"Diena", 17. 04. 2002.
Kā to parāda Dienas lappusēs jau izraisījusies diskusija, Satversmes tiesas 19.marta spriedums «strādājošo pensionāru lietā» nebūt nav vienādi vērtējams. Droši vien būtiskākais pozitīvais šī sprieduma aspekts ir tas, ka indivīds, «mazais cilvēks» (lai arī konstitucionālās sūdzības iesniedzēji par «mazajiem cilvēkiem» varētu tikt uzskatīti tikai nosacīti), var sekmīgi vērsties pret valsts likumdevēju. Tāpat var cerēt, ka pēc Satversmes tiesas pārmetuma Saeimai par to, ka tā nav apzinājusi un pietiekami izsvērusi visas tās lēmuma skartās intereses un iespējamās alternatīvas, uzlabosies lēmumu pieņemšanas kvalitāte, Saeimai turpmāk paturot prātā, ka katrs tās lēmums spēj skart cilvēktiesības un tātad vērtējams to gaismā.
Tomēr šim spriedumam var izvirzīt virkni pārmetumu, kas rada šaubas par to, vai šis spriedums tiešām ir ieguldījums tiesiskas valsts veidošanā. Pārmērīga balināšana saēd audumu, un pārāk plašs savas kompetences skatījums no Satversmes tiesas puses, tāpat kā tās veikta radikāla tiesiskas valsts principa interpretācija draud ar līdzsvara izjaukšanu starp varām.
Pilnu “Dienas” rakstu lasiet šeit