Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI
Vai “krāpnieku” dēļ jāliedz iespēja uz valsts atbalstu nodokļu atlaižu formā pretendēt biedrībai, kurā apvienojušies cilvēki ar kustību traucējumiem vai Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, kuru palīdzība sev nozīmē atspaidu visai sabiedrībai?
Ministru kabineta (MK) komiteja šonedēļ ir akceptējusi likumprojektu paketi, kas ar 2003.gadu regulēs nevalstiskā sektora darbību – Biedrību un nodibinājumu likumu, tā spēkā stāšanās kārtību, Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, kā arī atbilstošos nodokļu grozījumus.
Likumprojektus izstrādāja darba grupa, kuru vadīja Nevalstisko organizāciju (NVO) centrs un kurā bija pārstāvētas gan nozaru ministrijas, gan nevalstiskās organizācijas. Likumprojekti to attīstības gaitā tika publicēti NVO centra mājas lapā, apspriesti NVO forumā Rīgā un arī izbraukuma sēdēs reģionos. Organizāciju ieteikumi un iebildes rūpīgi izskatītas darba grupas sēdēs. Pēc darba grupas uzskatiem, likumprojektos tika iestrādāts labākā iespējamā kompromisa variants starp organizācijām un valsts varas pārstāvjiem.
Vissarežģītākās bija debates par sabiedriskā labuma statusu, respektīvi, nodokļu atlaidēm. Likumprojektā vajadzēja atrast kritērijus, lai noteiktu, kurām organizācijām pienāktos valsts atbalsts nodokļu atlaižu formā. Viennozīmīgi – tās ir organizācijas, no kuru darbības iegūst visa sabiedrība. Tās ir organizācijas, kurām rūp, piemēram, vides, sociālās labklājības, narkomānijas novēršanas vai citi tamlīdzīgi jautājumi.
Vai ir organizācijas, kurām atbalsts nepienāktos? Dažkārt cilvēki apvienojas biedrībās arī šaura loka – savu biedru – interesēs. Dzērveņu audzētāju asociācija, piemēram, rūpējas par vidi, kurā tās biedri – dzērveņu audzētāji – varēs veiksmīgāk vadīt savu biznesu un gūt peļņu. Vai nodokļu maksātājiem būtu ar saviem nodokļiem jāveicina citu bizness? Likumprojekti neparedz nodokļu atlaides biedru labuma organizācijām, kā arī tām NVO, kuras darbojas kādas politiskās partijas atbalstam.
Tomēr ir organizācijas, kurās cilvēki apvienojas savu biedru interešu aizstāvībai, tomēr no šīs darbības ieguvējs ir visa sabiedrība. Te ir runa par tādām organizācijām, kurās apvienojas, piemēram, cilvēki, kuru ģimenēs aug bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēki, kuri cietuši nelaimes gadījumos, un citas sociāli mazaizsargātās grupas. Šai pašai organizāciju kategorijai var pievienot tās NVO, kurās apvienojušies maznodrošinātie. Šādu cilvēku savstarpējā palīdzība, inovatīvi savu problēmu risinājumi, domubiedru atbalsts un spēja piesaistīt līdzekļus un humāno palīdzību nereti ir ievērojams atspaids ne tikai pašiem šo organizāciju biedriem, bet arī valsts un pašvaldību sociālās palīdzības dienestiem un arī to budžetiem.
Gan darba grupa, gan arī ministrijas, saskaņojot likumprojektus, bija atzinušas, ka šāda attieksme ir taisnīga. Tomēr tagad, kad projekti sākuši savu virzību valdībā, MK komiteja nolēma izsvītrot Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojekta 5. panta pirmo daļu – to, kurā atrunāts, ka uz sabiedriskā labuma statusu var pretendēt biedru labuma organizācijas, kurās apvienojušās sociāli mazaizsargātas personas.
Daļēji var piekrist argumentam par to, ka Latvijā ir daudz arī ļoti turīgu ģimeņu, kurās bērnu audzina tikai viens no vecākiem. Var arī strīdēties, vai valstij jādod nodokļu atlaides biedrībai, kurā apvienojušās turīgas personas ar alkohola vai atkarības problēmām. Katra organizācija un tās darbība izvērtējama atsevišķi – tas būs Sabiedriskā labuma komisijas uzdevums. Tomēr – vai iespējamu “krāpnieku” dēļ liegt uz labvēlīgu statusu pretendēt biedrībai, kurā apvienojušies cilvēki ar kustību vai citiem traucējumiem vai Černobiļas avārijas seku likvidētājiem?
Cerams, ka MK tomēr iestāsies arī par sociāli mazaizsargāto grupu personu interesēm un atjaunos Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojekta 5. panta 1. daļu. Protams, likumprojekta uzlabošana vēl iespējama arī tā pieņemšanas gaitā Saeimā.