers, kurš lielās, ka viņš Rīgu vadīšot tāpat, kā to dara “līderi” Krievijā. Buldozera kundze droši vien priecājas — Maskavas fīrera sieva ir viena no bagātākajām ženščinām visā plašajā krievzemē. Bet mūsu valstī nav vajadzīgs nedz tas, nedz arī cilvēks, kurš neprot atšķirt patiesību no politiski dzītas fantāzijas. Tā, lūk, šodien ir sliktā ziņa.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!